Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis, kuri tajā dzīvo. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos cilvēkus, kuri ar savu darbu un dzīvi saistīti ar Bauskas, Iecavas, Rundāles, Vecumnieku novadiem, nešķirojot vai šis cilvēks ir populārs visā pasaulē vai Latvijā, vai arī tikai savā dzimtajā pagastā – galvenais ir viņa devums savam ciemam, pagastam, novadam, pilsētai. Bauskas Centrālās bibliotēkas Novadnieku enciklopēdija – apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas un tajā līdzās cits citam sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kuriem kopēja bijusi piedzimšana, dzīve vai darbs šajos novados.
Darba procesā tiek atrasti arvien jauni mazāk zināmi un pavisam nezināmi novadnieki. Pamazām ar šo materiālu tiek iepazīstināti bibliotēku lietotāji, nodrošināta tā pieejamība internetā. Patlaban tajā apkopoti ap 400 ievērojamu cilvēku vārdi. 

KKF atbalsts

Kultūrkapitāla fonda atbalsts

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Meklēt enciklopēdijā

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:304

Ludvigs Pelēķis

Kodolfiziķis

Fizikas - matemātikas zinātņu kandidāts. Dzimis 1927. gada 10.janvārī Īslīces ciemā. Pēc Bauskas 1. vidusskolas absolvēšanas turpina izglītību LVU, Fizikas un matemātikas fakultātē. No 1963. gada Neitronu akvitācijas analīzes laboratorijas vadītājs.  Publicējis daudzus darbus par kodolspektroskopijas jautājumiem.

Novadpētniecības personāliju mapes Bauskas CB


Jānis Pauļuks

Ministru prezidents

Latvijas valsts ministru prezidents no 1923. gada 25. janvāra līdz 1923. gada 23. jūnijam. Dzimis 1865. gada 24. novembrī Jelgavas apriņķa Lielsesavas pagasta Gaveņos lauksaimnieka ģimenē. Trūcīgie apstākļi neļāva iestāties augstskolā. Kādu laiku strādā par mājskolotāju, tad 1886. gadā iestājas Rīgas polittehnikumā. Pēc tā beigšanas pievēršas dzelzceļa būvniecības vadīšanai. Strādājis dažādos vadošos amatos Krievijā. Miris 1937. gada 21. jūnijā Bauskas pagastā. 

Latvju enciklopēdija 2. sēj. 1952 – 1953


Jānis Pārstrauts

Mācītājs

Mācītājs un literāts. Dzimis 1851. gada 10.IX Bauskas pagastā. Mācījies Jelgavā, studējis teoloģiju Tērbatas universitātē.  No 1892. gada mācītājs Volgas vācu kolonistu draudzē. 1908. gadā atgriežas Latvijā, strādā par mācītāju Liepājā un Vārmē. 1920. gada kļuvis akls. No 1921. gada dzīvo “Gintermuižas nespējnieku patversmē. 1881. gadā izdota brošūra par tautisko dzeju. Miris 1919. gada 4. aprīlī Jelgavā.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, 1992


Juris Ozoliņš

Lāčplēša ordeņa kavalieris

Dzimis 1893. gada 1.aprīlī Vecsaules pagasta zemnieku ģimenē.  iegūšanas.  Līdz mūža galam dzīvojis Vecsaules pagasta “Ozolkalnos”, apstrādājis 15 ha zemes un audzinājis 5 bērnus. Kārlis Ulmanis katru gadu sūtījis viņa bērniem grāmatas un paciņas uz Ziemassvētkiem. Miris 1944.gadā, apglabāts Leriķu kapsētā.

Vecsaules bibliotēkas novadpētniecības materiāli


Lūkass Ozoliņš

Skolu darbinieks

Dzimis 1879. gada 10. oktobrī, Skaistkalnes pagasta skolotāja dēls. 1898. gadā beidzis Bauskas pilsētas skolu, no 1898. – 1905. gadam skolotājs Skaistkalnē. Piedalījās 1905. gada revolūcijā un bija spiests emigrēt. 1916. gadā iesaukts krievu armijā. No 1925. gada Saeimas loceklis katoļu frakcijā, no 1928. gada Latgales skolu lietu direktors. Pensionēts 1934. gadā. Miršanas dati nav zināmi.

