Ilze Skultāne (1954)

Tiesnese

Dzimusi 1954. gada 5. septembrī Liepājā. Absolvējusi Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti (1978). Stažējusies un zināšanas papildinājusi Zviedrijas, Francijas un Austrijas tiesās. Bauskas rajona tiesas tiesnese (1984-1996) un no 1986. gada arī tiesas priekšsēdētāja. No 1996. līdz 2004. gadam Satversmes tiesas tiesnese. Kopš 1998. gada Latvijas Universitātes lektore. Apstiprināta par Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta pirmā sastāva senatori (2004). Ievēlēta jaunizveidotās Tiesnešu ētikas komisijas pirmajā sastāvā (2008). 2015. gadā Augstākās tiesas muzejam I.Skultāne dāvinājusi Satversmes tiesas tiesneša amata tērpu.

LR Satversmes tiesa, Tiesas vēsture, pieejams www.satv.tiesa.gov.lv (23.02.2022.); Tiesnese Skultāne dāvina muzejam savu Satversmes tiesas tiesneša tērpu, pieejams www.at.gov.lv (23.02.2022.)

Atis Slakteris (1956)

Zemnieks

Dzimis 1956. gada 21. novembrī. Dzīvo Codes pagastā. Beidzis Bauskas astoņgadīgo skolu (1972), Bauskas 1. vidusskolu (1975), Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju (1980). Zemnieku saimniecības "Mālnieki" izveidotājs, tagad saimniecība nodota dēla rokās. Vairāk nekā desmit gadu darbojies politikā, bijis vairāku nozaru ministrs: zemkopības (2000-2002), aizsardzības (2004; 2006-2007), finanšu ministrs (2007-2009). Bijis pasaules rekordists ūdensmotosportā, 10 jūdžu braucienā S – 500 klasē Groznijā (1987), pieder Starptautiskās klases sporta meistara tituls (1988). Bronzas medaļas ieguvējs pasaules čempionātā Endurance – S2 klasē Ruānā (2013).

Bauskas CB Novadpētniecības mape "Personālijas"; www.lumsf.lv (skatīts 08.10.2021)

Uvis Slakteris (1980)

Ātrumlaivu pilots

Dzimis 1980. gada 17. februārī Bauskā. Absolvējis Bauskas 1. vidusskolu (1998), bakalaura studijas Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātē (2002), maģistra studijas Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē (2004). Vada zemnieku saimniecību "Mālnieki" Codes pagastā. Ātrumlaivu pilots otrajā paaudzē un savu pieredzi nodod arī diviem dēliem. Daudzkārtējs pasaules otrās un trešās vietas ieguvējs F2 ātrumlaivu klasē, Eiropas čempions F2 ātrumlaivu klasē (2016), Skandināvijas valstu čempions (2009; 2010). Desmitkārtējs Latvijas čempions F2 laivu klasē.

Bauskas CB novadpētniecības mape "Personālijas"

Andrejs Šlēziņš (1845-1892)

Skolotājs

Dzimis 1845. gada 28. oktobrī Bauskas pagasta Pilsmuižā. Maskavā ieguvis latīņu un grieķu mājskolotāja tiesības, studējis filoloģiju Maskavas Universitātē kopā ar Krišjāni Valdemāru. Piedalījies Maskavas latviešu sabiedriskajā dzīvē. No 1876. gada krievu valodas un literatūras skolotājs Tallinas ģimnāzijā. 1885. gadā sācis strādāt Rīgā Polittehniskajā institūtā un dažās privātskolās. Pirmās tautiskās atmodas darbonis. Rakstījis par senlatviešu mitoloģijas jautājumiem "Baltijas Vēstnesī". Pētījis putnu balsu atainojumu latviešu dainās. Izdevis "Patriotisku dziesmu vācelīti". Miris 1892. gadā.

Zeiferts, Teodors. Brīvzemnieks: tautas darbinieka mūžs un laikmeta aina. Rīga, 1929 (138-139. lpp.); Latvju enciklopēdija 3. sēj. (Pi-Ž). Stokholma: Trīs Zvaigznes, 1955. 2879 lpp.

