Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri ar savu darbu un dzīvi saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Svarīgākais ir viņa devums savam pagastam, novadam, pilsētai. Bauskas Centrālās bibliotēkas Novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kuriem kopēja bijusi piedzimšana, dzīve vai darbs Bauskas novadā.

KKF atbalsts


 

Darba procesā tiek atklāti arvien jauni novadnieki. Patlaban elektroniskā enciklopēdija ietver ap 310 ievērojamu cilvēku vārdus.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Meklēt enciklopēdijā

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:18

Fricis Garais

Valodnieks

Dzimis 1865. gadā Vecmuižas (Vecumnieku) pagastā, mājās "Bizdēni". Mācījies Vecmuižas pagasta skolā, vēlāk - Jelgavas ģimnāzijā. Beidzis Maskavas universitāti, bijis vācu valodas skolotājs Pēterburgā, nodokļu inspektors Latvijā un Igaunijā. Rakstījis par Baltijas agrārām attiecībām, par feodālo iekārtu - muižniecības stāvokli prestatā zemnieku un bezzemnieku stāvoklim. Kā nodokļu inspektors bija labi iepazinies ar vietējiem apstākļiem. Publicējies ar pseidonīmu V. Zemcevs. Autors grāmatai "Vidzemes agārjautājumā" (1907). Vairāki darbi krievu valodā. 1918. gadā atgriezies Vecmuižas pagastā, kur pievērsies grieķu literatūrai. Uzturējies Vecmuižas "Ilgās". Tulkojis latviski Platona darbus "Sokrata aizstāvēšanās runa - Kritons, Faidons" (1920) un "Protagons" (1925). Sarakstījis kritisku apcerējumu "Daži latviešu valodas jautājumi" (1930). Traģiski gājis bojā 1936. gadā, apbedīts Vecmuižas kapsētā blakus tuviniekiem.

Nonācs, O. Fricis Garais - V. Zemcevs, viņa dzīve un darbs. [Rīga]: Latvijas preses biedrības izdevums, 1936, 57 lpp.; Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā Archiva apgāds, 1939, 362 lpp.


Andrejs Garkalns

Žurnālists

Dzimis 1900. gada 5. janvārī Bērzaunē. Strādājis Kuldīgā kā žurnāla "Pilsēta un lauki" redaktors un Bauskā par avīzes "Bauskas Vēstnesis" galveno redaktoru. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Miršanas gads nav zināms.

Es viņu pazīstu, 1939


Juris Garkalns

Sieviešu basketbola treneris

Dzimis 1938. gada 12. maijā. Bijis treneris Iecavas internātskolā, trenējis TTT junioru izlasi. Ir "TTT – Rapa" kluba sieviešu basketbola komandas treneris.

Bauskas CB novadpētniecības mapes


Augusts Goževics

Lāčplēša ordeņa kavalieris

Dzimis 1894. gada 28. jūnijā Mazbruknā. Izglītojies Rīgas Nikolaja ģimnāzijā. Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1914. gada novembrī. 7.Bauskas latviešu strēlnieku pulka ložmetēju komandas priekšnieks. Bijis 7.Bauskas latviešu strēlnieku pulka poručiks. 1916. gada 23. decembrī Ziemassvētku kaujās pie Ložmetējkalna Goževica vadītā 3. un 7.rotas ložmetējkomanda pēc izlaušanās cauri vācu pirmajai aizsardzības līnijai paplašināja frontes pārrāvuma vietu un atsita vairākus vācu pretuzbrukumus. Kad visi 3.rotas virsnieki bija krituši, pēc savas iniciatīvas uzņēmās tās komandēšanu, līdz krita kaujaslaukā varoņa nāvē. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.

Latvijas valsts apbalvojumi un Lāčplēši; Datu bāze - Lāčplēša kaŗa ordeņa kavalieŗi


Ādolfs Grasis

Sporta pedagogs

Dzimis 1905. gada 11. janvārī Vecumnieku pagastā. Beidzis LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāti un LVFKI. Strādājis par fiziskās audzināšanas instruktoru, bijis Fiziskās audzināšanas nodaļas vadītājs. No 1956. gada līdz mūža galam LVFKI docētājs. Miris 1976. gada 3. martā Rīgā.

