Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri ar savu darbu un dzīvi saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Svarīgākais ir viņa devums savam pagastam, novadam, pilsētai. Bauskas Centrālās bibliotēkas Novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kuriem kopēja bijusi piedzimšana, dzīve vai darbs Bauskas novadā.

KKF atbalsts

Kultūrkapitāla

fonda

atbalsts

 

Darba procesā tiek atklāti arvien jauni novadnieki. Patlaban elektroniskajā enciklopēdijā apkopoti ap 300 ievērojamu cilvēku vārdi.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:19

Dagmāra Rozenberga Tunce

Operdziedātāja

Dzimusi 1884. gada 4. janvārī Rundāles pagastā, skolotāja meita. 1916. gadā beidza Pēterburgas konservatoriju, no 1918-1923.gadam Nacionālās operas soliste, pēc tam mūzikas skolotāja. Par tālāko likteni ziņu nav.

Latvju enciklopēdija 2. sēj. 1952 – 1953


Andrejs Rozēns

Mežkopis

Dzimis 1902.gada 11. novembrī Codes pagasta lauksaimnieku ģimenē. 1925. gadā beidza Latvijas universitāti un tika atstāts par asistentu pie mežu izmantošanas katedras. No 1936. gada LU  docents, kopš 1939. gada Jelgavas LA docents.  Sarakstījis vairākus darbus par koksnes tehnoloģiju. Par tālāko likteni ziņu nav.

Latvju enciklopēdija 3. sēj. 1952 – 1953


Īra Rozentāle

Gleznotāja

Dzimusi 1959. gada 17. aprīlī Bauskas rajona Svitenē. Beigusi Svitenes astoņgadīgo skolu (1974) un Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu Dekoratīvās noformēšanas nodaļā (1979). Studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā (1981-1988), ar izcilību absolvēta I.Vecozola stājglezniecības darbnīca. Izglītību papildināja PSRS Mākslas akadēmijas (vēlāk LMA) asistentūrā, B.Bērziņa meistardarbīcā (1990-1992). Studijās LMA iegūts Mākslas maģistra grāds (1992). LMA doktorantūras audzēkne (1992-1996). Pedagoģiskā darbība: zīmēšanas skolotāja Ikšķiles astoņgadīgajā skolā (1979-1981); zīmēšanas un gleznošanas pasniedzēja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (1986-1990); gleznošanas pasniedzēja Latvijas Mākslas akadēmijā (1988-1994); diplomdarbu vadītāja LMA Pedagoģijas nodaļā (1989-1990); docente Kultūras un Mākslas vēstures katedrā Latvijas Kultūras akadēmijā (1996-1997). Izstādēs piedalās no 1980. gada. No 1989. gada - Latvijas Mākslinieku savienības biedre. No 1993. gada - Starptautiskās mākslas asociācijas B13 biedre. Personālizstādes no 1985. gada. Autore rakstiem par mākslas teorijas jautājumiem. Piedalījusies plenēros „Bauskas vasara” 2005., 2006. un 2007. gadā Bauskā.

www.makslinieki.lv [08.10.2021]


Olga Lizete Rudovska

Mākslas vēsturniece

Dzimusi 1893. gada 30. novembrī Zālītes pagastā. Vairs neesošajā Brantu muižas krogā "Branteni" strādājuši Rudovskas vecāki, tur dzimusi arī pati novadniece. Beigusi Latvijas universitāti, strādājusi par asistenti Mākslas vēstures katedrā (1927 -1937). Papildinājusi zināšanas ārzemēs. Pēc doktora pārbaudījuma nokārtošanas no 1937-1944. gadam lasījusi grieķu mākslas kursu. Kara laikā emigrēja uz Vāciju, pēc tam izceļoja uz ASV. Publicējusi darbus par antīkiem mākslas pieminekļiem Latvijā. Mirusi 1963. gadā ASV.

Latvju enciklopēdija 3. sēj. 1952 – 1953; Brūžu krogs, www.zudusilatvija.lv [11.08.2021.]


Ernests Rudzroga

Represētais

Dzimis 1929. gada 12. jūnijā. Arestēts 1949. gada 15. oktobrī par darbošanos Ziņģa partizānu grupā, notiesāts pēc 58 – 1a panta uz 25. gadiem. Pēc ilgas mocīšanas čekas cietumos, izsūtīts uz Sibīriju. Atbrīvots 1965. gadā.

Rētas, Sia „Bauskas Dzīve”, 2002


Agnis Rūja

Sporta deju dejotājs

Dzimis 1974.gada 12.decembrī Bauskā, mācījies Bauskas vidusskolā, iestājies LVU Svešvalodu fakultātē. Sevišķus panākumus kopā ar savu partneri Sandru Suharevsku guvis Latīņamerikas dejās.

Novadpētniecības personāliju mapes Bauskas CB


Pēteris Ruņģis

Gleznotājs

Dzimis 1893. gada 23. februārī Bērzaunes “Spikulos”. 1921. gadā iestājies Mākslas akadēmijā. Pirmā darbu izstāde Jelgavā, 1929. gadā. Par diplomdarbu “Dzimtenes laukos’’ Mākslas akadēmijas padome piešķir mākslinieka nosaukumu. Miris 1967. gadā, apglabāts Bauskas vecajos kapos.

No Ceraukstes pagasta 1. bibliotēkas


Andra Rušmane-Vēja

Rakstniece

Andra dzimusi 1991. gada 25. decembrī Bauskā. Absolvējusi Dzimtmisas pamatskolu (2007) un Bauskas 2. vidusskolu (2010). No 2011. gada ir konkursa "Lata romāns" (tag. "Vakara romāns") dalībniece un kopš 2014. gada arī tā laureāte. Izdoti 4 romāni: "Aleksandrs. Dzīves grāmatzīme" (2015), "Vienpatnieki" (2019), "Ar kastani kabatā" (2020) un "Vienpatnieku" turpinājums "Divatne" (2021). Andra Rušmane-Vēja sevi sauc par iecavnieci un turpina lolot jaunu romānu idejas, dzīvojot pilsētas pievārtē.

Bauskas CB novadpētniecības mapes


Jānis Rutkis

Ģeogrāfs

Dzimis 1907. gada 11. oktobrī Iecavas pagastā. 1937. gadā ar maģistra grādu pabeidz Latvijas universitāti.  1937.-1938. gadam aviācijas pulka aerologs, no 1939. gada strādā par ģeogrāfija biedrības sekretāru.  1944. gadā emigrē uz Zviedriju, strādā Stokholmas universitātē. Publicējis vairākus darbus latviešu un ārzemju periodikā.

Latvju enciklopēdija 3. sēj. 1952 – 1953