Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri ar savu darbu un dzīvi saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Svarīgākais ir viņa devums savam pagastam, novadam, pilsētai. Bauskas Centrālās bibliotēkas Novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kuriem kopēja bijusi piedzimšana, dzīve vai darbs Bauskas novadā.

KKF atbalsts


 

Darba procesā tiek atklāti arvien jauni novadnieki. Patlaban elektroniskā enciklopēdija ietver ap 310 ievērojamu cilvēku vārdus.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:35

Elizabete Kraule

Sabiedriska darbiniece

Dzimusi 1897. gadā Ceraukstē. No 1920 -1922. gadam studējusi Drēzdenes konservatorijā, līdz 1944. gadam mūzikas skolotāja Rīgā un Jelgavā. Kopš 1944. gada trimdā Vācijā, kur viņas vīrs Andrejs Kraulis bija Latviešu leģiona mācītājs. Vēlāk emigrē uz ASV. Par tālāko likteni ziņu nav.

Latvju enciklopēdija 2. sēj. 1952 - 1953


Kristiāns Krīgers

Mācītājs

Vecsaules un Jaunsaules mācītājs. Dzimis 1710 gadā. Hercoga Frīdriha Kazimira valdīšanas laikā iecelts par Kurzemes hercogistes Tobago kolonijas mācītāju. Pēc četru gadu kalpošanas saņem muižu Bauskas pievārtē. Kopš 1691. gada veicis mācītāja pienākumus Bauskas apriņķī.

Bauskas CB novadpētniecības mapes


Roberts Krimbergs

Medicīnas doktors

Dzimis 1874. gada 23. janvārī Iecavas pagastā. Beidzis Maskavas Universitātes medicīnas fakultāti, papildinājies Vīnē, Nicā, Heidelbergā. Strādājis Maskavas un Harkovas universitātēs. No 1920. gada Latvijas universitātes fizioloģijas profesors. Nācis klajā ar jaunu teoriju par gremošanas dziedzeru sekrecijas mehānismu. Rakstījis speciālizdevumiem krievu, vācu un citās valodās. Apbalvots ar TZO.

Es viņu pazīstu, 1939


Juris Kristiņš

Tirgotājs

Dzimis 1890. gada 5.maijā Bauskas pagastā. Piedalījies brīvības cīņās. Bauskas pilsētas valdes loceklis. Apbalvots ar TZO.

Es viņu pazīstu, 1939


Velta Kugrēna

Režisore

Dzimusi 1918. gada 14. augustā, Tambovā. Mācījusies Hercoga Pētera ģimnāzijā, studējusi LLA. Beigusi Zeltmata vadītos dramatiskos kursus Ventspilī. Strādājusi par skolotāju Ventspilī, piedalijusies Ventspils strādnieku kluba izrādēs. No 1947 –1960. gadam Bauskas kultūras nama deju kolektīva vadītāja un rajona deju jkolektīvu virsvadītāja. Beigusi E. Melngaiļa Tautas mākslas nama režijas kursus, Bauskas Muzikāli dramatiskā Tautas teātra aktrise, Ventspils Tautas teātra režisore. Mūžībā devusies 2007. gadā.

Teātris un kino biogrāfijās 2, 2002; Mājas Viesis Nr. 4, 2012


Lāsma Kugrēna

Aktrise

Dzimusi 1952. gada 17. jūnijā Bauskā. Pirmo lomu spēlējusi 2 gadu vecumā, tēlojot aizmigušu bērnu Bauskas Tautas teātra izrādē (Lāsma ir Raimonda un Veltas Kugrēnu meita). Beigusi Latvijas Valsts konservatorijas t.s. Drāmas teātra aktieru kursu (1975), pēc studiju beigšanas sākusi darbu Nacionālajā teātrī. Ievērību guva ar Elektras lomu izrādē "Elektra – mana mīla" (1977). Spilgta raksturlomu aktrise. Aktrise izceļas ar artistisku improvizāciju, plastisku vieglumu un spēju ienest traģēdijā komēdiju. Zināmākās lomas: Ieviņa "Skroderdienas Silmačos", Džuljeta "Romeo un Džuljeta" (1984), karaliene Elizabete "Marija Stjuarte" (1989), Zelma "Cīrulīši" (2019) un daudzas citas. Kinolomas: Doroteja "Trīs Kurzemes grācijas" (2000), Jadviga vecumā ("Likteņa Līdumnieki"), Ārija (Lietus blūzs, 1982) un citas. 1997. gadā "Spēlmaņu nakts" balvas Gada aktrise ieguvēja par titullomu izrādē "Mazā Boije", 2014. gadā saņemta Lilitas Bērziņas balva par izcilu darbu varoņlomās. IV šķiras Triju zvaigžņu ordeņa virsniece (2005). Ikdienas gaitas joprojām pavada starp Rīgu un dzimto Bausku.

100 izcili Latvijas aktieri, 1. daļa, 2018; www.100.teatris.lv [01.10.2021]


Raimonds Kugrēns

Režisors

Dzimis 1912. gada 29.augustā Bauskā. Beidzis Rīgas 1. vidusskolu un karaskolu. Dienējis Jelgavas 3. kājnieku pulkā. Kā Latvijas Armijas virsnieks no Litenes izsūtīts uz Noriļsku 1941. gadā. Pēc atgriešanās Bauskas Tautas teātra, Stučkas Tautas teātra, Ventspils Tautas teātra, Kuldīgas Tautas teātra režisors. Beidzis LVK Teātra fakultāti kā režisors 1963. gadā. Mūža pēdējos gadus pavada Bauskā, strādā Bauskas tautas teātrī par režisoru. Nozīmīgākie iestudējumi –“Zilo ezeru zeme” 1954., “Uguns un Nakts” (BTT), 1959., “Jūras vārti” (VTT) 1961., “Silaines muiža” (KTT un BTT), 1969.,1978. un daudzi citi. Aktieru Gunāra un Lāsmas Kugrēnu tēvs. Miris 1992. gadā 29. februārī.

Bauskas CB novadpētniecības mapes; Teātris un Kino 2, 2003


Gunārs Kugrēns

Aktieris

Aktieris Liepājas teātrī. Dzimis 1939. gada 6. augustā Bauskā. 1957. gadā beidzis Bauskas 1. vidusskolu, 1963. gadā LVK Teātra fakultāti. Pēc fakultātes beigšanas Liepājas teātra aktieris. Ārējās izteiksmēs atturīgi, ar augstu skatuves runas kultūru spēlē daudzas žanriski atšķirīgas lomas, piedalījies koncertuzvedumos. Brīvmākslinieks.

Teātris un kino biogrāfijās 2, 2002; Bauskas CB novadpētniecības mapes; www.aktieris.lv [skatīts 05.08.2021.]


Jēkabs Kugrēns

Mācītājs

Dzimis 1900. gada 27. februārī Codes pagastā. Beidzis Bauskas ģimnāziju un Latvijas universitāti. Madlienas–Meņģeles draudzes mācītājs, Madlienas novada dziesmu svētku biedrības priekšnieks. Apbalvots ar TZO. Miršanas datums nezināms.

Es viņu pazīstu, 1939


Edmunds Kūla

Agronoms

Dzimis 1890. gada 22. janvārī Vecsaules pagastā. Beidzis Latvijas universitāti, praktizējies Anglijas dārzkopības skolās. Bijis Ziedoņu dārzskolas skolotājs un pārzinis un Bauskas piensaimnieku savienības priekšsēdētājs. Rakstījis periodikā.

Es viņu pazīstu, 1939