Jānis Lakše-Laksmanis (1851-1885)

Grafiķis

Dzimis 1851. gada 17. februārī Sesavas pagasta Mālkrogā. Krodzinieka dēls. Beidzis Rīgas vācu amatnieku biedrības skolu (1875). Izglītojies Holcmindenes (Vācijas) būvniecības skolā, pēc tam strādājis pie arhitekta Felsko. Rīgas Vācu amatnieku biedrības skolas skolotājs, mācījis rasēšanu, būvkonstrukciju mācību un zīmēšanu (1877-1883). Ar Rīgas Latviešu biedrības atbalstu nodibinājis Būves un amatu mākslas skolu (1883). Pievērsies stājgrafikai, zīmējis karikatūras. Darinājis adreses krievu ķeizariem, kā arī krāsainas piemiņas lapas II Dziedāšanas svētkiem. Gleznojis akvareļa un eļļas tehnikā. Darbiem raksturīgs filigrāns, veikls zīmējums, bagātīga kompozīcija, romantikas atribūtika. Miris 1885. gada 29. aprīlī Rīgā, atdusas Rundāles pagasta Sudmalu kapos.

Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 2.sēj. (K-Ru). Rīga: "Latvijas Enciklopēdija", 1996. 239 lpp.; Latvju enciklopēdija 2. sēj. (Ka-Pi). Stokholma: Trīs zvaigznes, 1953. 1916 lpp.

Arnolds Lamze (1889-1945)

Arhitekts

Dzimis 1889. gada 31. janvārī Iecavā. Beidzis Rīgas Politehnisko institūtu (1914). Pirmā pasaules kara laikā vadījis darbus dzelzceļa būvēs Petrogradas guberņā, Veļikije Lukos, Daugavpilī. No 1918. gada Rīgā. LU Arhitektūras fakultātes organizētājs. Docents (1920-1944), LU padomes loceklis (1927), Arhitektūras fakultātes dekāns (1934-1936). Dibinājis un vadījis Rīgas pilsētas jaunizbūves biroju (1925-1936). Lamzes vadībā izstrādāts Rīgas izbūves projekts, ģenerālplāns (1936) un Rīgas pēckara ģenerālplāna shēma (1945). Starptautiskās pilsētbūvniecības savienības loceklis. Vairāku Eiropas pilsētbūvniecības kongresu dalībnieks, Lamzes darbi publicēti kongresu ziņojumos Berlīnē (1931), Londonā (1935), "Stokholmā" (1939). Sarakstījis grāmatas: "Gross - Riga" (1926), "Pilsētu plānveidīga izbūve un apbūve" (1929) u.c. Miris 1945. gada 25. februārī Rīgā.

Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 2.sēj. (K-Ru). Rīga: "Latvijas Enciklopēdija", 1996. 239 lpp.

Ieva Lancmane (1943-2004)

Restauratore

Dzimusi 1943. gada 22. jūnijā Rīgā mežu ierīcības mērnieka ģimenē (dz. Šmite). Beigusi LVMA Glezniecības nodaļu (1969), diplomdarbs "Rīgas panorāma". Apguvusi stājglezniecības, ikonu, polihromo un zeltīto koka skulptūru restauratora profesiju Ermitāžā, restaurācijas inst. Maskavā un Valsts Mākslas muzejā Rīgā. Vīrs - Imants Lancmanis. No 1969. gada strādājusi Rundāles pils muzejā. Rundāles pils muzeja restaurācijas nodaļas vadītāja (1972-2004). Izstrādājusi konservācijas koncepciju Rundāles pils interjeru apdares un iekārtas priekšmetu restaurācijai. Piedalījusies starptautiskās konferencēs Polijā un Vācijā. Daudzu publikāciju autore: "Pēdējos gados republikā atrastie 13. - 19. gs. monumentāli dekoratīvās glezniecības paraugi" (1984), katalogs "XVII gs. portrets Latvijā" (1986) u.c. Mirusi 2004. gada 17. janvārī, atdusas Rundāles pagasta Sudmalu kapos.

Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 2.sēj. (K-Ru). Rīga: "Latvijas Enciklopēdija", 1996. 239 lpp.; Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Rundāles pils"

Lauma Lancmane (1947)

Rundāles pils rožu dārza koncepcijas autore

Dzimusi Rīgā 1947. gada 13. februārī. Rundāles pilī strādā no 1975. gada. No 1981. gada Pils ansambļa nodaļas vadītāja, no 2017. gada – izstāžu kuratore Mākslas pētniecības nodaļā. Lauma Lancmane ir Rundāles pils rožu dārza koncepcijas autore. Tās pamatā ir darbietilpīgs un pedantisks gan Latvijā, gan pasaulē sastopamo vēsturisko un mūsdienu rožu izpētes darbs. Vairāku grāmatu un publikāciju autore. Par savu izstādi "Roze.. kas ir roze?" saņēmusi Kultūras mantojuma gada balvu nominācijā "Nozīmīgākā izstāde vai akcija" (2007). Īpaši nozīmīgs ir L. Lancmanes devums Rundāles pils parka atjaunošanā. 2020. gadā izdots viņas sagatavotais katalogs "Vēsturisko rožu dārzs", 2022. gadā izdots ceļvedis "Rundāles pils parks un dārzi". 2021. gadā ar Laumas sagatavoto un izdoto priekšmetu stāstu "Utrehtas flīzes Rundāles pilī" aizsākta muzeja izdevumu sērija "Rundāles pils muzeja priekšmetu stāsti". Saņemtie apbalvojumi: Trīs zvaigžņu ordenis (IV šķira, 2015), Rundāles novada goda zīme "Zelta lauva" (2017), Borisa un Ināras Teterevu fonda goda zīme (2020), LR Kultūras ministrijas Goda raksts (2022), Bauskas novada Goda raksts (2022).

Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Rundāles pils"

Imants Lancmanis (1941)

Mākslas vēsturnieks

Dzimis 1941. gada 29. jūlijā Rīgā, dzelzceļa pasta darbinieka ģimenē. Beidzis Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolu (1959) studējis LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (1960-1966). Mākslas akadēmijas mācību laikā sāk strādāt Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja Rundāles pils filiālē par zinātnisko līdzstrādnieku. Rundāles pils muzeja direktors (1972-2019). Lasījis lietišķi dekoratīvās mākslas vēstures lekcijas Valsts Mākslas akadēmijā (1970-1987). Glezno galvenokārt klusās dabas, portretus un alegoriskas kompozīcijas. 2022. gada nogalē LNMM atklāta izstāde, kurā apskatāmas gleznas, kas tapušas kopš 1958. gada, kā arī filma par mākslinieku. Veic pētniecības darbu, galvenie tā virzieni - Latvijas māksla 18. un 19. gadsimtā, Latvijas muižu un piļu arhitektūra, heraldikas vēsture un terminoloģija. Sarakstījis monogrāfijas par Jelgavas un Rundāles pili, par Liepājas, Mežotnes, Kaucmindes, Iecavas un citām muižām. Rakstus var regulāri lasīt žurnālos "Māksla", "Latvijas Arhitektūra" u.c. 2021. gadā ar monogrāfiju "Rundāles pils III. Restaurācija" noslēdzis triloģiju par pils vēsturi un atjaunošanu. Latvijas restauratoru biedrības biedrs (kopš 1990), Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (kopš 1992). Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni (1994). Saņēmis Francijas, Vācijas un Itālijas atzinības zīmes. 2004. gadā apbalvots ar Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu par Rundāles pils kompleksa atjaunošanu un izcilu devumu mākslas zinātnē. Eiropas Gada cilvēks Latvijā 2021. Bauskas novada godazīme "Zelta Ozols" saņēmējs (2022).

