Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Bauskas Centrālās bibliotēkas digitālā novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kurus vieno dzimšanas vieta, dzīve vai darbs Bauskas novadā. Patlaban enciklopēdija ietver ap 380 ievērojamu cilvēku vārdus un norit informācijas labošana, papildināšana šķirkļiem A-C.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Meklēt enciklopēdijā

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:6

Arnolds Nulītis (1896-1988)

Mākslinieks

Dzimis 1896. gada 30. jūlijā Codes pagasta "Krūklājos" lauksaimnieku ģimenē. Beidzis Bauskas tirdzniecības skolu (1914). Iestājies 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulkā. Beidzis proprščiku skolu Kaukāzā (1916), rotas komandieris. Bijis Brīvības cīņu dalībnieks. No 1920. gada apguvis tēlniecību pie B. Dzeņa. Beidzis LMA profesora R. Tilberga figurālās glezniecības meistardarbnīcu (1929). Zīmēšanas skolotājs un klašu audzinātājs Bauskas ģimnāzijā (1931-1944). Piedalījies Mākslinieku biedrības izstādēs Rīgā un Kauņā. Darbi izstādīti Valsts mākslas muzejā sākot no 1933. gada. Bauskā notikušas divas personālizstādes. Iesaukts Latviešu leģionā (1944). 1945. gadā Beļģijā kritis angļu gūstā. Pēc gūsta dzīvojis Dienvidvācijā, kur studējis vācu modernās mākslas principus. Emigrējis uz Kanādu (1950). Piedalījies trimdas latviešu un kanādiešu mākslinieku izstādēs. Apvienības "Latvis" biedrs. Daiļrades sākumā gleznojis reālisma darbus. Vācijā pārgājis uz abstraktu izteiksmes veidu. Trimdā nodevies abstrakcionisma un modernisma izpētei, kompozīcijā parādot mūzikas toņu un krāsu gradāciju mijiedarbi, lazējis. Kanādā saņēmis vairākas godalgas, kā arī Ziemeļamerikas latv. KF goda balvu par gleznu "Tālas atmiņas" (1970). Apbalvots ar Viestura ordeni (nr. 612) kā bij. Bauskas latviešu bataljona virsleitnats, ordeņa kapitula lēmums 1939. gadā. Miris 1988. gada 13. janvārī Toronto. Atdusas Jorkas kapsētā.

Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 2.sēj. (K-R). Rīga: Latvijas Enciklopēdija, 1996. 339 lpp.; Ušča, Aina. Mākslinieki: Bauska, Iecava, Rundāle, Vecumnieki. Bauskas novads: Biedrība "Meistars Gothards", 2020. 179 lpp.; Bauskas CB novadpētniecības mape "Māksla. Personālijas"


Jānis Neimanis (1906-1989)

Aktieris

Dzimis 1906. gada 6. martā Vecsaules pagastā. Skolojies Bauskā. Sešus gadus J. Neimaņa skolotājs bijis Jānis Kalniņš (Jānis Sarma), kurš viens no mudinātājiem attīstīt savu aktiermeistarības talantu. Spēlējis skolas drāmas pulciņā. Pēc vidusskolas beigšanas apmeklējis Zeltmata dramatiskos kursus Rīgā (1925-1927). No 1928. gada bijis aktieris Daugavpils teātrī. Īslaicīgi barbojies Jelgavas teātrī. Devies bēgļu gaitās (1944). Piedalījies izrādēs bēgļu nometnēs. 1949. gadā no Eslingenas izceļojis uz ASV. Darbojies Amerikas latviešu teātra Ņujorkas un Vašingtonas ansambļos. Tēlojis vairāk nekā 500 lomu. Strādājis ar bērniem un jauniešiem svētdienas skolās. Vadījis Amerikas Latviešu apvienības Kultūras biroja teātra sekciju. Dzīvesbiedre - aktrise Skaidrīte Pence. J.Neimanis miris 1989. gada 15. martā Ņudžersijā, ASV.

Hausmanis, V. Latviešu teātris ASV un Kanādā. [Rīga]: Zinātne, 2008. 786 lpp.; Aktiera J. Neimaņa 60 gadu. "Latvija Amerikā" Nr. 22 (1966); Viltība. "Tilts" Nr.18 (1956), pieejami LNB Digitālā bibliotēka www.periodika.lv


Augusts Neilands-Kokalis (1881-1939)

Režisors, aktieris

Dzimis 1881. gada 10. februārī Īslīces pagasta Ģēļu mājās. Skatuves darbam izglītojies pie Ā. Alunāna, J. Dubura (dramatiskajos kursos) un Freimaņa. Pirmās skatuves gaitas sācis Jelgavas latviešu teātrī (1897), piedalīdamies Ādolfa Alunāna trupas izrādēs. Tālāk gaitas vedušas uz Rīgas un Liepājas teātri. Uz skatuves bijis pazīstams kā spilgts raksturlomu tēlotājs. Pirmā pasaules kara laikā iesaukts krievu armijā. Piedalījies Brīvības cīņās. Dailes teātra administratīvais direktors (1920-1921). Aktieris un režisors Jelgavas latviešu teātrī (1921-1922). Īslaicīgi laikraksta "Jaunais Zemgalietis" atbildīgais redaktors. Līdztekus aktiera un žurnālista darbam tulkojis lugas un stāstus, kas iespiesti "Jaunajā Zemgalietī". Turpat iespiesti plašāki darbi - kara laika atmiņas. Režisora darbu veicis arīdzan Ventspilī, Valmierā. 1936. gadā pensionējies. Miris 1939. gada 12. janvārī.