Latvju enciklopēdija 2. sēj. 1952 – 1953


Pāvils Ozoliņš

Katoļu teologs

Dzimis 1878. gada 7.jūnijā Skaistkalnē, skolotāju ģimenē. 1900. gadā beidzis Kauņas garīgo semināru., 1904. gadā Pēterburgas Garīgo akadēmiju. Pēc tam mācītājs Alsungā, skolotājs Liepājas, Jelgavas un Rīgas bibliotēkās. 1923. gadā iecelts par pāvesta galma kambarkungu. Miris 1948. gadā.

Latvju enciklopēdija 2. sēj. 1952 – 1953


Vilis Olavs Plute

Sabiedriskais darbinieks

Sabiedriskais darbinieks un publicists. Dzimis 1867.gada 18. maijā Pilsmuižas “Olavās” saimnieka ģimenē. Mācījies Bauskas elementārskolā un Bauskas apriņķa skolā, studējis teoloģiju Tērbatā.  Par  1905. gada revolūcija atbalstīšanu notiesāts uz 1. gadu cietoksnī. Piedalījies „Sētas, Dabas, Pasaules” sastādīšanā, cietoksnī sarakstījis „Galvenos virzienus ētikā.” „Pēterburgas Avīžu” un „Balss” politiskais redaktors. Pirmā Pasaules kara gados Pēterburgā organizējis un vadījis Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteju. Miris 1917. gadā. Somijā 1921. gadā Olava mirstīgās atliekas pārapbedī Meža kapos.

Novadpētniecības personāliju mapes Bauskas CB


Arnolds Nullītis

Mākslinieks

Mākslinieks, skolu un organizāciju karogu metu autors. Dzimis 1896.gada 30. jūlijā Codes pagasta  „Krūklājos” lauksaimnieku ģimenē. . Bijis Brīvības cīņu dalīnieks, piedalījies Ziemssvētku kaujās. 1929. gadā beidzis LMA profesora R. Tilberga figurālo darbnīcu. Bauskas ģimnāzijas skolotājs. 1944. gadā iesaukts Latviešu leģionā. No 1945. gada angļu gūstā Beļģijā . Pēc gūsta emigrē uz Kanādu. Savā mākslā ir reālists, viņa darbi izstādīti Valsts mākslas muzejā sākot no 1933. gada. Miris 1988. gada 13. janvārī Toronto.

Es viņu pazīstu, 1939


Jānis Neimanis

Aktieris

Dzimis 1906.gada 6. martā Vecsaules pagastā. No 1928. gada bijis aktieris Daugavpils teātrī. 1944. gadā dodas bēgļu gaitās, 1949. gadā izceļo uz ASV .Darbojies Amerikas latviešu teātra Ņujorkas un Vašingtonas ansamblī.  Miris 1989. gadā ASV.

V. Hausmanis Latviešu aktieri trimdā, 1996


Augusts Neilands

Aktieris

Dzimis 1881. gada 10. februārī Īslīces pagastā. Mācījies pie Ā. Alunāna, J. Dubura. Ar vārdu Kokalis darbojies Jelgavas, Jaunajā Rīgas un Liepājas teātrī. Pirmajā Pasaules karā iesaukts krievu armijā, bijis karagūsteknis Vācijā. No 1920. gada – Dailes teātra administratīvais direktors, pēc tam režisors Jelgavā, Ventspilī, Valmierā. 1936. gadā pensionēts. Miršanas datums nav zināms.

Latvju enciklopēdija 2. sēj. 1952 – 1953


Top.LV
Valid XHTML 1.0 Strict
/* vids.lv */
briedis.lv
www.celmins.lv