Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri ar savu darbu un dzīvi saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Svarīgākais ir viņa devums savam pagastam, novadam, pilsētai. Bauskas Centrālās bibliotēkas Novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kuriem kopēja bijusi piedzimšana, dzīve vai darbs Bauskas novadā.

KKF atbalsts


 

Darba procesā tiek atklāti arvien jauni novadnieki. Patlaban elektroniskā enciklopēdija ietver ap 310 ievērojamu cilvēku vārdus.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Meklēt enciklopēdijā

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:19

Nikolajs Cīrulis

Skolotājs, agronoms

Dzimis 1910.gada 6.septembrī Jērcēnu Kaņepēs. Mācījies Priekules lauksaimniecības vidusskolā, beidzis Latvijas Universitāti. Strādājis par Kaucmindes Mājturības skolas pārzini. Bijis arī mazpulku inspektors, rotas komandieris Aizsargu organizācijā un Īslīces lauksaimniecības biedrības priekšnieka biedrs.

Es viņu pazīstu, 1939


Eduards Cīrulis

Veterinārārsts

Dzimis 1872. gada 29.martā Ūziņu pagastā kā lauksaimnieku dēls. 1895. beidzis Jelgavas klasisko ģimnāziju, no 1895.-1899. beidzis Tērbatas veterināro institūtu. No 1899. līdz 1901. - veterinārārsts Bauskā, 1901.-1903. dienests Krievijas armijā, veterinārārsts. No 1904.-1905. gadam piedalījās Krievu Japāņu karā. No 1905.-1912. gadam - Bauskas pilsētas un apriņķa veterinārārsts. No 1914.-1918. gadam - Krievijas armijā. No 1918.-1920. gadam - Deņikina armijā Krimā. No 1920.-1922. - Latvijas veterinārās pārvaldes priekšnieka palīgs. No 1922.-1937. - Latvijas veterināras pārvaldes priekšnieks. 1928.gada 14.novembrī apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni #567, 1933. XI 16. apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni #803. 1937. gadā pensionēts. Latvijas Universitātes mācības spēks. Apbalvots ar Beļģijas IV šķiras Kroņa ordeni. Korporācijas „Latvia’s“ filistrs, Veterinārārstu biedrības dibinātājs. Apbedīts Meža kapos Rīgā. Strādājis Bauskā, Saldū, Liepājā un Aizkaukāzā. Miris 1940.gada 21.jūnijā Taurkalnes pagastā. Apbedīts Meža kapos Rīgā.

Latvju enciklopēdija 1. sēj. 1950-1951 Es viņu pazīstu, 1939 „Universitas“ #6/1940 „Jaunākās Ziņas“ #18/1940


Juris Cilinskis

Farmaceits

Dzimis 1937. gada 20. martā Limbažos. Beidzis RMI Farmācijas fakultāti 1961. gadā. No 1961. – 1966. gadam aptiekas pārvaldnieks Iecavā, no 1966. – 1970. gadam Bauskā. No 1972. gada Galvenās aptieku pārvaldes priekšsēdētāja vietnieks. Kopš 1993. gada Somijas zāļu vairumtirdzniecības firmas „Tamro” prezidents. Apbalvots ar Grindeļa medaļu.

Latvijas enciklopēdija, 2. sējums, R.:2003


Antra Cilinska

Kinorežisore

Dzimusi 1963. gada 12. martā Iecavā mediķu ģimenē. Beigusi Rīgas 50.vidusskolu un LU svešvalodu fakultāti. No 1981. – 1990. gadam strādā Rīgas kinostudijā. Režisore dokumentālām filmām. Viena no Jura Podnieka studijas dibinātājām. Bijusi montāžas režisore daudzām Podnieka filmām, tajā skaitā "Vai viegli būt jaunam". Savos darbos režisore analizējusi indivīda un sabiedrības savstarpējās attiecības.

Teātris un kino biogrāfijās. A – J. R., 1999


Anastasija Čikste-Rūtenfelde

Tulkotāja

Dzimusi 1879. gada 9. jūnijā Ceraukstes pagasta “Lielčikstēs” saimnieku ģimenē. Mācījusies Bauskas vācu meiteņu skolā un Jelgavas augstākajā meiteņu skolā. Strādājusi par mājskolotāju Kijevā un Kišiņevā. Beigusi Bernes universitāti. No 1912. gada bijusi ārste Rīgā, I Pasaules kara laikā Urālos. Pārlikusi ārstes eksāmenu Kijevas universitātē, Rīgas pilsētas veselības valdes sk. Higiēnas nodaļas vadītāja (1920-1934), poliklīnikas ārste (1944 – 1957). Pirmais tulkojums ievietots 1896. gada laikrakstā “Dienas Lapa” - Kjelanda romāns „Fortūna”. Vēl tulkojusi vairākus darbus, t.sk. M. Gorkija darbu „Dzeltenā velna pilsēta”, vairākus K. Tetmaijera darbus un citu autoru darbus. Publicējusi vairākus zinātniskus darbus medicīnā. Mirusi 1962. gadā Rīgā, apbedīta Meža kapos.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, R., 1992


