Daumants Mīlgrāvis (1930-1980)

Aktieris

Dzimis 1930. gada 26. decembrī Zālītes pagastā. Apguvis atslēdznieka arodu. Jau agrā jaunībā brigadieris Mangaļu kuģu remonta rūpnīcā. Dienestā tālajos austrumos spēlējis karavīru kolektīvā un saņēmis aicinājumu strādāt Sahalīnas drāmas teātrī, bet atgriezies Rīgā. Apmeklējis "Ziemeļblāzmas" drāmas kolektīvu, kur liktenīga bija Oskara loma "Zvejnieka dēlā". Paklausot O. Krodera aicinājumam, 31 gadu vecumā ierodies Liepājas teātrī (1961). Beidzis Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu. Liepājas teātrī ātri ieguvis atzinību spēlēt vadošās lomas, varoņlomas: pulkvedis Sumbris izrādē "Savu lodi nedzird", Indulis "Indulis un Ārija" u.c. Ētisko ideālu un garīgā spēka paudējs lomās. Spēlējis Andreja Miglas režisētajās izrādēs jau kopš tā diplomdarba iestudējuma. Iejuties arī vecu vīru lomās, komēdiska satura tēlos, piem., Oto Tutārs "Lopu skaitīšanā". Pēc smagas slimības, kas atņēma balsi, savas spējas ieguldījis režijā - Ekziperī "Mazais princis" un A. Arbuzova "Vecmodīgā komēdija". Miris 1980. gada 3. janvārī Liepājā. Atdusas Rīgā, Vecmīlgrāvja kapos.

"Teātris un dzīve: 1980. gads teātros", 25. rakstu krājums. Rīga: Liesma, 1981. 153. lpp.

Krišjānis Mīlgrāvis (1982-?)

Skolu darbinieks

Dzimis 1882, gada 25. decembrī, Zālītes pagasta Kabatu mājās. Tēvs Krišjānis - lauksaimnieks, māte Grieta (dz. Renebuša). Mācījies Zālītes pagasta skolā. Beidzis Kuldīgas skolotāju semināru (1903). Strādājis par skolotāju Džūkstē (1903-1907) un Zālītes pagasta Grienvaldē (1907-1909). Piedalījies 1905. gada revolūcijā. Studējis filoloģiju un franču literatūru Grenobles universitātē. Jelgavas reālskolā ieguvis dabas zinību mājskolotāja diplomu (1911). Regulāri rakstījis periodikā par skolu un izglītības jautājumiem. Pirmā pasaules kara laikā strādājis par skolotāju latviešu koloniju skolās, tostarp Kubaņā. Piedalījies laikraksta "Sadzīve" un "Zemgalieties" redakcijas darbā. Skolotājs un direktors vairākās ģimnāzijās Latvijā (1922-1936). Būdams Rēzeknes valsts ģimnāzijas direktors, 1933. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru (n.p.k. 1466). Rīgas pilsētas izglītības valdes priekšsēdētājs (1936-1940). Autors darbiem "Zemes māmuļa" un "Dabas māmiņas pasaciņas". Miršanas datums nav zināms.

Latvju enciklopēdija 2. sēj. (K-Pi). Stokholma: Trīs zvaigznes, 1953. 1916 lpp.; Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā archiva apgāds, 1939. 562 lpp.; Mīlgrāvis Krišjānis. "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts" Nr.11 (1936), pieejams: LNDB www.periodika.lv [17.06.2023.]

Augusts Milts (1928-2008)

Filozofs, profesors

Dzimis Līvānu pagastā 1928. gada 28. maijā. Beidzis Līvānu komercskolu, Latvijas Valsts pedagoģiskā institūta Vēstures fakultāti, kā arī Ļeņingradas universitātes Ētikas un estētikas katedras aspirantūru, 1967. gadā aizstāvot disertāciju. No 1952. līdz 1957. gadam bijis vēstures skolotājs un mācību daļas vadītājs Skaistkalnes vidusskolā (arīdzan Augusta Milta sieva bijusi skolotāja Skaistkalnē). Latvijas Universitātes docētājs, profesors (1971-2000). LZA Filozofijas un socioloģijas institūta profesors, Latvijas Republikas Valsts emeritētais zinātnieks. Latvijas mutvārdu vēstures pētījuma pamatlicējs. Vairāk kā 200 zinātnisko un populārzinātnisko publikāciju autors. Grāmatu "Harmoniskais un disharmoniskais personībā: filozofiski ētiska apcere" (1979), "Esejas par morāli" (1985), "Kas ir ētika" (1999), "Saskarsmes ētika" (2004) un citu autors. Augusta Milta pēdējā dzīves vieta bija Rīga. Miris 2008. gada 13. aprīlī, atdusas Rīgas Raiņa kapos.

Skaistkalnes pagasta bibliotēkas novadpētniecības mape "Novadnieki"

Andis Mizišs (1970)

Kinorežisors

Dzimis 1970. gada 11. aprīlī Bauskā. Absolvējis Rīgas 47. vidusskolu (1988), Lidijas Stiebras Aktiermeistarības skolu (1992). Kultūras akadēmijā ieguvis maģistra grādu kino režijā (1997), studēji kultūras menedžmentu (2003). Producents tādiem labi zināmiem raidījumiem kā "Vides fakti" un "Lauku sēta". Dokumentālo filmu režisors: "Sekotāji" (2003), "Baznīca piestās rīt" (2007), "Jaguāra kakts" (2010) u.c. Savā daiļradē pievērsies cilvēka un vides savstarpējai mijiedarbībai. Andis Mizišs veidojis seriāla "Emīlija.Latvijas preses karaliene" trīs sērijas (2021). Viens no daudzsēriju filmas "Pansija pilī" režisoriem.

Andis Mizišs. Latvijas Radošu savienību padome, pieejams: https://makslinieki.lv/profile/689/ [19.06.2023.]; Bauskas CB novadpētniecības mape "Amatierteātri. Režisori".

Aleksandrs Mukāns (1918-2000)

Feldšeris

Dzimis 1918. gada 17. novembrī Ilūkstes apriņķī. Absolvējis Aerokluba aviācijas skolu Rīgā (1939) un tajā pat gadā iesaukts armijā. Kara aviācijas skolas beidzējs (1940). 1941. gada februārī tika arestēts un spīdzināts čekas pagrabos Rīgā. Pēc tam izsūtīts uz Intu un nokļuvis Koževas-Intas–Vorkutas dzelzceļa būvdarbos. Pirmās iemaņas medicīnā guvis izsūtījumā, kur bija palīgs izsūtīto medicīnas darbinieku praksē. Atgriezies Latvijā 1947. gadā. Neklātienē beidzis Rīgas 2. medicīnas skolu, pēc tam savu dzīvi saistot ar Bausku. Politiski represēto kluba "Rēta" biedrs. Miris 2000. gada 4. augustā. Atdusas Važītes kapos.

Rētas. Staļinisma upuru liecības. Bauska: SIA “Bauskas Dzīve”, 2001. 255 lpp.