Egons Dārziņš (1894-1966)

Mikrobiologs

Dzimis 1894. gada 24. oktobrī Bārbeles pagasta "Līplantos" zemkpoju ģimenē. Attāla radniecība to saista ar Pliekšānu dzimtu. Mācījies Bārbeles pagastskolā un Bauskas pilsēta skolā. Absolvējis Jaunjelgavas tirdzniecības skolu (1911). Strādājis tēva mājās un par rakstvedi pagastā. Ieguvis Belostokas ģimnāzijas diplomu (1915). Bēgļu gaitu un Pirmā pasaules kara gados Egons Dārziņš vairākkārt uzsācis studijas, bet tās piespiedu kārtā nācies pamest. Visbeidzot 1920. gadā izdodas iestāties LU Medicīnas fakultātē un jau 1921. gadā E. Dārziņš bija A. Kirhenšteina subasistents mikrobiolģijas zinātnēs. Ārsta diploms saņemts 1924. gadā. Rokfellera stipendiāts tiek nosūtīts uz ārvalstīm zināšanu pilnveidošanai. Darbs Pastēra institūtā Parīzē (1926). Studiju gados pārtulkojis Sedžvika un Vilsona grāmatu "Ievads vispārējā bioloģijā" (izd. 1926). Doktora disertāciju aizstāvējis 1929. gadā. LU Serumstacijas direktora vietnieks, vēlāk arī direktors (1939-1944). LU mikrobioloģijas katedras vadītājs (1939-1944), par profesoru ievēlēts 1941. gadā. Piedalījies Latvijas sanitāro likumu un noteikumu izstrādāšanā. Emigrējis (1944). Strādājis Mārburgas Universitātes Higiēnas institūtā Vācija, tad Bahijas Tuberkulozes institūtā Brazīlijā. Pārcēlies uz ASV (1952) un līdz mūža beigām vadījis Anokas slimnīcas laboratoriju. Autors grāmatai "Zemmers, Kalniņš, Helmanis" (1934), pārtulkojis Bērnāra monogrāfiju "Ievads eksperimentālajās medicīnas studijās" (1936), sarakstījis monogrāfiju "The bacteriology of tuberculosis" (1958). Miris 1966. gada 13. augustā Anokā, ASV.

Dārziņš, Egons. Zemmers, Kalniņš, Helmanis. Rīga: Zinātne, 1993. 238 lpp.

Edgars Damburs (1910-1981)

Žurnālists, rakstnieks

Dzimis 1910. gada 23. augustā Naukšēnu pagasta "Ķirzēnos". Mācījies Rūjienas un Rīgas Čiekurkalna pamatskolās. No 1925. līdz 1933. gadam kopā ar ģimeni dzīvojis Brazīlijā. Pēc atgriešanās Latvijā 1933. gadā apmeklējis R. Egles literārās studijas un K. Barona Tautas augstskolu. Rakstīja dzejoļus, stāstus, apceres. Regulāri publicēties sācis 40. gadu sākumā laikrakstos "Darbs" un "Literatūras Avīze". Rakstnieku savienības biedrs (1941). Otrā pasaules kara laikā karojis Sarkanajā armijā. Pēc kara strādājis vairāku laikrakstu redakcijās un nemitīgi pašizglītojies, nav slēpis asu reakciju pret jaunrades apslāpēšanu. Dzejas grāmata "Zem gaišās debess" (1948). Darbojies literatūrkritikā, erudīti rakstījis par aktuālajiem literatūras jautājumiem. Laikraksta "Bauskas Darbs" redakcijas darbinieks (1953-1957). Sarakstījis grāmatu "Bauskā nav viss pa vecam" (1968), kas ir pirmā tēlojumu grāmata par novada senvēsturi un pirmā pēckara gados iznākusi grāmata par Bausku. Pārzinājis teikas un stāstus par Bausku, tās apkārtni vislabprātāk izstaigājis kājām. Atmiņas un vērojumi, laikabiedru apkopoti, izdoti grāmatā "Bijušais karavīrs iet un domā" (1985), tostarp arī par Bauskas pusi. Edgars Damburs sastādījis E. Birznieka-Upīša Kopotos rakstus (1-7; 1960-1963; arī monogrāfiku apc.), J. Plauža Rakstus (1-4;1964-1966), M. Rudzīša Rakstus (1-2; 1978-1979), kā arī A. Brigaderes, J. Ziemeļnieka, A. Saulieša un citu rakstnieku darbu izlases. Miris 1981. gada 21. oktobrī, apbedīts Raiņa kapos Rīgā.

