Rūdolfs Ceplītis (1895-1941)

Latvijas armijas pulkvedis

Dzimis 1895. gada 16. aprīlī Ceraukstes pagasta "Lielkaktiņos". Ceplīšu ģimenes jaunākais dēls. Mācījies Bauskas pilsētas skolā un tehniskajos kursos Rīgā. Iesaukts cariskās Krievijas armijā (1915). Absolvējis Oranienbaumas praporščiku skolu (1916). Piedalījies kaujās Karpatos 91. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā un smagi ievainots. Pēc izveseļošanās pāgājis dienēt Latviešu strēlnieku rezervistu pulkā Tērbatā (1917). Frontei sabrūkot, kritis vācu gūstā. Atgriezies 1918. gada nogalē. Iestājies jaunizveidotajā Latvijas armijā, 1. Jelgavas brīvprātīgo rotā (1919). Komandējis rotu kaujās pret lieliniekiem Latgales frontē (1919). Bermontiādes laikā palīdzējis noturēt Dammes - Anniņmuižas - Zolitūdes pozīcijas. Veiksmīgi vedis savu rotu pretuzbrukumā, kad vācu karaspēks pārrāvis fronti pie Iecavas upes. Par varonību un nopelniem piešķirta jaunsaimniecība Īslīces pagastā un Lāčplēša Kara ordenis (Nr. 97; 1920). No 1920. gada 6. Rīgas kājnieku pulka saimniecības daļas priekšnieks, no 1934. gada pulka štāba priekšnieks. Pa starpu turpinājis izglītoties - beidzis vecāko virsnieku kursus (1923), bataljonu komandieru kursus (1931). Pārcelts uz 9. Rēzeknes kājnieku pulku, tā komandieris (1937-1940) un Rēzeknes garnizona priekšnieks. Iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri (n.p.k. 1163; 1938. gads). Atcelts no amata pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā. Deportāciju laikā 1941. gada 14. jūnija apcietināts un deportēts uz Maskavu. Nošauts Komunarkas masu kapos 1941. gada 16. oktobrī.

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Jāņa Sēta, 1995. 613 lpp.; Latvijas Enciklopēdija 1. sēj. (A-Cē). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2002. 926 lpp.; Bauskas CB novadpētniecības mape "Vēsture: virsnieki, karavīri un pretošanās kustību dalībnieki"

Roberts Ceplītis (1931-2013)

Aktieris

Dzimis 1931. gada 13. augustā Skaistkalnes pagastā bijušā muižas kučiera ģimenē. Mācījies Bauskas vidusskolā (1949-1951), beidzis Rīgas celtniecības tehnikumu (1954). Darbojies Rīgas Tautas teātrī "Saulgrieži". Dailes teātra 3. studijas absolvents (1962) ar diplomdarba lomu - Edgars (R. Blaumaņa "Ugunī"), Viktors Mutufls (Ī. Žamiaka "Pajumti Mutuflu ģimenei"). Spēcīga temperamenta aktieris ar raksturotāja dotībām un noturīgu profesionalitāti. Strādājis Valmieras Drāmas teātrī (1963–1967). Nacionālā teātra aktieris no 1967. gada, pēdējā loma - Lords Virpavārs "Princis un ubaga zēns" (2007). Vīrišķīgs un lēnīgs bijis viņa atveidotais Mičs "Ilgu tramvajā" (1969) arīdzan Pindaks "Skroderdienās Silmačos" (1969, 1975). Viena no mūža nozīmīgākām lomām - Mežeņins izrādē "Krasts" (1980). Precējies ar televīzijas režisori Birutu Ceplīti. Roberts Ceplītis miris 2013. gada 10. augustā.

Teātris un kino biogrāfijās, A-J (sast. un red. M. Niedra). Rīga: Preses Nams, 1999. 462 lpp.; Roberts Ceplītis. Latvijas Nacionālā teātra 100 gadi, pieejams: http://100.teatris.lv/personalities/actor/C [18.10.2023.]

