Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri ar savu darbu un dzīvi saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Svarīgākais ir viņa devums savam pagastam, novadam, pilsētai. Bauskas Centrālās bibliotēkas Novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kuriem kopēja bijusi piedzimšana, dzīve vai darbs Bauskas novadā.

KKF atbalsts


 

Darba procesā tiek atklāti arvien jauni novadnieki. Patlaban elektroniskā enciklopēdija ietver ap 310 ievērojamu cilvēku vārdus.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Meklēt enciklopēdijā

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:18

Dainuvīte Guļevska

Filoloģe

Dzimusi 1937. gada 19. decembrī Vecumniekos. Beigusi LVU Vēstures un filoloģijas fakultāti latviešu valodas un literatūras nodaļā. Strādājusi izdevniecībās "Liesma" un "AVOTS". Piedalījusies vairāku vārdnīcu, tajā skaitā "Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīcas" , „Palīgs latviešu valodas pareizrakstībā”, „Pareizrakstība un pareizruna” un citu sastādīšanā.

Latvijas enciklopēdija, 2.sējums, R.:2003


Jūlijs Gulbītis

Kooperators

Dzimis 1878. gada 10. februārī. Mācījies Pēterburgas skolotāju seminārā, beidzis Leshaftas augstāko kara skolu. Kaucmindes mājturības semināra direktors, vēlāk Latvijas Tautas bankas priekšsēdētājs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Miršanas datums nav zināms.

Es viņu pazīstu, 1939


Harijs Gulbis

Rakstnieks

Dzimis 1926. gada 25. oktobrī Dobelē. Mācījies Tukuma vidusskolā un apguvis vijoļspēli Tukuma mūzikas skolā. Absolvējis LU filoloģijas fakultāti (1952). Strādājis par skolotāju Allažu, Gulbenes, Valkas un Iecavas skolās. Iecavas internātskolas skolotājs un audzinātājs (1959-1967). Pirmais stāsts publicēts 1957. gadā. Visvairāk darbu dramaturģijā. Popularitāti iemantojis ar savām lugām "Silta, jauka, ausainīte", "Aijā, žūžū bērns kā lācis", "Cīrulīši" (pēc lugas motīviem uzņemta tāda paša nosaukuma filma) un citas. Uz skatuves parādās gan. H.Gulba dramatisma, gan komēdijas žanra lugas. Tajās brīdina par lauku sētas sairumu, kas draud ar latviskās identitātes zaudēšanu. 70. gadu vidū, kad nebija pieņemts runāt par kolektivizācijas nesto postu, viens no pirmajiem latviešu literatūrā pievērsa uzmanību veselas latviešu zemnieku paaudzes traģēdijai. Lugu krājums "Lugas par mājām"(1986). Savos romānos pievērsies jauniešu dzīvei un ģimeņu likteņiem. Romānu "Doņuleja" (periodikā, 1981) un "Pieneņu laiks" (1976) autors. E. Veidenbauma prēmijas ieguvējs (1976), A. Pumpura prēm. (1977), A. Upīša prēm. (1982). Miris 2019. gada 11. novembrī.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, 1992; Latviešu literatūras vēsture, 2001; www.enciklopedija.lv [25.10.2021]


Augusts Gulbis

Aktieris

Dzimis 1888. gada 14. februārī Mežotnē. Strādnieka dēls. Beidzis J. Dubura dramatiskos kursus, bijis Nacionālā teātra aktieris, režisors Rūjienā, Cēsīs, Limbažos. Kādu laiku skolotājs Teātra skolā. Kā aktieris tēlo lēnīgu un atturīgu vīru lomas.

