Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri ar savu darbu un dzīvi saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Svarīgākais ir viņa devums savam pagastam, novadam, pilsētai. Bauskas Centrālās bibliotēkas Novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kuriem kopēja bijusi piedzimšana, dzīve vai darbs Bauskas novadā.

KKF atbalsts


 

Darba procesā tiek atklāti arvien jauni novadnieki. Patlaban elektroniskā enciklopēdija ietver ap 310 ievērojamu cilvēku vārdus.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Meklēt enciklopēdijā

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:35

Vilis Kviete

Skolotājs

Dzimis 1884.gada 14. jūnijā Īslīces pagastā. Beidzis Bauskas pilsētas skolu un skolotāju kursus. Ilgus gadus bijis skolas pārzinis Elejā un Vircavā. Apbalvots ar TZO.

Es viņu pazīstu, 1939


Dzintars Kurmis

Treneris

Latvijas izlases handbolā vecākais treneris. Dzimis Bauskā 1949. gadā.

Bauskas CB novadpētniecības mapes


Jānis Ķullītis

Sabiedriskais darbinieks

Dzimis 1870.gada 5.jūnijā Iecavas pagastā. Bijis lauksimniecības vadītājs Bukaišu – Šarlatu muižā, vadījis Bukaišu pagasta padomi. No 1928. gada bijis lielākās pilsoniskās partijas – Zemnieku Savienības priekšsēdētājs. Miršanas gads nav zināms.

Es viņu pazīstu, 1939


Olga Kulitāne

Agronome, lektore

Dzimusi 1888. gada 26. septembrī Valmieras apriņķa Jaunburtnieku pagastā (dzim. Stakle). 1915. gadā beigusi Stabuta Augstākos sieviešu lauksaimniecības kursus Petrogradā, kur, pēc kursu beigšanas, veikusi Krievijas Ziemeļrietumu lauksaimniecības centrālbiedrības lopkopības un piensaimniecības speciālistes pienākumus līdz 1921. gadam. Kaucmindes mājturības semināra skolotāja (1922-1936.) un direktore (1927-1936). Latvijas Universitātes (1929-1939) un Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Mājturības vecākā lektore (1939-1941), kā arī Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mājturības un mājsaimniecības docente (1944-1948). Grāmatas "Mājsaimniecība" (1931) līdzautore. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa 5. šķiru. Mirusi 1991. gada 11. aprīlī Rīgā.

Latvijas sievietes izglītībā un zinātnē (1860-1944), Ilgars Grosvalds, Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstis, Nr. 2, 2017 Pieejams: www.lasproceedings.lv [11.08.2021.]


Pēteris Kūla

Skolas pārzinis

Dzimis 1874. 6.maijā Mežotnes pagasta lauksaimnieku ģimenē. 1890.gadā beidz Bauskas pilsētas skolu, kopš 1897.gada Sarkandaugavas meiteņu skolas pārzinis, kopš 1919.gada Rīgas pilsētas 12.pamatskolas pārzinis. 1934.gadā pensionēts. Miris 1945.gadā.

Latvju enciklopēdija 2. sēj. 1952 - 1953


Edmunds Kūla

Agronoms

Dzimis 1890. gada 22. janvārī Vecsaules pagastā. Beidzis Latvijas universitāti, praktizējies Anglijas dārzkopības skolās. Bijis Ziedoņu dārzskolas skolotājs un pārzinis un Bauskas piensaimnieku savienības priekšsēdētājs. Rakstījis periodikā.

Es viņu pazīstu, 1939


Jēkabs Kugrēns

Mācītājs

Dzimis 1900. gada 27. februārī Codes pagastā. Beidzis Bauskas ģimnāziju un Latvijas universitāti. Madlienas–Meņģeles draudzes mācītājs, Madlienas novada dziesmu svētku biedrības priekšnieks. Apbalvots ar TZO. Miršanas datums nezināms.

Es viņu pazīstu, 1939


Gunārs Kugrēns

Aktieris

Aktieris Liepājas teātrī. Dzimis 1939. gada 6. augustā Bauskā. 1957. gadā beidzis Bauskas 1. vidusskolu, 1963. gadā LVK Teātra fakultāti. Pēc fakultātes beigšanas Liepājas teātra aktieris. Ārējās izteiksmēs atturīgi, ar augstu skatuves runas kultūru spēlē daudzas žanriski atšķirīgas lomas, piedalījies koncertuzvedumos. Brīvmākslinieks.

Teātris un kino biogrāfijās 2, 2002; Bauskas CB novadpētniecības mapes; www.aktieris.lv [skatīts 05.08.2021.]


Raimonds Kugrēns

Režisors

Dzimis 1912. gada 29.augustā Bauskā. Beidzis Rīgas 1. vidusskolu un karaskolu. Dienējis Jelgavas 3. kājnieku pulkā. Kā Latvijas Armijas virsnieks no Litenes izsūtīts uz Noriļsku 1941. gadā. Pēc atgriešanās Bauskas Tautas teātra, Stučkas Tautas teātra, Ventspils Tautas teātra, Kuldīgas Tautas teātra režisors. Beidzis LVK Teātra fakultāti kā režisors 1963. gadā. Mūža pēdējos gadus pavada Bauskā, strādā Bauskas tautas teātrī par režisoru. Nozīmīgākie iestudējumi –“Zilo ezeru zeme” 1954., “Uguns un Nakts” (BTT), 1959., “Jūras vārti” (VTT) 1961., “Silaines muiža” (KTT un BTT), 1969.,1978. un daudzi citi. Aktieru Gunāra un Lāsmas Kugrēnu tēvs. Miris 1992. gadā 29. februārī.

Bauskas CB novadpētniecības mapes; Teātris un Kino 2, 2003


Lāsma Kugrēna

Aktrise

Dzimusi 1952. gada 17. jūnijā Bauskā. Pirmo lomu spēlējusi 2 gadu vecumā, tēlojot aizmigušu bērnu Bauskas Tautas teātra izrādē (Lāsma ir Raimonda un Veltas Kugrēnu meita). Beigusi Latvijas Valsts konservatorijas t.s. Drāmas teātra aktieru kursu (1975), pēc studiju beigšanas sākusi darbu Nacionālajā teātrī. Ievērību guva ar Elektras lomu izrādē "Elektra – mana mīla" (1977). Spilgta raksturlomu aktrise. Aktrise izceļas ar artistisku improvizāciju, plastisku vieglumu un spēju ienest traģēdijā komēdiju. Zināmākās lomas: Ieviņa "Skroderdienas Silmačos", Džuljeta "Romeo un Džuljeta" (1984), karaliene Elizabete "Marija Stjuarte" (1989), Zelma "Cīrulīši" (2019) un daudzas citas. Kinolomas: Doroteja "Trīs Kurzemes grācijas" (2000), Jadviga vecumā ("Likteņa Līdumnieki"), Ārija (Lietus blūzs, 1982) un citas. 1997. gadā "Spēlmaņu nakts" balvas Gada aktrise ieguvēja par titullomu izrādē "Mazā Boije", 2014. gadā saņemta Lilitas Bērziņas balva par izcilu darbu varoņlomās. IV šķiras Triju zvaigžņu ordeņa virsniece (2005). Ikdienas gaitas joprojām pavada starp Rīgu un dzimto Bausku.

100 izcili Latvijas aktieri, 1. daļa, 2018; www.100.teatris.lv [01.10.2021]