100 Latvijas personību. Rīga: Nacionālais apgāds, 2006, 190. lpp. (227 lpp.); Bauskas CB novadpētniecības mape "Māksla. Imants Lancmanis"

Jānis Olafs Lapsa (1893-1952)

Virsleitnats

Dzimis 1893. gada 7. novembrī Svitenes pagasta "Kapūnās". Pirmā pasaules kara laikā, pēc kara skolas beigšanas, iestājies latviešu Strēlnieku pulkā un dienējis 5. Zemgales pulkā. Rotas komandieris. Piedalījies smagās kaujās kaujās Nāves salā, Ložmetējkalnā, Tīreļpurvā. Kaujās pie Juglas ievainots, kritis vācu gūstā. Atgriezies Latvijā 1918. gada rudenī. Organizējis Pirmo Latvijas Neatkarības rotu Kalpaka bataljonā (1919). Latvijas Brīvības cīņu laikā ar kaujām aizgājis no Liepājas lidz pat Zilupei. Par Saldus atbrīvošanu no lieliniekiem un sevišķi smagajām kaujām dzimtajā Zemgalē apbalvots ar Lāčplēsa Kara ordeni (Nr. 576). Pēc Brīvības cīņu beigām, dienējis Liepājas pulkā kā faktiskais pulka komandieris. Apcietināts 1940. gada 10. oktobrī Navļānos un tiesāts 1941. gada 24. maijā ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem. Izsūtīts. Miris 1952. gada 5. decembrī Magadanas nometnē Osohlagā.

Priedītis, Ē. Latvijas valsts apbalvojumi un lāčplēši. Rīga: Junda, 1996. 368 lpp.; Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Brīvības cīņas Rundālē"

Jānis Lapsa (1930-2006)

Prozaiķis

Dzimis 1930. gada 1. septembrī Bruknas pagasta Ozolu skolā. Skolotāja un vecmātes dēls. Mācījies Bauskas pilsētas pamatskolā, Bauskas 1. vidusskolā, beidzis Jaunjelgavas vidusskolu (1951). Absolvējis LVU Juridisko fakultāti (1974). Strādājis vairākos laikrakstos un žurnālos: "Padomju Jaunatne" (1948), "Bauskas Darbs" (1949), "Padomju Alūksne" (1956-1960), "Karogs" (1979-1989). Sešdesmitajos, septiņdesmitajos gados strādājis televīzijā, kinostudijā Rīgā. Bijis speciālkorespondents uz tālbraucējiem kuģiem (1993-1999). Pirmā literārā publikācija bija stāsts "Caurā monēta" (1971). Vienā no aprakstu krājumiem "Naftas grāmatā" (1984) Jānis Lapsa nedaudz pastāstījis par savu jaunību un Bausku. Par romānu "Rūgtums" (1983) piešķirta Viļa Lāča prēmija, par darbu "Kalnu grāmata: Afganistānas etīdes" (1988) - Žaņa Grīvas prēmija. Liela daļa stāstu varoņi ir jūrnieki, zvejnieki, vienkārši strādnieki, viņu darbs un dzīve. Kopā ar A. Kolbergu scenārija autors mākslas filmai "Atspulgs ūdenī" (ekran. 1977), kuras pamatā tāda paša nosaukuma stāsts. Miris 2006. gada 2. martā

Bauska: vietas un laika grāmata. Rīga: Liesma, 1990. 236 lpp.; Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.; Rakstniekam Jānim Lapsam - 50. Līvs, E. "Karogs" Nr. 104 (1980), pieejams LNDB www.periodika.lv [20.06.2023.]; Jānis Lapsa. Datubāze literatura.lv, pieejams: www.literatura.lv/personas/janis-lapsa [20.06.2023.]

Jānis Mārtiņš Lazdiņš (1875-1953)

Diplomāts

Dzimis 1875. gada 22. augustā Bārbelē, Lazdiņu mājās. Beidzis Jelgavas klasisko ģimnāziju, konservatoriju Pēterpili (brīvmākslinieka grāds). Pirmais vijolnieks un solists cariskās Krievijas galma orķestrī (1902-1918). Pēc Latvijas republikas dibināšanas J. Lazdiņa svešvalodu zināšanas (krievu, vācu, franču, angļu) ļāva viņam uzsākt sekretāra darbu Finansu ministrijā. Pavadījis Z. Meirovicu valstiski nozīmīgos braucienos. Ieņēmis augstus posteņus valdībā - Ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs, Ārlietu ministrijas nodaļas vadītājs, ģenerālkonsuls. Sūtnis Beļģijā un Luksemburgā. Aizstāvējis Latvijas intereses Beļģijā, rīkojot lekcijas un konferences, latviešu mākslas izstādes, koncertus, baleta uzvedumus u.c. Triju zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks (II šķ., n.p.k. 197). Mūžībā devies 1953. gada 20. martā.

