Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Bauskas Centrālās bibliotēkas digitālā novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kurus vieno dzimšanas vieta, dzīve vai darbs Bauskas novadā. Patlaban enciklopēdija ietver ap 380 ievērojamu cilvēku vārdus un norit informācijas labošana, papildināšana šķirkļiem A-C.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:1

Vilis Plūdons (1874-1940)

Dzejnieks

Vilis Lejnieks dzimis 1874. gada 9. martā Bauskas pagasta Pilsmuižas "Lejeniekos". Mācījies Pilsmuižas pagastskolā, Bauskas pilsētas skolā. 1895. gadā beidzis Baltijas skolotāju semināru Kuldīgā. Pēc skolotāju semināra beigšanas strādājis Liezērē, pēc tam Bigauņciemā un Rīgā. Tautiskā romantisma pārstāvis, latviešu liroepikas iedzīvinātājs un spilgts pārstāvis. Latvijas apdziedātājs dzejā, dabas lirikas meistars. Pseidonīmu Plūdons izvēlējies 1894. gadā, ko paņēmis arī par savu uzvārdu (1922). Pirmā dzejoļu grāmata "Pirmie akordi" (1895). Dzīvojis Jaungulbenē (1915-1919). Skolotājs Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā (1919-1934) un ražīgs veikums mācību līdzekļu radīšanā, latviešu lirikas apgūšanai skolēniem. Latvijas Skolotāju savienības valdes pārstāvis. Ievērojamākie darbi – poēmas "Atraitnes dēls" (1901), "Uz saulaino tāli" (1912) un dabas lirikas augstākais punkts "111 lirisku dziesmu" (1938). Būtisks viņa ieguldījums literatūrā bērniem - "Mazā Anduļa pirmās bērnības atmiņas" (1901, ar nosaukumu "Taivas ciems"), "Eža kažociņš" (1921), "Vītolu stabulīte" (1923). 1938. gadā saņēmis Tēvzemes balvu. Miris 1940. gada 15. janvārī un apglabāts Plūdoņu kapos netālu no Lejenieku mājām.

100 Latvijas personību. Rīga: Nacionālais apgāds, 2006. 227 lpp.