Antonija Čure (1895-1973)

Medmāsa

Dzimusi 1895. gada 20. februārī. Rundālē ienācēja, kādreizējā pagasta priekšnieka M. Mengota radiniece, kura sieva bija Čures māsa. Daktera A.Ozoliņa medmāsa. Vārdā viņu nesauca, tik par Māsiņu. Dzīvoja Baļču mājās, vēlāk – Rundāles pilī. Mūža nogalē iekārtota Ropažu pansionātā. Tur viņa ilgi nepalika, aizgāja mūžībā 1973. gada 8. decembrī 78 gadu vecumā. Atdusas Rundāles pagasta Sudmalu kapos. Par Antonijas Čures cilvēkmīlestību, gādību un feldšeres godaprātu liecina Rundāles pagasta cilvēku saziedotā nauda kapa piemineklim.

Ramane, Aelita, Anna Truntika. Atmiņu upe plūst: rundāliešu stāsti. [Rundāle]: Rundāles novada dome, 2018. 274 lpp.

Nikolajs Cīrulis

Skolotājs, agronoms

Dzimis 1910.gada 6.septembrī Jērcēnu Kaņepēs. Mācījies Priekules lauksaimniecības vidusskolā, beidzis Latvijas Universitāti. Strādājis par Kaucmindes Mājturības skolas pārzini. Bijis arī mazpulku inspektors, rotas komandieris Aizsargu organizācijā un Īslīces lauksaimniecības biedrības priekšnieka biedrs.

Es viņu pazīstu, 1939

Eduards Cīrulis

Veterinārārsts

Dzimis 1872. gada 29.martā Ūziņu pagastā kā lauksaimnieku dēls. 1895. beidzis Jelgavas klasisko ģimnāziju, no 1895.-1899. beidzis Tērbatas veterināro institūtu. No 1899. līdz 1901. - veterinārārsts Bauskā, 1901.-1903. dienests Krievijas armijā, veterinārārsts. No 1904.-1905. gadam piedalījās Krievu Japāņu karā. No 1905.-1912. gadam - Bauskas pilsētas un apriņķa veterinārārsts. No 1914.-1918. gadam - Krievijas armijā. No 1918.-1920. gadam - Deņikina armijā Krimā. No 1920.-1922. - Latvijas veterinārās pārvaldes priekšnieka palīgs. No 1922.-1937. - Latvijas veterināras pārvaldes priekšnieks. 1928.gada 14.novembrī apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni #567, 1933. XI 16. apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni #803. 1937. gadā pensionēts. Latvijas Universitātes mācības spēks. Apbalvots ar Beļģijas IV šķiras Kroņa ordeni. Korporācijas „Latvia’s“ filistrs, Veterinārārstu biedrības dibinātājs. Apbedīts Meža kapos Rīgā. Strādājis Bauskā, Saldū, Liepājā un Aizkaukāzā. Miris 1940.gada 21.jūnijā Taurkalnes pagastā. Apbedīts Meža kapos Rīgā.

Latvju enciklopēdija 1. sēj. 1950-1951 Es viņu pazīstu, 1939 „Universitas“ #6/1940 „Jaunākās Ziņas“ #18/1940

Juris Cilinskis

Farmaceits

Dzimis 1937. gada 20. martā Limbažos. Beidzis RMI Farmācijas fakultāti 1961. gadā. No 1961. – 1966. gadam aptiekas pārvaldnieks Iecavā, no 1966. – 1970. gadam Bauskā. No 1972. gada Galvenās aptieku pārvaldes priekšsēdētāja vietnieks. Kopš 1993. gada Somijas zāļu vairumtirdzniecības firmas „Tamro” prezidents. Apbalvots ar Grindeļa medaļu.

Latvijas enciklopēdija, 2. sējums, R.:2003

Antra Cilinska

Kinorežisore

Dzimusi 1963. gada 12. martā Iecavā mediķu ģimenē. Beigusi Rīgas 50.vidusskolu un LU svešvalodu fakultāti. No 1981. – 1990. gadam strādā Rīgas kinostudijā. Režisore dokumentālām filmām. Viena no Jura Podnieka studijas dibinātājām. Bijusi montāžas režisore daudzām Podnieka filmām, tajā skaitā "Vai viegli būt jaunam". Savos darbos režisore analizējusi indivīda un sabiedrības savstarpējās attiecības.

Teātris un kino biogrāfijās. A – J. R., 1999

Anastasija Čikste-Rūtenfelde

Tulkotāja

Dzimusi 1879. gada 9. jūnijā Ceraukstes pagasta “Lielčikstēs” saimnieku ģimenē. Mācījusies Bauskas vācu meiteņu skolā un Jelgavas augstākajā meiteņu skolā. Strādājusi par mājskolotāju Kijevā un Kišiņevā. Beigusi Bernes universitāti. No 1912. gada bijusi ārste Rīgā, I Pasaules kara laikā Urālos. Pārlikusi ārstes eksāmenu Kijevas universitātē, Rīgas pilsētas veselības valdes sk. Higiēnas nodaļas vadītāja (1920-1934), poliklīnikas ārste (1944 – 1957). Pirmais tulkojums ievietots 1896. gada laikrakstā “Dienas Lapa” - Kjelanda romāns „Fortūna”. Vēl tulkojusi vairākus darbus, t.sk. M. Gorkija darbu „Dzeltenā velna pilsēta”, vairākus K. Tetmaijera darbus un citu autoru darbus. Publicējusi vairākus zinātniskus darbus medicīnā. Mirusi 1962. gadā Rīgā, apbedīta Meža kapos.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, R., 1992

