Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Bauskas Centrālās bibliotēkas digitālā novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kurus vieno dzimšanas vieta, dzīve vai darbs Bauskas novadā. Patlaban enciklopēdija ietver ap 380 ievērojamu cilvēku vārdus un norit informācijas labošana, papildināšana šķirkļiem A-C.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Meklēt enciklopēdijā

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:378

Lolita Gulbe (1931)

Dzejniece

Dzimusi 1931. gada 12. februārī Jelgavā, meitas uzvārds - Roze. Bērnībā dzīvojusi Jelgavā, Krustpilī, Rēzeknē un Bauskā. Pirmā publikācija - dzejolis "Vakars" laikrakstā "Zemgale" (1944). Ar ģimenis emigrējusi uz Vāciju (1944), kur bēgļu nometnēs beigusi pamatskolu un mācījusies latviešu ģimnāzijā. Izceļojusi uz Kanādu (1949), kur studēji Toronto universitātē, Ontārio mākslas koledžā. Apguvusi apdrošināšanas nozari, kā arī tajā strādājusi. Izdoti vairāki dzejoļu krājumi: "Jāiztur" (1981), "Varbūt - es esmu mežs" (1985), "Gājputns" (1996; saņemts Pasaules Brīvo latviešu apvienības Atzinības raksts literatūrā), "Zaļi pirkstu nospiedumi" (2002) u.c. Dzejai raksturīgs dabas vērojums un cilvēka izjūtu atspoguļojums.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.; Celle, M. Zili īrisi, sarkanvīns un desmit dzejnieki. "Laiks" Nr. 18 (2009), pieejams LN Digitālā bibliotēka www.periodika.lv [26.09.2023.]


Jānis Gudže (1907-1947)

Nacionālais partizāns

Dzimis 1907. gada 7. aprīlī. Latvijas armijas karavīrs, latviešu leģionārs. Labprātīgi dienējis vācu armijā, bet, atkāpjoties vāciešiem, līdzi negājis. Jāņa Gudžes izveidotā partizānu grupa darbojās Ceraukstes un Īslīces pagastos, arī kopā ar lietuviešu nacionālajiem partizāniem. Nogalināts 1947. gada 4. septembrī Īslīces pagasta "Jūriņās". Jāņa Gudžes piemiņai pie bijušās Īslīces pagastmājas bija uzlikts un iesvētīts (9.08.1997.) balts krusts, taču tas iznīcināts. Marta Grobiņa no "Kairu" mājām, kur reizēm uzturējās Jānis Gudže, 1997. gada 9. augustā uzstādīja piemiņas akmeni kā atgādinājumu par 1947. gada 13. augusta drosmīgo sadursmi starp "Kairu" mājas saimniekiem, Jāni Gudži un čekistiem.

Nezināmais karš : latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. [Rīga]: Latvijas Nacionālo partizānu apvienība un biedrības Domas spēks, 2010. 350 lpp. (284.-285. lpp.); Bauskas CB novadpētniecības mape "Vēsture: virsnieki, karavīri, pretošanās kustību dalībnieki"


Vilhelms Grūbe (1827-1898)

Ķirurgs

Dzimis 1827. gada 11. jūnijā Vecumnieku pagastā. Abolvējis Tērbatas universitāti, Dr. med. (1850). Flotes ārsts Kronštatē (1850-1859). No 1859. līdz 1984. gadam Harkovas universitātes profesors. Pētījumi operatīvajā un karalauka ķirurģijā, oftalmoloģijā. Miris 1898. gada 10. maijā Harkovā, Ukrainā.

Latvijas Enciklopēdija 2. sēj. (Cē-H). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2003. 799 lpp.


Teodors Grothuss (1785-1822)