Augusta Neilanda-Kokaļa piemiņai. "Zemgales Balss" Nr.13 (1939), pieejams LNB Digitālā bibliotēkā www.periodika.lv [12.12.2022.]


Krišjānis Nātra (1874-1942)

Dzejnieks 

Dzimis 1874. gada 30. maijā (18. maijā v.st.) Mežotnē, grāfa Līvena muižas kalpu cilvēku mājā tuvu Lielupei. Pirmā un vienīgā apmeklētā mačību iestāde bijusi vietējā pagastskola. Turpmāk visu apguvis neatlaidīgā pašmācības ceļā. No vecākiem pārmantojis dieviticību un patiku pret dziesmu. Uzsācis dzīvi Rīgā (1890), iekļāvies baptistu saimē, jauniešu biedrībās. Pirmie mēģinājumi dzejā - atdzejošana. Pievērsies citu jauno latviešu censoņu (J.Poruka, E. Zvārguļa, E. Veidenbauma, Aspazijas) darbu studijām (1896-1899). Pirmais iespiestais dzejolis "Ar ko laistīšu?" lasām Freija izdotajā Latviešu kalendārā 1897. gadam. Laulībā (1898) ar Annu Burnevicu dzimst pieci bērni. Devies uz ASV (1901) un vēlāk pievienojusies arī ģimene. Dzejas un stāsti publicēti "Amerikas Latvietī", neilgi tajā bijis korektors. Freija Latviešu kalendāra 1904. gadam lasāms "leceļotajā pirmā diena Amerika". Dzejā dominē dabas un ausgtākstāvoša spēka motīvi. Krišjānis Nātra (amerikāņu rakstībā Christian Nather) dzeja pauž gan pateicību, gan vilšanos. Arīdzan sabiedriskajā dzīvē valdījuši mainīgi uzskati - no baptistu draudzes līdz latviešu sociālistu biedrībai. Darbojies laikrakstā "Strādnieks" (1906-1908). Tulkojis no angļu valodas. Lasījis referātus latviešu sabiedrībai. Zināmākie pēckara dzejoļi: "Skriešanās" (1934), "Vienu ceļu ejot" (1936), "Mazticīgajam" (1938), "Tiesas diena" (1941). Miris 1942. gadā Filadelfijā.

Ievērojamākais veclatviešu dzejnieks Krišjānis Nātra. Andersons, E. "Treji Vārti" Nr. 102 (1984), pieejams LNB Digitālā bibliotēkā www.periodika.lv [09.11.2022.]


Voldemārs Nakels (1897-1995)

Jurists

Dzimis 1897. gada 12. decembrī Bauskā. Citviet - Voldemārs Naķelis dz. 22.12.1897. Zemkopja dēls. Jaunībā iespiesti dzejoļi izdevumā "Līrs", laikrakstā "Rīgas Ziņas" un citviet. Meklējis jaunu formu, jaunus izteiksmes līdzekļus. LU maģistra grāds jurisprudencē (1930), Tībingenas Universitātē doktora grāds (1947). Latviešu studentu korporācijas "Tālavija" biedrs. Satversmes sapulces kancelejas darbvedis (1922-1932). Tautas labklājības ministrijas darba inspektors un soc. apdrošināšanas lietu vadītājs (1925 – 1932). Zvērināts advokāts Rīgā (1932-44). Rīgas XIII vācu kopīgās slimo kases tiesl. referents un padomnieks (1925-40). Vācu repatriantu mantu likvidācijas pārvaldes un Latvijas bankas tieslietu referents un tiesl. nod. vadītājs (1941-1944). Ar sievu un dēlu Egilu emigrējis uz Vāciju (1944). Nonākuši universitātes pilsētā Tībingenā, kur kopā ar sievu Hildu Aleksandru (dz. Siliņa) atkal studējuši. Strādājis kā valdības padomnieks līdz 1963. gadam. Miris 1995. gada 11. oktobrī Bonnā.

Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā archiva apgāds, 1939. 562 lpp.; Prande, A. Latvju rakstniecība portrejās. Rīga: Letas izdevums, 1926. 515 lpp. (452. lpp.); Latvju enciklopēdija 3. sēj. (M-P), galv. red. E. Andersons. ALA Latviešu institūts, 1987. 578 lpp.; "Latvija" Nr. 15 (1974), pieejams LNB Digitālā bibliotēkā www.periodika.lv [15.08.2022.]; Bauskas CB novadpētniecības mape "Personālijas N-Ž"


Roberts Nagobads (1893-1985)

Mežzinis

Dzimis 1893. gada 12. maijā Tilžas pagastā, mežsarga ģimenē. Beidzis Viļņas Ķīmiski tehnisko vidusskolu (1917), LU LF Mežkopības nodaļu, iegūstot inženiera mežkopja grādu (1926). Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks (1919-1921). Vecumnieku II šķ. virsmežzinis (1937-1941). Dzīvojis Vecmuižas Zvirgzdē. Meža departamenta (MD) inspektors vairākviet Latvijā. MD Rīgas Mežsaimniecības direktors (1945-1951), Meža kultūru sektora priekšnieks Mežrūpniecības ministrijā (1946-1947). Pensionējies 1957. gadā. Miris 1985. gada 13. februārī, apglabāts Ceraukstes pag. Tupiņu Jaunajos kapos.

Mežam veltīti mūži. Mežkopju piemiņas ceļvedis. [Ogre]: Divpadsmit, 2016. 718 lpp.