Fridrichs Cernts (1898-1944)

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris

Dzimis 1898. gada 4. aprīlī Bauskā. Izglītojies ģimnāzijā. Krievu armijā iestājies 1917. gada augustā, dienējis 125. rezerves pulkā Jamburgā. 1919. gada martā devies pieteikties Latvijas armijā, bet 31. martā aizturēts Dundagā un ieskaitīts landesvērā. 1919. gada maijā piedalījies Rīgas atbrīvošanā. 1919. gada 1. augustā pārnācis uz Slokas brīvprātīgo rotu, ar kuru vēlāk iedalīts astotajā Daugavpils kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem, ievainots. 1920. gada februārī atgriezies cīņā, piedalījies Latgales atbrīvošanā. 1919. gada 3. novembrī Bolderājas rajonā F. Cernts brīvprātīgi devās ugunī pēc pamesta vācu ložmetēja pie Esena muižas un iznesa to. Tika smagi ievainots un, nespēdams ieroci nogādāt pie savējiem, paslēpa to; vēlāk ložmetēju nodeva mūsu spēkiem. Atvaļināts (1922) seržanta pakāpē. Kancelejas ierēdnis Tukuma slimokasē. Piešķirta jaunsaimniecība Irlavas pagasta Snapju muižā. Miris 1944. gadā. Apbedīts Irlavas pagasta Tiļļu kapos.

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Jāņa Sēta, 1995. 613 lpp.

Vija Cerusa (1950)

Latviešu valodas un literatūras skolotāja

Dzimusi 1950. gada 23. jūnijā Salgales pagasta Būmaņu mājās. Vija Cerusa, dzimusi Bērziņa, pēc apkaimes skolas un LU Filoloģijas fakultātes beigšanas uzsāka darba gaitas Bauskas Vakara vidusskolā. Latviešu valodas un literatūras skolotājas sirds darba ilgākais posms (1978-2019) aizritējis Bauskas 1. vidusskolā (tag. Bauskas ģimnāzija), kur bijusi arī vairāku klašu audzinātāja un direktora vietniece ārpusklases darbā. Vijas vadīto tematisko pasākumu skaits mērāms simtos un turpina augt, tāpat arī to bērnu un jauniešu pulks, kas iepazīst latviešu literātus un novadniekus visdažādāko uzdevumu izpildē. Vija ilgus gadus vadījusi Bauskas rajona (vēlāk novada) latviešu valodas un literatūras skolotāju metodisko apvienību (1981-2020) un tās laikā izdzīvotas un meklētas pieejas tādās pārmaiņās kā e-klase, kompetenču pieeja mācību saturā u.c. Vija Cerusa sakārtojusi stāstu krājumus "Mūsu ozolu stāsti" (2018), "Mūsu skolas stāsti" (2019). Par radošu darbu saņemta Luda Bērziņa Starptautiskā pedagogu balva (2011). Pagodinājums bijis izvirzīšana Imanta Ziedoņa balvai nominācijā "Bize" (2016). Vija Cerusa saņēmusi Atzinības krusta III šķ. (2019). Par izciliem nopelniem latviešu literatūras pedagoģijā un mūža ieguldījumu latviešu valodas un kultūras tradīciju popularizēšanā un saglabāšanā novadā un Latvijā, saņēmusi Bauskas novada pašvaldības apbalvojumu "Mūža ieguldījums" (2020).

Bauskas CB novadpētniecības mape "Izglītība"

Vilis Cezarēvičs (1883-1942)

Pulkvežleitnants

Dzimis 1883. gada 3. decembrī Mežotnes pagastā. Beidzis Viļņas junkuru skolu (1908). Dienējis Krievijas armijā (1905-1915) līdz kritis vācu gūstā. Dienests Sarkanajā armijā (1919– 1921). Np 1921. līdz 1934. gadam veicis dažādus saimnieciskos amatos Latvijas armijā. Pulkvežleitnats (1925). No 1934. gada restorāna pārvaldnieks Rīgā. Kā mīnu diviziona saimniecības priekšnieks un pulkvežleitnants iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku (n.p.k. 1180; 1931. gads). Krievu armijas sastāvā saņēmis arī Krievijas Sv. Staņislava ordeni (III šķira), Sv. Annas ordeni (IV šķira). Miris 1942. gada 2. novembrī Rīgā.