Latvju enciklopēdija 1. sēj. 1950 – 1951


Lolita Gulbe

Dzejniece

Dzimusi kā Roze 1931. gada 12. februārī Jelgavā. Bērnībā dzīvojusi Jelgavā, Krustpilī, Bauskā. Pirmā publikācija laikrakstā “Zemgale” 1944. gadā. Tajā pat gadā emigrējusi uz Vāciju, tad Kanādu, kur izdoti vairāki dzejoļu krājumi. Dzejai raksturīgs dabas vērojums un cilvēka izjūtu atspoguļojums.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, 2002


Jānis Gudže

Mežabrālis

Cīnītājs pret padomju varu. Dzimis 1907. gada 7. aprīlī. Labprātīgi dienējis vācu armijā, bet, atkāpjoties vāciešiem, līdzi negāja. Nogalināts 1947. gadā, viņa piemiņai uzlikts balts krusts pie bijušās Īslīces pagastmājas. Piemiņas akmens atklāts pie Īslīces pagasta „Kairu” mājām, kas bijušas viņa pēdējā apmešanās vieta.

Rētas, 2002


Vilhelms Grūbe

Ķirurgs

Dzimis 1827. gada 11. jūnijā Vecumnieku pagastā. Beidzis Tērbatas universitāti, bijis flotes ārsts Kronštatē. No 1859.–1984. gadam Harkovas universitātes profesors. Pētījumi operatīvajā un karalauka ķirurģijā, oftalmoloģijā. Miris 1898. gada 10. maijā Harkovā.

Latvijas enciklopēdija, 2.sējums, R., 2003


Teodors Grothuss

Zinātnieks

Dzimis 1785. gada 20. janvārī Kurzemes muižnieka ģimenē Leipcigā (Vācija). Īstā vārdā Kristiāns Johans Dītrihs Grothuss. Guvis labu izglītību, studēdams Francijā un Itālijā, sastapies ar ievērojamiem pasaules zinātniekiem. 1908. gadā atgriezies vecāku ģimenē un apmetiess Geduču muižā (netālu no Bauskas, tag. Lietuvas teritorijā), kur nodzīvo visu mūžu. Veicis vairākus nozīmīgus atklājumus, piemēram, kāpēc gaisma un elektrība izraisa ķīmiskas pārvērtības vielā. Aktīvi darbojies Kurzemes literatūras un mākslas biedrībā, kam novēlējis savu arhīvu, bibliotēku un pārējo īpašumu. Nodzīvojis īsu mūžu – mirst 37 gadu vecumā 1822. gada 26. martā.

Bauska: vietas un laika grāmata, 1992; Latvijas enciklopēdija, 2. sēj., R., 2003


Jānis Grīns

Rakstnieks

Rakstnieka Aleksandra Grīna brālis. Dzimis 1890. gada 23. martā Biržu pagastā. Ieguvis mājskolotāja tiesības, no 1908.-1919. gadam strādāja par skolotāju Bauskas, Cēsu un Rūjienas proģimnāzijās. Strādājis Laikrakstos „Latvijas kareivis" un „Latvis”. No 1925. – 1937. Gadam a/s „Valters un Rapa” izdevniecības direktors. 1928. gadā nodibina žurnālu „Daugava”. Sarakstījis vairākas mācību grāmatas. 1944. gadā devās trimdā uz Zviedriju, kur strādāja laikrakstā „Latvju Ziņas”. Izdevis vairākus dzejoļu krājumus. Vēlāk pievērsies prozai, kur dzīves vērojumi lasāmi sarkastiskā skatījumā, arī vēsturiskas tēmas. Sarakstījis dēku romānu „Latvijas karalis jeb Cilvēks, kam visi parādā” /kopā ar Valdi Grēviņu/, atmiņu grāmata „Redaktora piezīmes”, stāsts „sakšu Morics”, luga „Kaliostro Jelgavā” un citi. Miris 1966.gada 25. februārī.

Latvju enciklopēdija 1. sēj. 1950 – 1951


Gunārs Grīnfelds

Restaurators

Dzimis 1957. gada 18. martā Elejā. Beidzis Rīgas Lietišķās Mākslas vidusskolu. Papildinājis zināšanas PSRS Restauratoru asociācijā. 1985. gadā ieguvis šīs iestādes atestācijas 2. kategoriju. Kopš 1980.gada Rundāles pils restaurators. Restaurējis arī Nogales un Mežotnes pilis. Latvijas restauratoru biedrības biedrs.

LITERATŪRA: Latvijas enciklopēdija, 2.sējums, R.:2003