Bauska: vietas un laika grāmata. Rīga: Liesma, 1990. 236 lpp.; Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.; Edgars Damburs. "Literatūra un Māksla" Nr. 43 (1981), pieejams LN Digitālā bibliotēka periodika.lv [04.10.2023.]

Anna Dagda (1915-1996)

Dzejniece

Dzimusi 1915. gada 22. janvārī Aizputē, skolotāju ģimenē. Īstajā vārdā - Olga Taube. Ar ģimeni bēgļu gaitās Krievijā (1915-1920). Mācījusies Ventspils 1. psk. un ģimnāzijā (1921-1931). LU filoloģijas studijas (1931-1932). Strādājusi par arhivāri, mašīnrakstītāju, korektori apgādos "Valters un Rapa", "Latvju grāmata" un citviet. Pirmās publikācijas - kritikā apcere "Mazas piezīmes par Jāni Ezeriņu" (laikr. "Students", 1935), lirikā dzejolis "Zāle" (žurn. "Latvju mēnešraksts", 1942). Recenzijās akcentē novatorismu, noraida klišejismu. Pārpildītā laivā devusies bēgļu gaitās uz Zviedriju (1944). Sākotnēji strādājusi bēgļu nometnē, pēcāk Stokholmas Ielu dzelzceļu un metro personālbirojā (1946-1975). Dzejoļu krājums "Līdzības" (1950; Latvijā 1996), antoloģija "Dzejas un sejas" (1962). Annas Dagdas literārās prēmijas iedibinātāja otro dzeju krājumu manuskriptiem (1996). Mirusi 1996. gada 27. februārī Stokholmā, kremēta. Pelnu urna guldīta zemē tā paša gada 8.septembrī Ceraukstes pagasta Plūdoņa kapos, kur atdusas arī rakstnieces māsa un svainis.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, 2. pārst. un pap. izd. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.; Bauskas CB novadpētniecības mape "Literatūra. Personālijas"

Antonija Čure (1895-1973)

Medmāsa

Dzimusi 1895. gada 20. februārī. Rundālē ienācēja, kādreizējā pagasta priekšnieka M. Mengota radiniece, kura sieva bija Čures māsa. Daktera A.Ozoliņa medmāsa. Vārdā viņu nesauca, tik par Māsiņu. Dzīvoja Baļču mājās, vēlāk – Rundāles pilī. Mūža nogalē iekārtota Ropažu pansionātā. Tur viņa ilgi nepalika, aizgāja mūžībā 1973. gada 8. decembrī 78 gadu vecumā. Atdusas Rundāles pagasta Sudmalu kapos. Par Antonijas Čures cilvēkmīlestību, gādību un feldšeres godaprātu liecina Rundāles pagasta cilvēku saziedotā nauda kapa piemineklim.

Ramane, Aelita, Anna Truntika. Atmiņu upe plūst: rundāliešu stāsti. [Rundāle]: Rundāles novada dome, 2018. 274 lpp.

