Zigurds Gustiņš (1919-1950)

Grafiķis, gleznotājs

Dzimis 1919. gada 27. janvārī Jaunsvirlaukas pagasta Kulpju muižā. Zemnieku ģimenes dēls. Beidzis Mežotnes lauksaimniecības vidusskolu (1935), mācījies LMA (1937-1942). Studentu korporācijas "Dzintarzeme" biedrs. No 1942. gada strādājis pieminekļu valdē, zīmējis senlietas. Laulībā ar Birutu Gustiņu (dz.Cildermani) dzimuši dēli Zigurds (1942), Rolands (1944), Atis (1947). Iesaukts armijā (1944), bijis kara ziņotājs un no uzdevumiem brīvajā brīdī skicējis lauku ainavas. Sagūstīts (1945), izsūtīts uz Sovetskajas Gavaņas nometni. 1946. gadā atgriezies Latvijā. Ar ģimeni dzīvojis Svitenes pagasta "Jaunanzēnos". Bijis zīmēšanas skolotājs Pilsrundāles skolā un Bauskas septiņgadīgajā skolā. Papildus noformētājs Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzejā. Piedalījies etnogrāfiskajās ekspedīcijās. Virtuozs zīmētājs. Atveidojis Zemgales ainavu, apdzīvotas vietas. Z. Gustiņa Bauskas vecpilsētas pagalmu un ielu zīmējumu kolekcijai ir kultūrvēsturiska vērtība. Ilustrējis E. Virzas prozas poēmu "Straumēni". Galvenais izteiksmes līdzeklis - līnija. Izmantojis galvenokārt zīmuli, retāk tušu, ogli, sangīnu, sēpiju, kā arī linogriezuma, litogrāfijas, oforta tehniku. Gleznojis ar akvareli un pasteli. Personālizstādes (1950), piemiņas izstādes Bauskā (1951,1961,1979) un Rundālē (1999). Miris 1950. gada 30. decembrī, atdusas Bauskas Vecajos kapos.

Māksla un arhitektūra biogrāfijās (V-Ž), papildinājumi (A-U), 4. sēj. [Rīga]: A/S Preses nams, 2003. 303 lpp.; Ramane, A., Truntika, A. Atmiņu upe plūst: rundāliešu stāsti. [Rundāle]: Rundāles novada dome, 2018. 274 lpp.; Ušča, A. Mākslinieki: Bauska, Iecava, Rundāle, Vecumnieki. Bauskas novads: Biedrība "Meistars Gothards", 2020. 179 lpp.

Biruta Gustiņa (1917-2006)

Gleznotāja, skolotāja

Dzimusi 1917. gada 26. oktobrī Krievijā, Saratovas guberņā. Pēc Pirmā pasaules kara ģimene atgriezusies Latvijā. Mācījusies vietējā pamatskolā Apriķos, Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijā. Studiju gadi Latvijas Mākslas akadēmijā (1937–1941). Pēc laulībām ar Zigurdu Gustiņu (1940; dzimusi Cildermane), abi dzīvojuši starp Apriķiem, Rīgu un Sesavu. Valdošajām varām un akadēmijas studiju piedāvājumam mainoties, akadēmija palika nepabeigta. Piedzima dēli - Zigurds, Rolands, Atis. Biruta kopā ar vecākajiem dēliem un saviem vecākiem mēģinājusi bēgt uz Vāciju, jo Z. Gustiņš, būdams kara ziņotājs, ilgstoši nedevis ziņu. Tomēr Birutas ceļš atvedis uz Rundāli, kur turpināja dzīvi Rundāles pilī ierādītajās telpās un vīra dzimtajos "Kalnanzēnos". Sekojušas darba gaitas Pilsrundāles skolā (1946–1980), mācot bērniem zīmēšanu un citus priekšmetus. Vecumdienās Birutai atkal bijis laiks gleznot - vairākas gleznu izstādes Bauskā, Rundālē un Sidnejā. Ainavā vērojamas daudzveidīgas toņu pārejas, ekspresīvi otras triepieni. Māksliniece bieži attainojusi Rundāles apkārtni. Devusies mūžībā 2006. gada 17. septembrī, atdusas Rundāles pagasta Sudmalu kapos.