Latvijas enciklopēdija, 2.sējums, R., 2003


Jānis Gregors

Skolotājs

Dzimis 1893. gada 2. aprīlī Jaunpiebalgā. Beidzis Valmieras skolotāju semināru, strādājis par skolotāju Limbažos un Rīgā, bijis Bauskas un Jelgavas apriņķa tautskolu inspektors. Rediģējis Fr. Adamoviča ģeogrāfijas mācību grāmatas. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Miršanas datums nav zināms.

Es viņu pazīstu, 1939


Aleksandrs Grēvens

Tulkotājs, mācītājs

Tulkotājs, latviešu garīgās dzejas autors. Dzimis 1679. gadā 28. augustā Salgalē mācītāja Kristiāna Grēvena ģimenē. Mācījies Bauskas un Jelgavas skolās. Studējis teoloģiju Kēnigsbergas universitātē. Bijis luterāņu mācītājs Codē (no 1699), kā arī Lambārtē. 1711. gada pavasarī viņu ieceļ par mācītāju Salgalē un Emburgā, viņš vienlaikus pilda arī Bauskas prāvesta pienākumus. Kurzemes hercoga Frīdriha Vilhelma galma mācītājs. Mācītājs Jelgavā un Kurzemes ģenerālsuperintendants. Pārstrādājis un izdevis Kurzemes dziesmu grāmatu „Jelgavas jauna un un pilnīga latviešu dziesmu grāmata”, kurā vairs nav ievietotas bezatskaņu dziesmas. Sagatavojis luterāņu baznīcas rokasgrāmatu „Jauno latviešu baznīcas kungu grāmata”, sekmējis Bībeles otrreizēju izdošanu latviešu valodā. Miris 1746. gadā.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, 1992; www.literatura.lv [05.08.2021.]


Elija Grīnberga

Literāte

Dzimusi 1865. gada 26. janvārī Kuldīgā. Nolikusi mājskolotājas eksāmenu, bijusi mājskolotāja Rīgā un Bauskas apkārtnē, tad Maskavā. 1890. gadā saslimusi ar kakla diloni un pārcēlusies uz Bausku. Dzīvodama Maskavā, nodarbojusies ar rakstniecību. Mirusi 1891. gada 16. maijā, apglabāta Plosta kapos.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, 2003


Gunārs Grīnfelds

Restaurators

Dzimis 1957. gada 18. martā Elejā. Beidzis Rīgas Lietišķās Mākslas vidusskolu. Papildinājis zināšanas PSRS Restauratoru asociācijā. 1985. gadā ieguvis šīs iestādes atestācijas 2. kategoriju. Kopš 1980.gada Rundāles pils restaurators. Restaurējis arī Nogales un Mežotnes pilis. Latvijas restauratoru biedrības biedrs.

LITERATŪRA: Latvijas enciklopēdija, 2.sējums, R.:2003


Jānis Grīns

Rakstnieks

Rakstnieka Aleksandra Grīna brālis. Dzimis 1890. gada 23. martā Biržu pagastā. Ieguvis mājskolotāja tiesības, no 1908.-1919. gadam strādāja par skolotāju Bauskas, Cēsu un Rūjienas proģimnāzijās. Strādājis Laikrakstos „Latvijas kareivis" un „Latvis”. No 1925. – 1937. Gadam a/s „Valters un Rapa” izdevniecības direktors. 1928. gadā nodibina žurnālu „Daugava”. Sarakstījis vairākas mācību grāmatas. 1944. gadā devās trimdā uz Zviedriju, kur strādāja laikrakstā „Latvju Ziņas”. Izdevis vairākus dzejoļu krājumus. Vēlāk pievērsies prozai, kur dzīves vērojumi lasāmi sarkastiskā skatījumā, arī vēsturiskas tēmas. Sarakstījis dēku romānu „Latvijas karalis jeb Cilvēks, kam visi parādā” /kopā ar Valdi Grēviņu/, atmiņu grāmata „Redaktora piezīmes”, stāsts „sakšu Morics”, luga „Kaliostro Jelgavā” un citi. Miris 1966.gada 25. februārī.

Latvju enciklopēdija 1. sēj. 1950 – 1951