Nikolajs Cīrulis (1910-2008)

Skolotājs, agronoms

Dzimis 1910. gada 6. septembrī Jērcēnu pagasta "Kaņepēs". Mācījies Strenču pilsētas skolā, Priekules lauksaimniecības vidusskolā. Latvijas Universitātes absolvents. Bijis mazpulku inspektors. Strādājis par Kaucmindes Mājturības skolas pārzini. Pasniedzis dārzkopību un putnkopību (1937-1941). Rotas komandieris Aizsargu organizācijā. Īslīces lauksaimniecības biedrības priekšnieka biedrs. Miris 2008. gada 17. martā Marionā, ASV.

Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā archiva apgāds, 1939. 562 lpp.; Ozoliņa-Ķeņģe, M., Auziņa-Smita, I. Kaucmindes Mājturības seminārs un Latvijas Mājturības institūts. [Almelija], 1989. 306 lpp.; Nekrologs. "Laiks" Nr. 15 (2008), pieejams LNDB www.periodika.lv [22.10.2023.]

Eduards Cīrulis (1872-1940)

Veterinārārsts

Dzimis 1872. gada 29. martā Ūziņu pagasta "Kalnamačās". Beidzis Jelgavas klasisko ģimnāziju (1895), Tērbatas veterināro institūtu (1899). Uzsācis brīvpraksi Bauskā, taču aizkomandēts uz Aizkaukāzu, no kurienes iesaukts karadienestā. Pēc atgriešanās Bauskā (1907) darbojies gan kā pilsētas, gan kā apriņķa veterinārārsta vietnieks līdz 1912. gadam. Pasaules karam sākoties, atkal iesaukts krievu armijā un līdz 1918. gadam bijis kara veterinārārsts Rumānijas frontē. Veterinārpārvaldes priekšnieks Latvijā no 1922. gada līdz aiziešanai pensijā 1937. gadā. Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris (n.p.k. 803; 1933). Latvijas Universitātes mācībspēks. Korporācijas "Latvia’s" filistrs, Veterinārārstu biedrības dibinātājs. Miris 1940. gada 21. janvārī, izvadīts no viņa lauku mājām - Taurkalnes pagasta "Baltvartūniem". Atdusas Taurkalnes kapos.

Piemiņai. "Latvijas Veterinārārstu Žurnāls" Nr.1 (1940), pieejams LNDB www.periodika.lv [30.10.2023.]; Latvijas Enciklopēdija 2. sēj. (Cē-H). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2003. 799 lpp.

Juris Cilinskis (1937)

Farmaceits

Dzimis 1937. gada 20. martā Limbažos. Beidzis RMI Farmācijas fakultāti (1961). Aptiekas pārvaldnieks Iecavā (1961–1966) un Bauskā (1966–1970). Galveno aptieku pārvaldes priekšnieka vietnieks (1972-1987). Latvijas Zāļu lieltirgotāju asociētais direktorss (1995-2000). Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) biedrs kopš 1994. gada. Apbalvots ar Grindeļa medaļu (1997). Saņēmis Paracelza balvu (2014) par aktīvu darbību LFB valdē, īpaši lauku aptieku jautājumu risināšanā, par atbalstu lauku aptieku sekcijas izveidošanā un inovatīvu pieeju mazo un vidējo aptieku uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanai Latvijā.

Latvijas Enciklopēdija 2. sēj. (Cē-H). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2003. 799 lpp.; Saprovska, Inita. Latvijas Farmaceitu biedrības 20 gadi. "Rūpniecisko Farmaceitu Ziņas" Nr. 1 (2015), pieejams: farmaceitubiedriba.lv/lv/ [20.10.2023.]