Ramane, A., Truntika, A. Atmiņu upe plūst: rundāliešu stāsti. [Rundāle]: Rundāles novada dome, 2018. 274 lpp.; Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Rundāles novada mākslinieki"; Ušča, A. Mākslinieki: Bauska, Iecava, Rundāle, Vecumnieki. Bauskas novads: Biedrība "Meistars Gothards", 2020. 179 lpp.

Dainuvīte Guļevska (1937-2014)

Filoloģe

Dzimusi 1937. gada 19. decembrī Vecumniekos. Beigusi LVU Vēstures un filoloģijas fakultāti (1962). Latvijas Zinātņu akadēmijas Latviešu val. un lit. institūta zinātniskā līdzstrādniece (1966-1971). Redaktore izdevniecībās "Liesma" (1971-1980) un "Avots" (1980-1993). Piedalījusies vairāku vārdnīcu sastādīšana: "Latviešu valodas vārdnīca" (1987), svešvārdu vārdnīca (1996), "Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīcas" (2001), "Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmatas" (2002) un citu sastādīšanā. Mirusi 2014. gada 4. februārī.

Latvijas Enciklopēdija 2. sēj. (Cē-H). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2003. 799 lpp.

Jūlijs Gulbītis (1878-1967)

Kaucmindes Mājturības semināra direktors

Dzimis 1878. gada 10. februārī Lazdonas pagastā (Kusas pag.) Roklaužu mājās. Mācījies draudzes skolā Vestienā. Beidzis skolotāju seminārā Pēterburgā (1900), kā arī ieguvis komercskolotāja tiesības. Skolotājs Pēterburgā, Tallinā, Rīgā Jēkabpilī. Pēc Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrības aicinājuma izstrādājis lauksaimniecības grāmatvedības sistēmu. Klātesošs Latvijas neatkarības proklamēšanas aktā. Kaucmindes mājturības semināra dibinātājs un tā pirmais direktors (1924). Lasījis audzēknēm lekcijas tautsaimniecībā, kooperācijā, mājsaimniecības grāmatvedībā līdz 1935. gadam. Viens no pirmajiem Mazpulku organizētājiem un līdz 1934. gadam faktiskais to vadītājs. Žurnāla "Mazpulks" redaktors. Latvijas zemnieku savienības līdzdibinātājs, kandidējis Saeimas vēlēšanās. Valdes loceklis vairākās saimnieciskās organizācijās. Rakstījis presē. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Ar ģimeni emigrējis (1944) uz Zviedriju. Miris 1967. gada 22. jūnijā Upsalā. Pelnu urna pārapbedīta dzimtenē (1988).

Miris kooperators Jūlijs Gulbītis. "Londonas Avīze" Nr.1088 (1967); Mūža sējēji tautas druvā. "Trimdas Skola" Nr.2 (1954); Redzamākie kandidāti Saeimas vēlēšanās. "Nedēļa" Nr.40 (1925), pieejami LNB Digitālā bibliotēka www.periodika.lv [14.11.2022.]; Ozoliņa-Ķeņģe, M., Auziņa-Smita, I. Kaucmindes Mājturības seminārs un Latvijas Mājturības institūts. [Almelija],1989. 306 lpp.;

Augusts Gulbis (1888-1961)

Aktieris, režisors

Dzimis 1888. gada 14. februārī Bauskas apriņķa Svirlaukas pagastā. Mācījies draudzes skolā. Izglītojies Latvju dramatiskajos kursos (1912-1914),. Darbojies Maskavas latviešu teātrī (1915-1916), kur tēlojis Edvartu "Indrānos" un Kosu "Raudupietē". Harkovas latviešu teātrī iestudējis Raiņa "Pūt, vējiņi!" un Hejermansa "Visu dvēseļu diena" (abas 1917. gadā). Nacionālā teātra aktieris (1919-1925). Respektējis autentisku tekstu un tēla darbības loģiku. Raksturīga iespaidīgi pateikta frāze, lomas izstrāde. Aktiera un režisora darbs Cēsīs, Limbažos, Kuldīgā. Līdztekus strādājis par aktiermeistarības un skatuves un runas pedagogu Latvju dram. kursos, Latvijas aktieru arodbiedrības teātra skolā. Drāmas teātra aktieris (1942-1949). Miris 1961. gada 27. septembrī Rīgā, atdusas Meža kapos.

