Pasākumu fotogrāfijas

1
11.09.2019

Aptauja

Izstādes
Vai Jūs pievēršat uzmanību izstādēm, kuras izkārtotas bibliotēkas telpās?
Atbildes

Šodien vārda dienu svin

Liza, Līze, Elizabete, Betija

Novadnieki jubilāri

Novadnieku vārdadienas

Bauskas novads

Elizabete Kraule

Dzimšanas diena

Bauskas novada jubilāri

Jūlijs Briedis - 123

Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis, kuri tajā dzīvo. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos cilvēkus, kuri ar savu darbu un dzīvi saistīti ar Bauskas, Iecavas, Rundāles, Vecumnieku novadiem, nešķirojot vai šis cilvēks ir populārs visā pasaulē vai Latvijā, vai arī tikai savā dzimtajā pagastā – galvenais ir viņa devums savam ciemam, pagastam, novadam, pilsētai. Bauskas Centrālās bibliotēkas Novadnieku enciklopēdija – apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas un tajā līdzās cits citam sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kuriem kopēja bijusi piedzimšana, dzīve vai darbs šajos novados.
Darba procesā tiek atrasti arvien jauni mazāk zināmi un pavisam nezināmi novadnieki. Pamazām ar šo materiālu tiek iepazīstināti bibliotēku lietotāji, nodrošināta tā pieejamība internetā. Patlaban tajā apkopoti ap 400 ievērojamu cilvēku vārdi. 

KKF atbalsts

Kultūrkapitāla fonda atbalsts

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Meklēt enciklopēdijā

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:304

Voldemārs Strautnieks

Bauskas pamatskolas pārzinis

Lāčplēša kara ordeņa kavalieris. Dzimis 1892.gada14. septembrī Paņemūnes pagastā. Mainoties okupācijas varām palika Bauskā un tika noslepkavots Vecsaules silā.

Novadpētniecības personāliju mapes Bauskas CB


Elza Stērste

Dzejniece

Dzimusi 1885.gada 18.martā Vecpiebalgā, uzauga Jelgavā, 1906-1910 studēja mūziku Pēterburgas konservatorijā, 1911-1913 klasisko filoloģiju Parīzes universitātē. Strādājusi par skolotāju Jelgavas mūzikas skolā un Rīgas 20 ģimnāzijā. 1920.gadā apprecējās ar Edvartu Virzu un apmetusies uz dzīvi „Billītēs” nodevās tikai rakstniecībai. Pēc kara tika izsūtīta uz Sibīriju par darbošanos t.s. „Franču grupā”. Mirusi 1976.gada 19.aprīlī.

Latvju enciklopēdija 3. sēj. 1953 – 1955


Marģers Stepermanis

Vēsturnieks

Dzimis 1898. gada 15. augustā Bauskā. 1928. gadā beidz Latvijas universitāti un atstāts universitātē zinātniskam darbam.  Strādājis Rīgas pilsētas 3 ģimnāzijā, no 1931-1935. studējis vēsturi Parīzē un strādāja turienes bibliotēkā un arhīvos. 1936. gadā atgriežas Latvijā un turpina darbu LU kā docents jauno laiku vēsturē. Publicējis darbus par Vidzemes 18. gadsimta apgaismotājiem, par zemnieku stāvokli dzimtbūšanas laikā u.c.

Latvju enciklopēdija 3. sēj. 1953 – 1955


Krustiņš Stepermanis

Rakstnieks

Dzimis 1860. gada 10. februārī, lauksaimnieka dēls. Strādājis par rakstvedi Vircavā, 1889. gadā atvēris grāmatveikalu Saldū, ko  1894. gadā pārceļ uz Bausku.  Šeit nodibina un vada lauksaimnieku biedrību.  1905. gadā tirgošanos pamet lai piedalītos revolucionārajos notikumos. Pēc revolūcijas līdz 1915. gadam atkal grāmattirgotājs Bauskā. No 1922.-1928. gadam Jūrmalas pilsētas galvas biedrs, nodibina tur pilsētas banku un līdz 1939. gadam ir tās direktors. Sarakstījis piecpadsmit lugas. Miris 1941. gadā.