Roberts Slokenbergs (1898-1957)

Mācītājs

Dzimis 1898. gada 23. oktobrī Rundāles pagasta "Pareizu" mājās. Katrīnas un Jāņa Slokenbergu dēls. Mācījies Žeimes baznīcas skolā, Kļaviņas reālskolā Bauskā (1908-1915), Luda Bērziņa Dubultu ģimnāzijā Tērbatā (skola uz laiku pārcelta), Jelgavas ģimnāzijā. Brīvprātīgi pieteicis jātnieku eskadronā (1919). Sekoja teoloģijas studijas. Ordinēts 1924. gadā. Dzīvojis Sesavas "Knīšos". Sprediķojis vairākās baznīcās, t.sk. Jelgavas Sv.Annas baznīcā, Sesavas baznīcā. Bijis Rūjienas Ziemeļu draudzes mācītājs (1929-1942) un tur nodibinājis privātu draudzes pamatskolu. Nedz krievu, nedz vācu varai R.Slokenberga iecienītā skola un darbība nepatika. Kopā ar ģimeni (brāļu ģimenes bija jau izvestas) devies bēgļu gaitās ar Zviedriju, ar laivu šķērsojot Baltijas jūru. Pēc gada nokļūstot Anglijā, dibinājis Londonas latviešu draudzi. Draudze pārbūvējusi Raufantas muižu, kas kļuva par latviešu saieta namu un aprūpes centru. Miris Londonā 1957. gada 22. oktobrī. Pelnu urna pārapbedīta Sesavas kapsētā.

Lai katrs dzīvojam tā: Dievam, savai tautai un tēvzemei. "Latvijas Vēstnesis" Nr.313-314 (1998); Par Robertu Slokenbergu Rūjienā. "Brīvā Latvija" Nr.34 (1996), pieejami LN Digitālā bibliotēka [24.11.2022.]

Vasilijs Smolijs (1929-2004)

Represētais

Dzimis 1929. gada 7. janvārī Bauskā. Absolvējis Bauskas vidusskolu (1948). Uzsācis mācības Rīgas Upju kuģniecības skolas celtniecības nodaļā. Arestēts 1950. gadā. Notiesāts uz 25 gadiem par darbošanos nelegālā jaunatnes pretpadomju organizācijā (vad. G. Zemtautis). Atbrīvots 1956. gadā un atgriezies Bauskā. Beidzis Rīgas Celtniecības tehnikumu (1958). Turpinājis darbu celtniecībā kā darbu vadītājs, tehniskais uzraugs, personāldaļas priekšnieks. Politiski represēto kluba «Rēta» priekšsēdētājs līdz 2004. gadam. Mūžībā devies 2004. gada 7. jūlijā.

Rētas. Staļinisma upuru liecības. Bauska: SIA Bauskas Dzīve, 2001. 174-190 lpp.; Bauskas CB novadpētniecības mape "Vēsture"

Arnolds Spekke (1887-1972)

Diplomāts

Dzimis 1887. gada 14. jūnijā Vecmuižas pagastā (tag. Vecumnieku) Cīruļu mājās. Absolvējis Jelgavas reālskolu, mācījies senās romāņu valodas Maskavas Universitātē (1909-1915). Ieguvis filoloģijas doktora grādu LU (1927). Līdzdibinātājs Liepājas reālģimnāzijai un 1. Rīgas valsts ģimnāzijai. Latvijas ārlietu dienestā: no 1933. g. oktobra sūtnis Itālijā, Grieķijā, Bulgārijā un Albānijā ar rezidenci Romā. Protestēja pret Latvijas okupāciju un gaidāmo inkorporāciju PSRS, iesniedzot notu Itālijas valdībai. Padomju okupācijas laikā atbrīvots no amata pēc paša lūguma (1940). Pēc sūtniecības darbības izbeigšanas strādājis par skolotāju un citos darbos Milānā un Romā. Pēc kara darbojies latviešu organizācijās Itālijā. Piedalījās Latvijas Atjaunošanas komitejas Eiropas centra dibināšanā Londonā (1951). No 1954. g. jūnija ģenerālkonsuls ASV. Līdztekus darbam Spekke nodevies arī rakstniecībai - tapis plašs atmiņu stāsts, Latvijas vēstures grāmata. Laulībā ar Aleksandru Spekki (dz. Stērste) dzimuši Andrejs un Vija Violeta Spekkes. Arnolds Spekke miris Vašingtonā, ASV 1972. gada 27. jūlijā.