Antra Cilinska (1963)

Kinorežisore

Dzimusi 1963. gada 12. martā Iecavā medicīnas darbinieku ģimenē. Beigusi Rīgas 50. vidusskolu (1981). Absolvējusi LVU svešvalodu fakultāti, Banku augstskolu, savukārt Latvijas Kultūras akadēmijā norit doktorantūras studijas. Rīgas kinostudijas montāžas režisore (1981–1990). Bijusi montāžas režisore daudzām J. Podnieka filmām, tostarp: "Vai viegli būt jaunam?" (1986), "Klusuma stunda" (1992), pēc J. Podnieka nāves pabeigusi viņa iecerēto filmu par Latviju un Krieviju pēc PSRS sabrukuma - "Nepabeigtā filma" (1993). Viena no Jura Podnieka studijas dibinātājām un tās direktore kopš 1994. gada. Savos darbos kinorežisore analizē indivīda un sabiedrības savstarpējās attiecības. Režisore un producente tādām filmām kā: "Baltijas sāga" (2000), "Turpinājums Latvijai" (2008), "Laimes formula" (2015), "Iemesti pasaulē" (2018) un daudzām citām. Antra Cilinska pasniedz lekcijas montāžā un producēšanā kopš 2008. gada.

Teātris un kino biogrāfijās, A-J (sast. un red. M. Niedra). Rīga: Preses Nams, 1999. 462 lpp.; Antra Cilinska. Jura Podnieka studija, pieejams: https://www.jps.lv/par-mums/mes/ [20.10.2023.]

Anastasija Čikste-Rūtenfelde (1879-1962)

Tulkotāja, ārste

Dzimusi 1879. gada 9. jūnijā Ceraukstes pagasta "Lielčikstēs" saimnieku ģimenē. Mācījusies Bauskas vācu meiteņu skolā un Jelgavas augstākajā meiteņu skolā. Strādājusi par mājskolotāju Kijevā un Kišiņevā. Literārai darbībai pievērsusies pirms ārstes karjeras. Pirmais tulkojums - Kjelanda romāns "Fortūna" - laikrakstā "Dienas Lapa" (1896). Tulkojusi M. Gorkija darbu "Dzeltenā velna pilsēta" (1906), divus K. Tetmaijera darbus un citu autoru veikumus. Beigusi Bernes universitāti (1910), pārlikusi ārstes eksāmenus Kijevas universitātē. No 1912. gada bijusi ārste Rīgā, Pirmā pasaules kara laikā - Urālos. Asi iestājusies par sieviešu vienlīdzības iespējām izglītībā un darbā. Runājusi par dzimumaudzināšanas nepieciešamību. Rīgas pilsētas veselības valdes skolas Higiēnas nodaļas vadītāja (1920-1934), poliklīnikas ārste (1944 – 1957). Praktizējusi iekšķīgo slimību ārstēšanā. Publicējusi zinātniskus darbus medicīnā. Mirusi 1962. gada 15. decembrī Rīgā, apbedīta Meža kapos.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.; Anastasija Čikste-Rūtenfelde. Latvijas un latviešu literatūras vortāls, pieejams: https://www.literatura.lv/personas [19.10.2023.]

Vilis Cezarēvičs (1883-1942)

Pulkvežleitnants

Dzimis 1883. gada 3. decembrī Mežotnes pagastā. Beidzis Viļņas junkuru skolu (1908). Dienējis Krievijas armijā (1905-1915) līdz kritis vācu gūstā. Dienests Sarkanajā armijā (1919– 1921). Np 1921. līdz 1934. gadam veicis dažādus saimnieciskos amatos Latvijas armijā. Pulkvežleitnats (1925). No 1934. gada restorāna pārvaldnieks Rīgā. Kā mīnu diviziona saimniecības priekšnieks un pulkvežleitnants iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku (n.p.k. 1180; 1931. gads). Krievu armijas sastāvā saņēmis arī Krievijas Sv. Staņislava ordeni (III šķira), Sv. Annas ordeni (IV šķira). Miris 1942. gada 2. novembrī Rīgā.

Latvijas Enciklopēdija 2. sēj. (Cē-H). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2003. 799 lpp.; Triju Zvaigžņu gaismā: pirmā grāmata (1924-1940). Rīga: Latvijas Vēstnesis, 1997. 679 lpp.