Zinātnieks

Dzimis 1785. gada 20. janvārī Kurzemes muižnieka un pianista Ēvalda Grothusa ģimenē. Īstā vārdā Johans Kristjāns Dītrihs Grothuss. Zinātnisko darbību sācis Parīzē un Romā. Jau divdesmit gadu vecumā pievērsis sev zinātnes pasaules uzmanību, izskaidrojot elektrolīzes parādību. No 1908. gada līdz mūža beigām dzīvojis un strādājis vecāku dzimtajā pusē un apmeties mātei piederošajā Geduču muižā (tag. Lietuva), 25 km no Bauskas. Būdams patālu no pilsētām, vēstules, ko Eiropas izcilākie prāti sūtīja uz Geduču muižu, gāja caur Bausku. Grothusa 70 lappušu garais traktāts "Par gaismas un elektrības ķīmisko darbību" nolasīts Kurzemes literatūras un mākslas biedrības sēdē 1818. gadā (publicēts biedrības rakstu 1. sēj.), un traktāts zinātnes pasaulē atzīts par jaunas nozares - fotoķīmijas - pamatu izklāstu. Grothusa raksts palīdzējis biedrībai noturēties pasaules zinātņu vēstures elitē. Pētnieka uzvārds un zinātnisko nopelnu uzskaitījums atrodas dažādu valstu 19.-20. gs. enciklopēdijās, fizikas un ķīmijas vēstures grāmatās. Sastādot 19. gs. potenciālo Nobela prēmijas laureātu sarakstu, tajā iekļauts T. Grothuss, norādot uz viņa ziņotajiem atklājumiem Kurzemes biedrībai. Vairākus pētījumus veicis drauga, H. Bidera, vadītajā aptiekā Jelgavā (Kumerova aptieka). Autors ap 70 rakstiem par ķīmijas, fizikas un blakusnozaru problēmām. Zinātniskajos darbos Grothuss kā adresi allaž norādījis "Geddutz bei Bauske, Kurland". Savu bibliotēku un finansiālos līdzekļus bija novēlējis Kurzemes literatūras un mākslas biedrībai, taču piederīgie to apstrīdēja. Miris 1822. gada 26. martā.

Stradiņš, J. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2012. 639 lpp. (377.-381. lpp.); Bauska: vietas un laika grāmata. Rīga: Liesma, 1990. 236 lpp.


Anna Grise-Grundmane (1937)

Valsts Akadēmiskā kora soliste

Dzimusi 1937. gada 23. janvārī Kurmenē. Beigusi Kurmenes septiņgadīgo skolu (1952), Skaistkalnes vidusskolu (1956). Absolvējusi Rīgas Lietišķās mākslas skolu un Rīgas Mūzikas Akadēmiju. 1968. gadā uzaicināta Valsts Akadēmiskajā korī par solisti. Ar šo kolektīvu izbraukājusi Rumāniju, Bulgāriju, Čehoslovākiju, Poliju, Dienvidslāviju, Ungāriju, Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju. Sevišķi mīļi komponisti solistei ir Vivaldi, Bahs, Mocarts, Brāms, Verdi lielās formas solo partijas un kvarteti. Visspilgtāk Annai atmiņā palikušas uzstāšanās mūsu pašu Doma baznīcā, kā arī Pēterburgas, Maskavas un Dienvidslāvijas baznīcās, arīdzan Prāgas Domā dziedātie monumentālie darbi. Dziedot katra diena dāvājusi svētku sajūtu. Pēc aiziešanas pensijā (1993) Anna atgriezusies tēva mājās Kurmenē, mājās "Austrumi". Tad arī atjaunota draudzību ar gleznošanu, tajā izceļot krāsas un Latvijas dabu. Vāka zīmējuma autore G.Viegliņas-Vallietes grāmatai "Vēl mīlu" (2009).

Kurmenes bibliotēkas novadpētniecības mape "Ievērojami novada cilvēki"


Jānis Grīns (1890-1966)

Rakstnieks, žurnālists

Dzimis 1890. gada 23. martā Biržu pagasta Ziedu mājās. Rakstnieka Aleksandra Grīna brālis. Mācījies Biržu pagastskolā, Jēkabpils pilsētas skolā. Ieguvis mājskolotāja tiesības (1908). Skolotājs Bauskas, Cēsu un Rūjienas, Rīgas proģimnāzijās (1908-1919). Literārās darbības sākumā rakstījis dzejoļus. Pirmā publikācija laikrakstā "Dzimtenes Vēstnesis" (1909). Sekojuši dzejoļu krājumi "Pirmdiena" (1911) un "Rožu ugunī" (1914). Lasāma romantiska mīlas un dabas lirika. Pievērsies arī vēsturiskām balādēm. Viencēlienu "Glābts gods" (1912) un "Imperfectum" (1920) autors. Darbojies laikrakstā "Latvijas Kareivis" un "Latvis" (1921-1923). Beidzis LU Tautsaimn. un tiesību zin. fak. (1925). Izdevniecības a/s "Valters un Rapa" direktors (1925-1937), grāmatu veikala vadītājs (1941-1944). Nodibinājis un vadījis žurnālu "Daugava" (1928-1938). Kopā ar Valdi Grēviņu sarakstījis novatorisku dēku romānu "Latvijas karalis jeb Cilvēks, kam visi parādā" (1928). Kopā ar Jāni Ezeriņu 30. gados sarakstījis vairākas lasāmgrāmatas un ābeces. Periodikā publicējis daudz recenziju par literatūru un teātri. Nacionālā teātra direktors (1937-1940). Devies trimdā uz Zviedriju (1944), kur bijis redaktors laikrakstā "Latvju Ziņas", neilgu laiku atjaunojis žurnālu "Daugava". Publicējis sarkastisku un traģisku stāstu krāj. par trimdas aktualitātēm "Dadzīvotāji rezonē" (1951) un krāj. "Trīs leģendas" (1960). Memuāra "Redaktora atmiņas" autors (1968). Pseidonīmi: Ģederts Zars, Roscijs, Zenķis u.c. Miris 1966. gada 25. februārī Stokholmā.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.