Latvju enciklopēdija 3. sēj. 1953 – 1955


Ruta Šteinberga

Skolotāja

Dzimusi 1958. gada 24. jūnijā Bauskā. Beigusi Griķu pamatskolu, LU bioloģijas fakultāti. No 1981. gada strādā Griķu pamatskolā. Sarakstījusi bioloģijas grāmatu 6. klasei.

No Ceraukstes pagasta 1. bibliotēkas


Andrejs Spudiņš

Skolotājs

Dzimis 1880. gada 12. maijā Stelpes pagastā. Pēc Bauskas pilsētas skolas beigšanas, tālākizglītojies Baltijas skolotāju seminārā un Vladimiras kara skolā. Bijis Nīzeres un Stelpes pamatskolu pārzinis un Bauskas apriņķa skolu valdes loceklis. Par nopelniem Tēvzemes labā ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 1941. gada 14. jūnijā kopā ar citiem Latvijas patriotiem arestēts un 1942. gadā izsūtījumā miris.

Stelpes bibliotēkas novadpētniecības materiāli


Arnolds Spekke

Diplomāts

Dzimis 1887.gadā Mežmuižā. Absolvējis Jelgavas reālskolu, no 1909. – 1915. gadam mācās senās romāņu valodas Maskavas Universitātē. Nodibina Liepājas reālģimnāziju un 1 Rīgas valsts ģimnāziju. Romāņu filoloģijas profesors . No 1933. gada strādā par sūtni  vairākās Eiropas zemēs, arī Itālijā. Kad 1940.gadā Romā slēdz Latvijas vēstniecību, uz laiku pārtrauc diplomātisko darbu un pievēršas rakstniecībai. 1954. gadā Spekke atgriežas diplomātiskajā dienestā, būdams Latvijas pārstāvis ASV. Savā amatā Spekke nostrādā 16 gadus. Līdztekus darbam Spekke nododas  arī rakstniecībai. Miris 1972.gadā.

Lauku Avīze, 25.11.2000.


Andrejs Spekke

Tulkotājs

Dzimis 1915. gada 14. maijā Maskavā. Tēvs Arnolds. Māte Aleksandra – Elzas Stērstes māsa. Māsa – Vija Speke de Sako. Beidzis Rīgas Franču liceju. Strādājis par sekretāru Sab. Lietu ministrijā.  Rakstījis recenzijas laikrakstiem.  1949. gadā izsūtīts uz Sibīriju. Pēc atgriešanās strādā par santehniķi un krāsotāju dažādās celtniecības iestādēs. Tulkojis no franču valodas. Miris 1984. gada 28. martā.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, 1993


Vasilijs Smolijs

Represētais

Dzimis 1929. gada 7. janvārī, Bauskā. Arestēts 1950. gadā, notiesāts uz 25. gadiem par darbošanos nelegālā jaunatnes pretpadomju organizācijā. Atbrīvots 1956. gadā un atgriežas Bauskā. Strādā par celtnieku dažādās Bauskas organizācijās.

Rētas, Sia „Bauskas Dzīve”, 2002


Andrejs Šlēziņš

Skolotājs

Pirmās tautiskās atmodas darbonis. Dzimis 1845.gada 28. oktobrī Bauskas pagasta Pilsmuižā. Maskavā ieguvis latīņu un grieķu mājskolotāja tiesības, studējis filoloģiju Maskavas Universitātē kopā ar Krišjāni Valdemāru. 1876. gadā kļūst par krievu valodas un literatūras skolotāju Tallinās ģimnāzijā, 1885.gadā sāk strādāt Rīgā Polittehniskajā institūtā un dažās privātskolās. Raksta par senlatviešu mitoloģijas jautājumiem, pētījis putnu balsu atainojumu latviešu dainās. Miris 1892. gadā.

Latvju enciklopēdija 3. sēj. 1953 – 1955


Top.LV
Valid XHTML 1.0 Strict
/* vids.lv */
briedis.lv
www.celmins.lv