Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri ar savu darbu un dzīvi saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Svarīgākais ir viņa devums savam pagastam, novadam, pilsētai. Bauskas Centrālās bibliotēkas Novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kuriem kopēja bijusi piedzimšana, dzīve vai darbs Bauskas novadā.

KKF atbalsts


 

Darba procesā tiek atklāti arvien jauni novadnieki. Patlaban elektroniskā enciklopēdija ietver ap 310 ievērojamu cilvēku vārdus.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Meklēt enciklopēdijā

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:19

Aleksandrs Romans

Gleznotājs

Dzimis 1878. gada 14. janvārī Iecavas pagastā. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā. 1904. gadā beidzis Pēterburgas mākslas akadēmiju. Gleznojis figurālas kompozīcijas, izjustas ainavas un portretus. 1910. gadā mākslinieks pārceļas uz Jelgavu, kur atver gleznošanas darbnīcu. Piedalījies izstādēs. Miris 1911. gada 26. jūnijā.

Vietas un laika grāmata, 1992


Jānis Rieksts

Fotogrāfs

Fotogrāfs, uzņēmējs  Dzimis 1881. gada 21. maijā. Fotogrāfa amatu apguvis pašmācības ceļā. Vairākās nozīmīgās izstādēs ārzemēs ieguvis apbalvojumus. Fotografējis ievērojamus kultūras darbiniekus (Rainis, Aspazija, E. Dārziņš) Miris 1970. gada 24. novembrī Rīgā.

Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 1996


Jānis Reinhards

Teologs

Dzimis 1860.gada 20. septembrī. Kalpojis Engurē un Jelgavas latviešu draudzē , bijis bēgļu mācītājs Balvos, Pirmā Pasaules kara laikā. Pēc Latvijas valsts izveidošanas atjaunoja Kurzemes Konsistoriju un veica tās ģenerālsuperintendanta pienākumus. Bijis arī Bauskas luterisko draudžu iecirkņa prāvests. Saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni un Zelta krustu. Boļševiku nošauts Jelgavā 1944. gadā

Es viņu pazīstu, 1939


Gustavs Reinhards

Ārsts

Dzimis 1868. gada 14. aprīlī Svitenes pagasta lauksaimnieku ģimenē. 1895. gadā beidz Tērbatas universitāti, vairākus gadus strādā tur  par acu klīnikas asistentu. Bijis acu ārsts Liepājā, kopš 1901. gada savas acu klīnikas vadītājs Rīgā. Vairākkārt Rīgas pilsētas domnieks, 1--3 Saeimas loceklis. Izdevis grāmatas par akluma, trahomas un žūpības apkarošanām. Miris 06.04. 1937. gadā, apglabāts Svitenes pagasta Vidukļu kapos.

Latvju enciklopēdija 2. sēj. 1952 – 1953


Alfrēds Razums

Būvinženieris

Dzimis 1880.gada 21. jūnijā Bauskā. Darba gaitas  sācis Tambovas guberņā, vēlāk kļuvis par Saratovas guberņas galveno inženieri. 1913. gadā Rīgā nodibinājis privātu būvfirmu, cēlis Daugavgrīvas un Tallinas cietokšņus. Piedalījies Brīvības cīņās.Piedalījies Universitātes izveidošanā, ilgus gadus bijis vecākais docents.Veicis zinātnisko darbu Daugavas spēkstacijas celtniecībā. Apbalvots ar Trīszvaigžņu ordeni. Miris 1929.gadā

Es viņu pazīstu, 1939


Ģederts Ramans

Komponists

Dzimis 1927. gadā, slavenā ģeogrāfa Ģederta Ramana ģimenē. Jau bērnībā aktīvi interesējas par mūziku. 20 gadu vecumā uzsāk mācības Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā,  bet 1950 gadā  Konservatorijā pie profesora Ādolfa Skultes kompozīcijas klasē. 1955. gadā sāk strādāt par skaņu režisoru televīzijas studijā.  1968. gadā kļūst par komponistu savienības priekšsēdētāju. Ģederta Ramana daiļrade ir žanriski daudzveidīga un melodiska.

Vietas un laika grāmata, 1992


Ģederts Ramans

Ģeogrāfs

Ģeogrāfs , LVU profesors. Dzimis 1889. gada 27.janvārī Ceraukstes pagastā. Pirmā darbavieta ir Krievijas nostūris Besarābija, kur strādā par topogrāfu un kartogrāfu. 1912. gadā pārceļas uz Stavropoli. Pēc Pirmā pasaules kara atgriežas Latvijā. 1926. gadā absolvēja LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultāti un mācījis studentiem ģeogrāfiju. Apceļojis visu Latviju, arī Lapzemi, Norvēģiju, Ēģipti, Brazīliju u.c. Sarakstījis ap 5000 rakstu par ģeogrāfijas tematiku. 1947. gadā Ramans no darba tiek varmācīgi padzīts un viņam aizliedz strādāt zinātnisku vai pedagoģisku darbu. Mūža nogali pavada dzimtajā pusē un apbedīts Važītes kapos.

Vietas un laika grāmata, 1992


Mirdza Ramane

Karikatūriste

Dzimusi 1921. gada 16. decembrī Bauskā. Beigusi Bauskas 1. vidusskolu (1942), Latvijas Mākslas akadēmijas portretu klasi (1952). Strādājusi skolā par zīmēsanas skolotāju, kombinātā "Māksla", darbojusies kā brīvmāklsiniece. Pirmā publikācija žurnālā "Padomju Latvijas Sieviete" Nr.10 (1958). No 1960. gada karikatūras kopā ar satīriskiem pantiem redzamas, lasāmas žurnālos "Dadzis" un tā kelendārs, "Zvaigzne"; arīdzan laikrakstos "Cīņā" un "Padomju Jaunatne". Mirdzas Ramanes radīts ir tēls Hugo Diegs, kas dzīvo gan grāmatā un žurnālos, gan bijis uz teātra skatuves un TV ekrānos. Mirusi 1996. gada 2. jūlijā. Apbedīta Rīgā, Lāčupes kapos.

Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 4.sēj. Rīga: Preses Nams, 2003; Bauskas CB novadpētniecības mape "Personālijas".


Andra Rācenāja

Interjeriste

Interjeriste, dizainere. Dzimusi 1959. gada 11. maijā Vecumniekos. Pirms precēšanās Rozentāle. Beigusi Igaunijas mākslas institūtu. Izstādēs piedalās kopš 1990. gada. Dibinājusi un vada interjera un iekārtu projektēšanas un realizēšanas darbnīcu “Rozbija”

Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 1996