Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri ar savu darbu un dzīvi saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Svarīgākais ir viņa devums savam pagastam, novadam, pilsētai. Bauskas Centrālās bibliotēkas Novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kuriem kopēja bijusi piedzimšana, dzīve vai darbs Bauskas novadā.

KKF atbalsts

Kultūrkapitāla

fonda

atbalsts

 

Darba procesā tiek atklāti arvien jauni novadnieki. Patlaban elektroniskajā enciklopēdijā apkopoti ap 300 ievērojamu cilvēku vārdi.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Meklēt enciklopēdijā

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:9

Jānis Alberts Jansons

Folklorists

Folklorists, literatūrzinātnieks dzimis 1892. gada 5. aprīlī Mežotnes pagastā. Mācījies Jelgavas reālskolā un Pēterburgas universitātē. 1917. gadā mobilizēts Krievijas armijā, dienējis turku flotē Kaukāzā. Pēc atgriešanās Latvijā 1918. gadā studējis baltu filoloģiju un strādājis par skolotāju Limbažos un Rīgā. Papildinājis zināšanas Vācijā, ieguvis zinātņu doktora grādu. Pirmā publikācija par latviešu tautas dziesmām 1923. gadā. Daudzu rakstu par folkloru autors, ir sastādījis arī vairākus tautas dziesmu krājumus. Analizējis Ausekļa, brāļu Kaudzīšu, Edvarta Virzas un citu rakstnieku daiļradi, īpaši akcentējot vēsturiskuma principu viņu darbos. Miris 1971. gadā Rīgā, apglabāts Meža kapos.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, R., 1992


Paulis Jansons

Lauksaimnieks

Dzimis 1895. gada 8. februārī Iecavā. Mācījies Jelgavas reālskolā un Pēterburgas inženierskolu, studējis ķīmiju Latvijas universitātē. Bijis virsnieks Latvijas armijas tehniskajā divīzijā. Vircavas lauksaimniecības biedrības priekšsēdētājs, aizsargu bataljona komisāra palīgs. Miršanas datums nav zināms.

Es viņu pazīstu, 1939


Vilis Janums

Pulkvedis

Dzimis 1894. gada 7. janvārī Codes pagastā. Pirmā pasaules kara laikā 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā piedalījās kaujās Rīgas frontē. Pēc tam Brīvības cīņās kā rotas komandieris. 1930. gadā beidza Čehoslovākijas kara akadēmiju. Kopš 1934. gada Augstākās kara skolas lektors. Pēc krievu okupācijas atvaļināts un 1941. gadā izceļo uz Vāciju. 1943. gadā iesaukts Latviešu leģionā un iecelts par 33. latviešu grenadieru pulka komandieri. Pēc kara ierosina dibināt Daugavas Vanagu organizāciju un kļūst par tās priekšnieku. 2007. gada 9. oktobrī viņa pīšļi tika pārapbedīti Rīgas Brāļu kapos.

Latvju enciklopēdija 1. sēj. 1950 – 1951


Alfrēds Jātnieks

Lāčplēša ordeņa kavalieris

Dzimis 1898. gada 3. maijā Ceraukstes pagastā. Pagastskolas izglītība. Laukstrādnieks. 1917. gada februārī iestājies 1.Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkā, piedalījies pēdējās strēlnieku kaujās pie Olaines un aiz Rīgas, Vidzemē. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 14. jūlijā. Cīnījies Latgales frontē pret lieliniekiem un bermontiešiem, pēc tam 5.Cēsu kājnieku pulka un 8.Daugavpils kājnieku pulka sastāvā Latgales frontē. Paaugstināts par seržantu. 1919. gada 14. oktobrī pie Jumpravmuižas Jātnieks kā pulka ložmetēju instruktors viens no pirmajiem brīvprātīgi pārcēlās pāri Daugavai un tur stiprā ienaidnieka ugunī, prasmīgi darbodamies ar vieglo ložmetēju, atsita ienaidnieku no krasta, tā dodot iespēju arī pārējiem mūsu spēkiem forsēt Daugavu. Atvaļināts 1921. gada 16. februārī. Piešķirta jaunsaimniecība Kandavas pagasta Cikundes krogā. Mūža pēdējos gados slimojis ar kādu nervu slimību. Miris 1936. gada 1. jūnijā Jelgavā. Apbedīts Kandavas pagasta Cikundes kapos.