Gunārs Grīnfelds (1957)

Restaurators

Dzimis 1957. gada 18. martā Elejā. Beidzis Rīgas Lietišķās Mākslas vidusskolu (1980). Papildinājis zināšanas PSRS Restauratoru asociācijā. 1985. gadā ieguvis šīs iestādes atestācijas 2. kategoriju. Latvijas valsts vicmeistara kvalifikācija (1996). Rundāles pils restaurators kopš 1980. gada. Visvairāk strādājis ar stuka veidojumiem. Restaurējis arī Nogales un Mežotnes pilis. Latvijas restauratoru biedrības biedrs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2010). Dzīvo Rundāles pagasta Miltiņu mājās.

Latvijas Enciklopēdija 2. sēj. (Cē-H). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2003. 799 lpp.; Bauskas CB novadpētniecības mape "Rundāles pils".


Elija Grīnberga (1865-1891)

Mājskolotāja, rakstniece

Dzimusi 1865. gada 26. janvārī Kuldīgā. Reizēm rakstos minēta kā Ellija Grīnberģe. Mācījusies Šmita meiteņu skolā Kuldīgā. Nolikusi mājskolotājas eksāmenu Rīgā. Mājskolotāja un guvernante Rīgā un Bauskas apkārtnē, arī Maskavā. Dzīvodama Maskavā, nodarbojusies ar rakstniecību. Saslimusi ar kakla diloni un pārcēlusies uz Bausku, Pilsmuižu (1891). Drīz vien devusies mūžībā. Manuskriptos palikuši raksti "Žūpība un viņas augļi", "Par svešu valodu dabisko iemācīšanās veidu", "Par vēsturi un viņas uzdevumu", "Gabali iz Spensera audzināšanas mācības", kā arī tulkojumi, par kuru izdošanu solījies gādāt advokāts J. Kreicbergs. Mirusi 1891. gada 16. maijā, apglabāta Plosta kapos Bauskā.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.


Aleksandrs Grēvens (1679-1746)

Tulkotājs, mācītājs

Tulkotājs, latviešu garīgās dzejas autors. Dzimis 1679. gadā 28. augustā Salgalē mācītāja Kristiāna Grēvena ģimenē. Mācījies Bauskas un Jelgavas skolās. Studējis teoloģiju Kēnigsbergas universitātē. Bijis luterāņu mācītājs Codē (no 1699), kā arī Lambārtē. 1711. gada pavasarī viņu ieceļ par mācītāju Salgalē un Emburgā, viņš vienlaikus pilda arī Bauskas prāvesta pienākumus. Kurzemes hercoga Frīdriha Vilhelma galma mācītājs. Mācītājs Jelgavā un Kurzemes ģenerālsuperintendants. Pārstrādājis un izdevis Kurzemes dziesmu grāmatu „Jelgavas jauna un un pilnīga latviešu dziesmu grāmata”, kurā vairs nav ievietotas bezatskaņu dziesmas. Sagatavojis luterāņu baznīcas rokasgrāmatu „Jauno latviešu baznīcas kungu grāmata”, sekmējis Bībeles otrreizēju izdošanu latviešu valodā. Miris 1746. gadā 26. augustā.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.; Aleksandrs Grēvens, pieejams www.literatura.lv [05.08.2021.]


Alfrēds Greiselis (1939-2008)

Dzimis 1939. gada 1. jūnijā Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagasta "Vilciņos". Beidzis Bulduru dārzkopības tehnikumu (1958), Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultāti, Dārzkopības nodaļu (1963). No 1965. gada galvenais agronoms rajona paraugsaimniecībā Bauskā. 1969. gadā sācis veikt Rundāles sovhoza direktora pienākumus. Īpašais nopelns ir Pilsrundāles ciemata apbūve - daudzdzīvokļu māju projektēšana uz būve, jo viņa sirdslieta bijusi celtniecība. No 1977. gada līdz 1981. gadam bijis direktors Saulaines sovhoztehnikumā, kur līdz 1982. gadam strādājis par pasniedzēju. 1989. gada rudenī no Pilsrundāles pagasta ievēlēts par rajona padomes deputātu. No 1990. gada janvāra – rajona padomes priekšsēdētājs. Atkārtoti šajā amatā ievēlēts 1994. gadā, kad vēlēšanās startēja no Zemnieku savienības. Miris 2008. gada 26. oktobrī, atdusas Rundāles pagasta Važītes kapsēta.

Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mapes "Kolhozs/sovhozs" un "Rundāles pagasta cilvēki"