Spekke, Arnolds. Atmiņu brīži: ainas, epizodes, silueti. [ASV]: Zelta Ābele, 1967; Ministri un ārlietu dienesta vadītāji 1918-1991, pieejams www.mfa.gov.lv (skatīts 24.02.2022)

Jēkabs Spickus (1927-2018)

Kolhoza priekšsēdētājs

Dzimis 1927. gada 11. februārī Rundāles pagasta "Auguļos". Mācījies Mežotnes lauksaimniecības skolā. Beidzis Saulaines lauksaimniecības tehnikumu (1947). Bauskas rajona Jaunsaules agronoms (1947-1949), Bauskas rajona Lauksaimniecības nodaļas vecākais koksagīza agronoms (1949-1952). Vēlāk strādājis Praviņu MTS par galveno agronomu. Neklātienē beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultāti. Jēkabs Spickus bija kolhoza "Dzimtene" priekšsēdētājs no 1954. gada līdz pat Atmodas laiku maiņām, vēlāk – uz kolhoza bāzes izveidotās SIA "Dzimtene" vadītājs Tumes pusē. Miris 2018. gada 30. jūnijā. Atdusas Tukuma Veļķu kapos.

Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Rundāles pagasta cilvēki"

Andrejs Spudiņš (1879-nav zināms)

Skolotājs

Dzimis Stelpes pagasta Spudiņu mājās 1979. gada 3. oktobrī. Lauksaimnieka dēls. Mācījies Bauskas pilsētas skolā. Beidzis Baltijas skolotāju semināru (1899), mācījies angļu valodas institūtā Rīgā. Skolotājs Valmierā (1899-1903), Jūrmalā (1904-1911), Rīgas pilsētas elementārskolā (1911-1915). Kara apstākļos evakuējies no Rīgās. Strādājis Tveras guberņā un Rūjienā. Atgriezies Rīgā (1919) un līdz 1938. gadam bijis skolotājs un pārzinis Rīgas pilsētas 1. pamatskolā (Zālīša skola). Aktīvs sabiedriskajā dzīvē, amatierkolektīvos. Biedrs Rīgas Latviešu biedrībā, Rīgas latviešu skolotāju biedrībā. Tulkojis Manconi romānu "Saderinātie". Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru (9.05.1930).

Baltijas skolotāju seminārs (1870-1919). Rīga, 1940. 599 lpp. (340.lpp.); Triju zvaigžņu gaismā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 1997

Andrejs Spudiņš (1880-1942)

Skolotājs, virsnieks

Dzimis 1880. gada 12. maijā Stelpes pagasta Mazkuprīšu mājās. Lauksaimnieka dēls. Mācījies Stelpes pag. Beķeru skolā un Bauskas pilsētas skolā. Tālākizglītojies Baltijas skolotāju seminārā (1897-1901). Kara skolu Pēterpilī un Oranienbaumā audzēknis. Bijis Nīzeres un Stelpes pamatskolu skolotājs (1901-1914). Bauskas apriņķa skolu valdes loceklis. Virsnieks 181. kājnieku pulkā un 2. ložmetēju pulkā. Dienējis Arīdzan strēlnieku pulkā. Pēc kara neilgi skolotājs Valmierā, pēcāk atgriezies Nīzeres skolā, kur turpinājis darbu kā pārzinis. 13. Bauskas aizsargu pulka II bataljona komandieris. Tautas skaitīšanu iecirkņa vadītājs. Stelpes pagasta kora un orķestra vadītājs, režisors. Piedalījies vispārējos dziesmu svētkos. Latvijas Profesiju kameras loceklis. Par nopelniem Tēvzemes labā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru (15.11.1927). Arestēts 1941. gada 14. jūnijā. Miris izsūtījumā 1942. gada 21. augustā Vjatlagā.

Aizvestie: 1941. gada 14. jūnijs. Rīga: Nordik, 2007; Baltijas skolotāju seminārs (1870-1919). Rīga, 1940. 599 lpp. (364.lpp.); Triju zvaigžņu gaismā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 1997; Latvijas pilsoņu martiroloģijs Vjatlagā (2567 Vjatlaga mocekļu īsbiogrāfijas), 1938-1956. Rīga, 2006. 519 lpp. (394.lpp.) Stelpes bibliotēkas novadpētniecības materiāli