Vilis Cezarēvičs

Militārs darbinieks, pulkvedis, leitnants

Dzimis 1883. gada 3. decembrī Mežotnes pagastā. Beidzis Viļņas junkuru skolu, dienējis Krievijas armijā. No 1915. – 1918. gadam atradies vācu gūstā. No 1919. – 1921. gadam dienējis Sarkanajā armijā. No 1921. gada līdz 1934. gadam strādājis dažādos amatos Latvijas armijā. No 1934. gada restorāna pārvaldnieks Rīgā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, Krievijas Sv. Staņislava ordeni (III šķira), Sv. Annas ordeni (IV šķira). Miris 1942. gada 2. novembrī.

Latvijas enciklopēdija, 2. sējums, R.:2003


Vija Cerusa

Skolotāja

Dzimusi 1950. gada 23. jūnijā Jelgavas rajona Sidrabenē. Pēc LU Filoloģijas fakultātes beigšanas sāk darbu Bauskas Vakara vidusskolā, no 1978. gada Bauskas 1. vidusskolā, kur Vija Cerusa pilda arī direktora vietnieces pienākumus ārpusklases darbā. V. Cerusa ir Bauskas rajona latviešu valodas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja. Pārstāvot Bauskas Valsts ģimnāziju, V. Cerusa ir patstāvīga pasākumu dalībniece un organizatore, idejas realizējot kopā ar Bauskas Centrālo bibliotēku.

www.gramata21.lv


Fridrichs Cernts

Lāčplēša ordeņa kavalieris

Dzimis 1898. gada 4. aprīlī Bauskā. Izglītojies ģimnāzijā. Krievu armijā iestājies 1917. gada augustā, dienējis 125. rezerves pulkā Jamburgā. Lielinieku laikā kādu mēnesi dienējis Rīgas Jūrmalas padomju rotā. 1919. gada martā devies pieteikties Latvijas armijā. 31. martā aizturēts Dundagā, ieskaitīts landesvērā, 1919. gada maijā piedalījies Rīgas atbrīvošanā. 1919. gada 1. augustā pārnācis uz Slokas brīvprātīgo rotu, ar kuru vēlāk iedalīts astotajā Daugavpils kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem, 3. novembrī ievainots. 1920. gada februārī atgriezies ierindā, piedalījies Latgales atbrīvošanā. 1919. gada 3. novembrī Bolderājas rajonā Cernts Fridrichs brīvprātīgi devās ugunī pēc pamesta vācu ložmetēja pie Esena muižas un iznesa to. Tika smagi ievainots un, nespēdams ieroci nogādāt pie savējiem, paslēpa to un vēlāk ložmetēju nodeva mūsu spēkiem. Atvaļināts 1922. gada 20. martā seržanta pakāpē. Kancelejas ierēdnis Tukuma slimokasē. Piešķirta jaunsaimniecība Irlavas pagasta Snapju muižā. Miris 1944. gadā. Apbedīts Irlavas pagasta Tiļļu kapos.

Latvijas valsts apbalvojumi un Lāčplēši. R, 1996; Datu bāze - Lāčplēša kaŗa ordeņa kavalieŗi


Rūdolfs Ceplītis

Lāčplēša ordeņa kavalieris

Dzimis 1895. gada 16. aprīlī Ceraukstes pagastā. 1919. gadā cīnījies Latgales frontē. Dienestu nav atstājis arī pēc Brīvības cīņām. Par nopelniem piešķirta jaunsaimniecība Īslīces pagastā. Padomju okupācijas laikā apcietināts. Nošauts Maskavā 1941. gada 16. oktobrī.

Latvijas valsts apbalvojumi un Lāčplēši, R,1996


Roberts Ceplītis

Aktieris

Dzimis 1931. gada 13. augustā Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā, bijušā muižas kučiera ģimenē. Beidzis Bauskas 1. vidusskolu un Rīgas celtniecības tehnikumu. Darbojies Rīgas Tautas teātrī "Saulgrieži". 1962. gadā beidzis Dailes teātra 3. studiju. Diplomdarba lomas - Edgars R. Blaumaņa "Ugunī", Viktors Mutufls Ī. Āmiaka "Pajumti Mutuflu ģimenei". Spēcīga temperamenta aktieris ar raksturotāja dotībām un noturīgu profesionalitāti. No 1963. – 1967. gadam strādājis Valmieras Drāmas teātrī, kopš 1967. gada Nacionālā teātra aktieris. Šeit piedalījies tādās populārās izrādēs kā T. Viljamsa „Ilgu tramvajs”, R. Blaumaņa „Skroderdienas Silmačos” un „Indrāni”, A. Brigaderes „Kad sievas spēkojas” u.c. Precējies ar televīzijas režisori Birutu Ceplīti. Miris 2013. gada 10. augustā.

Teātris un kino biogrāfijas. A-J,1999; www.100.teatris.lv [skatīts 05.08.2021.]