Vilis Cezarēvičs

Militārs darbinieks, pulkvedis, leitnants

Dzimis 1883. gada 3. decembrī Mežotnes pagastā. Beidzis Viļņas junkuru skolu, dienējis Krievijas armijā. No 1915. – 1918. gadam atradies vācu gūstā. No 1919. – 1921. gadam dienējis Sarkanajā armijā. No 1921. gada līdz 1934. gadam strādājis dažādos amatos Latvijas armijā. No 1934. gada restorāna pārvaldnieks Rīgā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, Krievijas Sv. Staņislava ordeni (III šķira), Sv. Annas ordeni (IV šķira). Miris 1942. gada 2. novembrī.

Latvijas enciklopēdija, 2. sējums, R.:2003

Vija Cerusa (1950)

Latviešu valodas un literatūras skolotāja

Dzimusi 1950. gada 23. jūnijā Salgales pagasta Būmaņu mājās. Vija Cerusa, dzimusi Bērziņa, pēc apkaimes skolas un LU Filoloģijas fakultātes beigšanas uzsāka darba gaitas Bauskas Vakara vidusskolā. Latviešu valodas un literatūras skolotājas sirds darba ilgākais posms (1978-2019) aizritējis Bauskas 1. vidusskolā (tag. Bauskas ģimnāzija), kur bijusi arī vairāku klašu audzinātāja un direktora vietniece ārpusklases darbā. Vijas vadīto tematisko pasākumu skaits mērāms simtos un turpina augt, tāpat arī to bērnu un jauniešu pulks, kas iepazīst latviešu literātus un novadniekus visdažādāko uzdevumu izpildē. Vija ilgus gadus vadījusi Bauskas rajona (vēlāk novada) latviešu valodas un literatūras skolotāju metodisko apvienību (1981-2020) un tās laikā izdzīvotas un meklētas pieejas tādās pārmaiņās kā e-klase, kompetenču pieeja mācību saturā u.c. Vija Cerusa sakārtojusi stāstu krājumus "Mūsu ozolu stāsti" (2018), "Mūsu skolas stāsti" (2019). Par radošu darbu saņemta Luda Bērziņa Starptautiskā pedagogu balva (2011). Pagodinājums bijis izvirzīšana Imanta Ziedoņa balvai nominācijā "Bize" (2016). Vija Cerusa saņēmusi Atzinības krusta III šķ. (2019). Par izciliem nopelniem latviešu literatūras pedagoģijā un mūža ieguldījumu latviešu valodas un kultūras tradīciju popularizēšanā un saglabāšanā novadā un Latvijā, saņēmusi Bauskas novada pašvaldības apbalvojumu "Mūža ieguldījums" (2020).

Bauskas CB novadpētniecības mape "Izglītība"

Fridrichs Cernts (1898-1944)

Lāčplēša ordeņa kavalieris

Dzimis 1898. gada 4. aprīlī Bauskā. Izglītojies ģimnāzijā. Krievu armijā iestājies 1917. gada augustā, dienējis 125. rezerves pulkā Jamburgā. 1919. gada martā devies pieteikties Latvijas armijā, bet 31. martā aizturēts Dundagā un ieskaitīts landesvērā. 1919. gada maijā piedalījies Rīgas atbrīvošanā. 1919. gada 1. augustā pārnācis uz Slokas brīvprātīgo rotu, ar kuru vēlāk iedalīts astotajā Daugavpils kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem, ievainots. 1920. gada februārī atgriezies cīņā, piedalījies Latgales atbrīvošanā. 1919. gada 3. novembrī Bolderājas rajonā F. Cernts brīvprātīgi devās ugunī pēc pamesta vācu ložmetēja pie Esena muižas un iznesa to. Tika smagi ievainots un, nespēdams ieroci nogādāt pie savējiem, paslēpa to; vēlāk ložmetēju nodeva mūsu spēkiem. Atvaļināts (1922) seržanta pakāpē. Kancelejas ierēdnis Tukuma slimokasē. Piešķirta jaunsaimniecība Irlavas pagasta Snapju muižā. Miris 1944. gadā. Apbedīts Irlavas pagasta Tiļļu kapos.

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Jāņa Sēta, 1995. 613 lpp.

Rūdolfs Ceplītis

Lāčplēša ordeņa kavalieris

Dzimis 1895. gada 16. aprīlī Ceraukstes pagastā. 1919. gadā cīnījies Latgales frontē. Dienestu nav atstājis arī pēc Brīvības cīņām. Par nopelniem piešķirta jaunsaimniecība Īslīces pagastā. Padomju okupācijas laikā apcietināts. Nošauts Maskavā 1941. gada 16. oktobrī.

Latvijas valsts apbalvojumi un Lāčplēši, R,1996