Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Bauskas Centrālās bibliotēkas digitālā novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kurus vieno dzimšanas vieta, dzīve vai darbs Bauskas novadā. Patlaban enciklopēdija ietver ap 380 ievērojamu cilvēku vārdus un norit informācijas labošana, papildināšana šķirkļiem A-C.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:2

Krustiņš Stepermanis (1860-1941)

Grāmatizdevējs

Dzimis 1860. gada 10. februārī Vircavas pagastā. Lauksaimnieka dēls. Parakstījies kā Stepermaņu Krustiņš, arīdzan Mārtiņš, Mariņa. Īstā vardā Kristaps Krustiņš Stepermanis. Beidzis Jelgavas reālskolu (1877). No 1988. gada dzīvojis Saldū, nodibinājis grāmatu apgādu un grāmatu veikalu. Grāmatizdevējs un tirgotājs Bauskā (1894-1914). Pie K.Stepermaņa kā izdevēja vērsies arī Plūdons ar savu pirmo dzejoļu krājumu, bet atraidīts. Bauskas Lauksaimniecības biedrības priekšnieks. 1915. gadā devies bēgļu gaitās. Pārdevis savu Bauskas rūpalu (1920). Jūrmalas pilsētas galvas biedrs (1922-1928), pilsētas bankas direktors (1931-1939). Literārās publikācijas no 1878. gada. Sarakstījis piecpadsmit lugas, izdoti 2 dzejoļu krājumi. Lugas "Altranstetas asins zieds" (1893), Ūdens meita (1905 teātrī) u.c. Apbalvots ar Atzinības krusta IV šķiru (1940). Miris 1941. gadā 25. maijā.

Bauska: vietas un laika grāmata. Rīga: Liesma, 1990. 236 lpp.; Latvijas Enciklopēdija, 5.sēj. (Ro-Ž). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2009. 1010 lpp.


Marģers Stepermanis (1898-1968)

Vēsturnieks

Dzimis 1898. gada 15. augustā Bauskā. Tēvs - grāmatizdevējs Krustiņš Stepermanis. Beidzis LU Filoloģijas un filoz. fakultāti (1928), Parīzes Augstāko normālskolu (1935). Piedalījies Latvijas Brīvības cīņās. Strādājis Rīgas pilsētas 3. ģimnāzijā (1928-1931). LU/LVU docētājs (1936-1941; 1944-1968). No 1945. gada strādājis Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūtā. Filoloģijas un filoz. fakultātes dekāns (1962-1968). Pētījis jauno laiku vēsturi. Publicējis darbus par Vidzemes 18. gadsimta apgaismotājiem, par zemnieku stāvokli dzimtbūšanas laikā u.c. Kopā vairāk nekā 50 zinātniskus darbus. LPSR Valsts prēmijas saņēmējs (1957) par monogrāfiju "Zemnieku nemieri Vidzemē 1750-1784". Miris 1968. gada 21. decembrī Rīgā.

Bauska: vietas un laika grāmata. Rīga: Liesma, 1990. 236 lpp.; Latvijas Enciklopēdija, 5.sēj. (Ro-Ž). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2009. 1010 lpp.; "Latvijas Vēstnesis" Nr. 347/348 (1998), pieejams www.vestnesis.lv (skatīts 25.02.2022.)