Teātris un kino biogrāfijās, A-J (sast. un red. M. Niedra). Rīga: Preses Nams, 1999. 462 lpp.

Harijs Gulbis

Rakstnieks

Dzimis 1926. gada 25. oktobrī Dobelē. Mācījies Tukuma vidusskolā un apguvis vijoļspēli Tukuma mūzikas skolā. Absolvējis LU filoloģijas fakultāti (1952). Strādājis par skolotāju Allažu, Gulbenes, Valkas un Iecavas skolās. Iecavas internātskolas skolotājs un audzinātājs (1959-1967). Pirmais stāsts publicēts 1957. gadā. Visvairāk darbu dramaturģijā. Popularitāti iemantojis ar savām lugām "Silta, jauka, ausainīte", "Aijā, žūžū bērns kā lācis", "Cīrulīši" (pēc lugas motīviem uzņemta tāda paša nosaukuma filma) un citas. Uz skatuves parādās gan H.Gulba dramatisma, gan komēdijas žanra lugas. Tajās brīdina par lauku sētas sairumu, kas draud ar latviskās identitātes zaudēšanu. 70. gadu vidū, kad nebija pieņemts runāt par kolektivizācijas nesto postu, viens no pirmajiem latviešu literatūrā pievērsa uzmanību veselas latviešu zemnieku paaudzes traģēdijai. Lugu krājums "Lugas par mājām"(1986). Savos romānos pievērsies jauniešu dzīvei un ģimeņu likteņiem. Romānu "Doņuleja" (periodikā, 1981) un "Pieneņu laiks" (1976) autors. E. Veidenbauma prēmijas ieguvējs (1976), A. Pumpura prēm. (1977), A. Upīša prēm. (1982). Miris 2019. gada 11. novembrī.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.; Harijs Gulbis, Nacionālā enciklopēdija, pieejams: www.enciklopedija.lv [25.10.2021.]

Lolita Gulbe (1931)

Dzejniece

Dzimusi 1931. gada 12. februārī Jelgavā, meitas uzvārds - Roze. Bērnībā dzīvojusi Jelgavā, Krustpilī, Rēzeknē un Bauskā. Pirmā publikācija - dzejolis "Vakars" laikrakstā "Zemgale" (1944). Ar ģimenis emigrējusi uz Vāciju (1944), kur bēgļu nometnēs beigusi pamatskolu un mācījusies latviešu ģimnāzijā. Izceļojusi uz Kanādu (1949), kur studēji Toronto universitātē, Ontārio mākslas koledžā. Apguvusi apdrošināšanas nozari, kā arī tajā strādājusi. Izdoti vairāki dzejoļu krājumi: "Jāiztur" (1981), "Varbūt - es esmu mežs" (1985), "Gājputns" (1996; saņemts Pasaules Brīvo latviešu apvienības Atzinības raksts literatūrā), "Zaļi pirkstu nospiedumi" (2002) u.c. Dzejai raksturīgs dabas vērojums un cilvēka izjūtu atspoguļojums.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.; Celle, M. Zili īrisi, sarkanvīns un desmit dzejnieki. "Laiks" Nr. 18 (2009), pieejams LN Digitālā bibliotēka www.periodika.lv [26.09.2023.]