Latvijas valsts apbalvojumi un Lāčplēši; Datu bāze - Lāčplēša kaŗa ordeņa kavalieŗi


Andrejs Jesens

Skolotājs, grāmatizdevējs

Dzimis 1873. gada 14. aprīlī Ceraukstes pagastā, "Birzgaļu Rutkos". No 1882. gada mācījies vietējā lietuviešu skolā, ap 1885. gadu Mazinga privātskolā Bauskā, beidzis Bauskas pilsētas skolu (1890). Darbojies Friča Adamoviča vadītajā latviešu valodas un literatūras pulciņā (audzēkņu vidū arī Plūdons). Skolotāja ietekmē pievērsies tulkošanai. 1899. gadā beidzis Baltijas skolotāju semināru Kuldīgā. Pirmā publikācija bijusi leišu dainas atdzejojums "Rudens tumšās dienās" žurnālā "Austrums" (1894). 1906. gadā izdots Jesena apcerējums "Kultūras vēsture", periodikā publicēti vairāki populārzinātniski raksti. No 1908. gada organizējis grāmatu sēriju “Jaunības bibliotēka”, līdz 1931. gadam izdodot 136 numurus. Nodibinājis arī grāmatu sērijas "Grāmatas skolai un mājai" (1914-1934), "Ievērojami vīri dzīvē un darbā" (1924) u.c. Izveidojot žurnālu "Jaunības Tekas" 1910. gadā, lika pamatus bērnu un jaunatnes periodikai Latvijā. Vēlāk izdevis jaunākā skolas vecuma bērniem domāto žurnālu "Mazās Jaunības Tekas" (1924-1935), bet pirmsskolas vecuma bērniem tapa "Mazo Teciņas" (1930). Andrejs Jesens ievērojami rosinājis īpašu literatūras žanru – rakstnieku bērnības atmiņas. Jesens uzskatāms par pirmo ievērojamo augstvērtīgas bērnu un jaunatnes periodikas un daiļliteratūras izdevēju. Andrejs Jesens miris 1958. gada 30. maijā, apbedīts Rīgā, Meža kapos.

Ziņas no Ceraukstes pagasta 1.bibliotēkas; Latviešu rakstniecība biogrāfijās, R: 1992


Valerijans Jonikāns

Tiesnesis

Dzimis 1952. gadā. 1975. gadā beidzis Latvijas Valsts universitātes Juridiskās fakultātes tiesību zinātņu nodaļu, iegūstot jurista kvalifikāciju. No 1999. - 2003. gadam strādāja par tiesnesi Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā, pēc tam viņam plēnums uzticēja jaunā Administratīvo lietu departamenta veidošanu. Jonikāns strādājis arī par zvērinātu advokātu, juriskonsultu, tiesnesi un tiesas priekšsēdētāju Bauskā, Talsos un Daugavpilī. 2007. gada 17. septembrī, pēc četru gadu darba Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja amatā, Augstākās tiesas plēnumā ievēlēts par Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāju.

www.at.gov.lv


Emīlija Jurevica

Rakstniece

Rakstniece, izdevēja. Jēkaba Jurevica sieva. Dzimusi 1894. gadā tirgotāja ģimenē. Beigusi Beķeres ģimnāziju Bauskā. Izdevusi žurnālu "Nākotnes Sieviete". Aktīvi darbojusies sieviešu sabiedriskajās aktivitātēs Latvijā. Bijusi "Latviešu sieviešu apvienības" un "Zaļā krusta" priekšniece. Sarakstījusi romānus "Elita" un "Sievietes uzvara". Tajos pausta ideja par sievietes noteicošo lomu sabiedrībā. Mirusi 1967. gadā Rīgā, apbedīta II Meža kapos.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, R., 2003


Jēkabs Jurevics

Rakstnieks

Rakstnieks, Emīlijas Jurevicas vīrs. Dzimis 1895. gada 7. augustā Bauskā seglinieka ģimenē. Izglītojies pašmācības ceļā. Bijis sievas izdotā žurnāla "Nākotnes sieviete" redkolēģijas loceklis. No 1929.–1932. gadam laikraksta "Jaunā tauta" redaktors. Publicējis rakstus par sabiedriski politiskiem jautājumiem, rakstījis dzejoļus un stāstus. Romānu "Zemgaļi", "Jūras kungs" un "Dzīves valgos" autors. Prozai raksturīgs konspektīvs izstāsts un liktenīgu kaislību apzīmogots personāžs. Miris 1947. gada 14. janvārī Rīgā, apbedīts II Meža kapos.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, R., 2003


Jēkabs Jurēvics

Statistiķis

Dzimis 1897. gadā Codes pagastā. Studējis Harkovas PI un LU, vadījis VSP iekšējās tirdzniecības statistiku. NoorganizējIS finansu, kredīta un kooperatīvu statistiku. Bija VSP direktors. 1944. gadā emigrējis uz Vāciju. Daudz rakstu periodikā. Miris 1951. gada 12. martā Berlīnē.

Latvju enciklopēdija 1. sēj. 1950 – 1951