Triju Zvaigžņu gaismā: pirmā grāmata (1924-1940). Rīga: Latvijas Vēstnesis, 1997. 679 lpp.; LU Akadēmiskās bibliotēka un RMM datubāze www.acadlib.lu.lv [09.08.2021.]; No Krievijas galma orķestra mūziķa par Latvijas diplomātu. "Latvijas Vēstnesis" Nr. 176 (2001), pieejams www.vestnesis.lv/ta/id/56146 [20.06.2023.]

Kārlis Lejasmeijers (1906-?)

Teologs

Dzimis 1906. gada 21. martā Bauskas pagasta "Laveniekos". Rentnieka dēls. Pēc tēva norīkojuma dzelzceļnieka darbā Maskavas pusē, ģimene uzturējusies tur. Ģimene Bauskā atgriezusies 1918. gadā. Pēc tēva nāves sekojusi pārcelšanās uz Pilteni, vēlāk - Rīgu. Beidzis 4. ģimnāziju. Studējis teoloģiju angļu-amerikāņu misijas skolā. Absolvējis Angļu institūta Pedagoģijas nodaļu, kā arī LU Filozofijas fakultāti (1934). Studējis arī Vācijā, Anglijā. lekšlietu ministrijas baznīcu un konfesiju departamenta vecākais sevišķu uzdevumu ierēdnis un vēlāk daļas vadītājs 30. gados. Devies trimdā uz Vāciju (1944). Bavārijas latviešu padomes priekšsēžu vietnieks. Žurnāla "Sauksme" galvenais redaktors. Ieceļojis ASV (1949). Mācībaspēks politiskajās zinībās Kinga koledžā Masačusetsā. Austrumu koledžas profesors un Vēstures nodaļas vadītājs Pensilvānijā 60-tajos gados. Kārlis Lejasmeiers sniedzis ap 3000 priekšlasījumus ASV un Kanādā, uzstājoties koledžās, universitātēs, draudzēs, televīzijas raidījumos, raidstaciju pārraidēs. Priekšlasījumā aktualizējis komunistiskās iekārtas un ekonomikas draudus, minējis padomju brutālo agresija Baltijas valstīs.

Pretkomūnisma cīnītāja mūža atcere. "Latvija Amerikā" Nr.28 (1966), pieejams LNDB www.periodika.lv [21.06.2023.]

Vilis Lejiņš (1912-2002)

Agronoms

Dzimis 1912. gada 9. aprīlī Saukas pagastā. Skolojies Saukas Lauksaimniecības skolā, Višķu dārzkopības skolā. Pēc skolas beigšanas dienējis Latvijas armijā. Pēc demobilizācijas strādājis dārznieka darbu. Iestājies aizsargu organizācijā. Pasniedzis dārzkopību un botāniku Skrīveros. Arestēts 1941. gada 3. martā. Izsūtīts uz Krasnojarsku. Divus gadus novārdzināts cietumā.Pēc septiņiem nebrīves gadiem atgriezies Latvijā (1948). Strādājis Saulaines sovhoztehnikumā par dārzkopības agronomu. Gads pavadīts pie skolas apzaļumošanas, Kaucītes upītes tiltam abās pusēs iestādīti bērzi. Bijis daiļdārznieks Bauskas komunālo uzņēmumu kombinātā, divus gadus - dārzniecības vadītājs. Miris 2002. gada 13. augustā.

Rētas. Staļinisma upuru liecības. Bauska: SIA "Bauskas Dzīve", 2001. 255 lpp.; Mūžībā aizgājuši. "Bauskas Dzīve" 16.08.2002.