Jānis Gudže (1907-1947)

Nacionālais partizāns

Dzimis 1907. gada 7. aprīlī. Latvijas armijas karavīrs, latviešu leģionārs. Labprātīgi dienējis vācu armijā, bet, atkāpjoties vāciešiem, līdzi negājis. Jāņa Gudžes izveidotā partizānu grupa darbojās Ceraukstes un Īslīces pagastos, arī kopā ar lietuviešu nacionālajiem partizāniem. Nogalināts 1947. gada 4. septembrī Īslīces pagasta "Jūriņās". Jāņa Gudžes piemiņai pie bijušās Īslīces pagastmājas bija uzlikts un iesvētīts (9.08.1997.) balts krusts, taču tas iznīcināts. Marta Grobiņa no "Kairu" mājām, kur reizēm uzturējās Jānis Gudže, 1997. gada 9. augustā uzstādīja piemiņas akmeni kā atgādinājumu par 1947. gada 13. augusta drosmīgo sadursmi starp "Kairu" mājas saimniekiem, Jāni Gudži un čekistiem.

Nezināmais karš : latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. [Rīga]: Latvijas Nacionālo partizānu apvienība un biedrības Domas spēks, 2010. 350 lpp. (284.-285. lpp.); Bauskas CB novadpētniecības mape "Vēsture: virsnieki, karavīri, pretošanās kustību dalībnieki"

Vilhelms Grūbe (1827-1898)

Ķirurgs

Dzimis 1827. gada 11. jūnijā Vecumnieku pagastā. Abolvējis Tērbatas universitāti, Dr. med. (1850). Flotes ārsts Kronštatē (1850-1859). No 1859. līdz 1984. gadam Harkovas universitātes profesors. Pētījumi operatīvajā un karalauka ķirurģijā, oftalmoloģijā. Miris 1898. gada 10. maijā Harkovā, Ukrainā.

Latvijas Enciklopēdija 2. sēj. (Cē-H). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2003. 799 lpp.

Teodors Grothuss (1785-1822)

Zinātnieks

Dzimis 1785. gada 20. janvārī Kurzemes muižnieka un pianista Ēvalda Grothusa ģimenē. Īstā vārdā Johans Kristjāns Dītrihs Grothuss. Zinātnisko darbību sācis Parīzē un Romā. Jau divdesmit gadu vecumā pievērsis sev zinātnes pasaules uzmanību, izskaidrojot elektrolīzes parādību. No 1908. gada līdz mūža beigām dzīvojis un strādājis vecāku dzimtajā pusē un apmeties mātei piederošajā Geduču muižā (tag. Lietuva), 25 km no Bauskas. Būdams patālu no pilsētām, vēstules, ko Eiropas izcilākie prāti sūtīja uz Geduču muižu, gāja caur Bausku. Grothusa 70 lappušu garais traktāts "Par gaismas un elektrības ķīmisko darbību" nolasīts Kurzemes literatūras un mākslas biedrības sēdē 1818. gadā (publicēts biedrības rakstu 1. sēj.), un traktāts zinātnes pasaulē atzīts par jaunas nozares - fotoķīmijas - pamatu izklāstu. Grothusa raksts palīdzējis biedrībai noturēties pasaules zinātņu vēstures elitē. Pētnieka uzvārds un zinātnisko nopelnu uzskaitījums atrodas dažādu valstu 19.-20. gs. enciklopēdijās, fizikas un ķīmijas vēstures grāmatās. Sastādot 19. gs. potenciālo Nobela prēmijas laureātu sarakstu, tajā iekļauts T. Grothuss, norādot uz viņa ziņotajiem atklājumiem Kurzemes biedrībai. Vairākus pētījumus veicis drauga, H. Bidera, vadītajā aptiekā Jelgavā (Kumerova aptieka). Autors ap 70 rakstiem par ķīmijas, fizikas un blakusnozaru problēmām. Zinātniskajos darbos Grothuss kā adresi allaž norādījis "Geddutz bei Bauske, Kurland". Savu bibliotēku un finansiālos līdzekļus bija novēlējis Kurzemes literatūras un mākslas biedrībai, taču piederīgie to apstrīdēja. Miris 1822. gada 26. martā.

Stradiņš, J. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2012. 639 lpp. (377.-381. lpp.); Bauska: vietas un laika grāmata. Rīga: Liesma, 1990. 236 lpp.