Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri ar savu darbu un dzīvi saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Svarīgākais ir viņa devums savam pagastam, novadam, pilsētai. Bauskas Centrālās bibliotēkas Novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kuriem kopēja bijusi piedzimšana, dzīve vai darbs Bauskas novadā.

KKF atbalsts


 

Darba procesā tiek atklāti arvien jauni novadnieki. Patlaban elektroniskā enciklopēdija ietver ap 310 ievērojamu cilvēku vārdus.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:35

Ina Kļaviņa

Privātģimnāzijas īpašniece

Dzimusi 1875. gada 17. novembrī Lietuvā. Muižas nomnieka meita. Pēc meiteņu skolas beigšanas, devusies mājskolotājas darbā uz Krieviju, turpinājusi izglītoties. 1903. gadā Bauskā atvēra zēnu privātģimnāziju, ko laika gaitā paplašināja, nodrošinot pilnu klašu izglītību. Šajā mācību iestādē, pirmajā no Bauskas skolām, jau gadsimta sākumā latviešu valoda bija noteikta par obligāto mācību priekšmetu. Kopā ar vīru Jāni Kļaviņu sabiedriski aktīvi. I.Kļaviņa vairākus gadus bijusi Bauskas draudzes dāmu komitejas priekšniece. Bēgļu gadiem Pirmā pasaules kara laikā beidzoties, I.Kļaviņa atjaunoja ģimnāziju un vadīja to no 1919. gada līdz 1931. gadam, kad aizgāja pensijā. Mirusi 1944. gada 15. maijā, apbedīta Bauskā.

"Tēvija" Nr. 117 (19.05.1944), pieejams LNB Digitālajā bibliotēka: www.periodika.lv; Bauskas CB novadpētniecības mapes


Arvīds Klāvsons

Žurnālists

Dzimis 1900.gada 28.janvārī Mežotnes pagastā, lauksaimnieka dēls. 1919.gadā beidz Jelgavas reālskolu Krievijā. 1926.– 1934.gadam "Brīvās Zemes" redakcijas loceklis un reportieris Saeimā. 1944.gadā dodas trimdā uz Vāciju. Izceļo uz ASV, kopš 1951.gada strādā "Laika" redakcijā Ņujorkā. Miris 1964.gada 3.janvārī, Ņujorkā.

Latvju enciklopēdija 2. sēj. 1952 - 1953


Ādolfs Klīve

Politiķis

Dzimis 1888.gada 31.maijā Vecumnieku pagastā. 1909.gadā izturējis mājskolotāja eksāmenu iestājas Maskavas Šaņavska universitātē. To beidz 1913.gadā. Pēc tam skolotājs Jaunjelgavā un Jelgavā. Kopš 1917.gada Zemnieku Savienības līdzdibinātājs. 1944.gadā devās trimdā uz Vāciju, 1950.gadā izceļoja uz ASV. Publicējis vairākus darbus par politiskiem un saimnieciskiem jautājumiem. Pēc nāves pārapbedīts Latvijā, Vecumnieku pagasta Klīves kapos, 1994.gada septembrī.

Latvju enciklopēdija 2. sēj. 1952 - 1953


Miķelis Klusiņš

Tautas atmodas laikmeta darbinieks

Dzimis 1847.gada 18.novembrī Svitenē, lauksaimnieku ģimenē. Beidzis Bauskas apriņķa skolu. Strādājis par skolotāju Igaunijā, vēlāk Pleskavā. Rakstījis apcerējumus un satīriskus feļetonus. Miršanas datums nav zināms.

Es viņu pazīstu, 1939


Juris Kociņš

Pulkvežleitnants

Dzimis 1898.gada 13.jūnijā. Kopš 1919.gada piedalās Brīvības cīņās. 1922.gadā pabeidz kara skolu, 1935.gadā - augstāko kara skolu, paaugstināts par pulkvežleitnantu. 1941.gada jūnijā deportēts uz Krieviju.

Latvijas valsts apbalvojumi un Lāčplēši


Kārlis Kociņš

Lauksaimnieks

Dzimis 1896. gada 1. septembrī Codes pagastā. Apbalvots ar TZO. Miršanas datums nav zināms.

Es viņu pazīstu, 1939


Augusts Kokalis

Tulkotājs

Tulkotājs, žurnālists, aktieris. Īstā vārdā Augusts Neilands. Dzimis 1881.gada 10.februārī Īslīces pagastā. Bijis aktieris Ādolfa Alunāna teātra trupā, pēc tam Jaunā Rīgas teātrī, Valmieras, Jelgavas un Ventspils teātrī. Pirmā publikācija 1902.gadā "Latviešu Avīzēs" . Sarakstījis un tulkojis vairākas lugas, darbojies vairākās laikrakstu redakcijās, tai skaitā "Jaunā Dienas Lapa" . Miris 1939.gada 12.janvārī Jelgavā.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, R., 1992


Leons Krafts

Lāčplēša ordeņa kavalieris

Dzimis 1897.gada 7.janvārī Budbergas pag. Mazpoņemunes muižā. Izglītojies Aleksandra ģimnāzijā Rīgā. Krievu armijā iesaukts 1915.gada decembrī, dienējis 96.zemessargu brigādē. 1916.gada jūlijā beidzis Pleskavas praporščiku skolu un brīvprātīgi iestājies 4.Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonā, vēlākajā pulkā. Piedalījies kaujās. Ticis ievainots, paaugstināts par podporučiku. Armiju atstājis 1917.gada oktobrī. 1916.gada 23.decembrī Ziemassvētku kaujās pie Skangaļiem Krafts ar pusrotu stiprā ugunī ielenca ienaidnieka kreiso spārnu un ar piepešu triecienu piespieda to padoties, tā sekmēdams vispārējo uzbrukumu, ieguva trofejas. 1919.gada 10.aprīlī sācis formēt partizānu vienību Bauskā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.gada 20.aprīlī. Organizējis kareivju mobilizāciju Bauskā, iecelts par rotas komandieri un piedalījies kaujās pret lieliniekiem, 1919.gada 8.oktobra kaujā pret bermontiešiem kritis gūstā, no tā atbrīvojies 3.decembrī un atgriezies ierindā. Pārcelts uz 2.robežsardzes rajonu, 5.distances priekšnieka v.i. 1921.gada janvārī atvaļināts. Dzīvojis Skaistkalnē, Biržos (Lietuvā). Zemkopis. 1939.gadā repatriējies uz Vāciju. 1941.gadā atgriezies, dzīvojis Radzvilišku pagastā. Ir ziņas, ka īsi pēc 2.Pasaules kara Kraftu noslepkavoja vietējie Lietuvas komunisti (datums nav zināms).

Bauskas CB novadpētniecības mapes; Datu bāze - Lāčplēša kaŗa ordeņa kavalieŗi


Kārlis Kraukliņš Krauklings

Bibliotekārs

Bibliotekārs, žurnālists, Gētes draugs. Dzimis 1792.gada 8.augustā Bauskā, tirgotāja ģimenē. Beidzis Jelgavas ģimnāziju, studējis medicīnu un filozofiju Tērbatā un Berlīnē. No 1818.gada Drēzdenes avīzes redaktors, vēlāk Drēzdenes karaliskās bibliotēkas vadītājs. Izdevis vairākas grāmatas, kurās ievietojis arī dažas dziesmas latviešu valodā. Miris 1873.gadā, apglabāts Drēzdenē.

Es viņu pazīstu, 1932


Juris Krauklis

Rīgas bāriņtiesas loceklis

Dzimis 1896.gada 17.janvārī Rundāles pagastā. Beidzis Jelgavas sv. Annas skolu un ģimnāziju. Bijis zvērināts advokāta palīgs. Miršanas dati nav zināmi.

Es viņu pazīstu, 1932