Latvijas Enciklopēdija 2. sēj. (Cē-H). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2003. 799 lpp.; Triju Zvaigžņu gaismā: pirmā grāmata (1924-1940). Rīga: Latvijas Vēstnesis, 1997. 679 lpp.

Anastasija Čikste-Rūtenfelde (1879-1962)

Tulkotāja, ārste

Dzimusi 1879. gada 9. jūnijā Ceraukstes pagasta "Lielčikstēs" saimnieku ģimenē. Mācījusies Bauskas vācu meiteņu skolā un Jelgavas augstākajā meiteņu skolā. Strādājusi par mājskolotāju Kijevā un Kišiņevā. Literārai darbībai pievērsusies pirms ārstes karjeras. Pirmais tulkojums - Kjelanda romāns "Fortūna" - laikrakstā "Dienas Lapa" (1896). Tulkojusi M. Gorkija darbu "Dzeltenā velna pilsēta" (1906), divus K. Tetmaijera darbus un citu autoru veikumus. Beigusi Bernes universitāti (1910), pārlikusi ārstes eksāmenus Kijevas universitātē. No 1912. gada bijusi ārste Rīgā, Pirmā pasaules kara laikā - Urālos. Asi iestājusies par sieviešu vienlīdzības iespējām izglītībā un darbā. Runājusi par dzimumaudzināšanas nepieciešamību. Rīgas pilsētas veselības valdes skolas Higiēnas nodaļas vadītāja (1920-1934), poliklīnikas ārste (1944 – 1957). Praktizējusi iekšķīgo slimību ārstēšanā. Publicējusi zinātniskus darbus medicīnā. Mirusi 1962. gada 15. decembrī Rīgā, apbedīta Meža kapos.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.; Anastasija Čikste-Rūtenfelde. Latvijas un latviešu literatūras vortāls, pieejams: https://www.literatura.lv/personas [19.10.2023.]

Antra Cilinska (1963)

Kinorežisore

Dzimusi 1963. gada 12. martā Iecavā medicīnas darbinieku ģimenē. Beigusi Rīgas 50. vidusskolu (1981). Absolvējusi LVU svešvalodu fakultāti, Banku augstskolu, savukārt Latvijas Kultūras akadēmijā norit doktorantūras studijas. Rīgas kinostudijas montāžas režisore (1981–1990). Bijusi montāžas režisore daudzām J. Podnieka filmām, tostarp: "Vai viegli būt jaunam?" (1986), "Klusuma stunda" (1992), pēc J. Podnieka nāves pabeigusi viņa iecerēto filmu par Latviju un Krieviju pēc PSRS sabrukuma - "Nepabeigtā filma" (1993). Viena no Jura Podnieka studijas dibinātājām un tās direktore kopš 1994. gada. Savos darbos kinorežisore analizē indivīda un sabiedrības savstarpējās attiecības. Režisore un producente tādām filmām kā: "Baltijas sāga" (2000), "Turpinājums Latvijai" (2008), "Laimes formula" (2015), "Iemesti pasaulē" (2018) un daudzām citām. Antra Cilinska pasniedz lekcijas montāžā un producēšanā kopš 2008. gada.

Teātris un kino biogrāfijās, A-J (sast. un red. M. Niedra). Rīga: Preses Nams, 1999. 462 lpp.; Antra Cilinska. Jura Podnieka studija, pieejams: https://www.jps.lv/par-mums/mes/ [20.10.2023.]

Juris Cilinskis (1937)

Farmaceits

Dzimis 1937. gada 20. martā Limbažos. Beidzis RMI Farmācijas fakultāti (1961). Aptiekas pārvaldnieks Iecavā (1961–1966) un Bauskā (1966–1970). Galveno aptieku pārvaldes priekšnieka vietnieks (1972-1987). Latvijas Zāļu lieltirgotāju asociētais direktorss (1995-2000). Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) biedrs kopš 1994. gada. Apbalvots ar Grindeļa medaļu (1997). Saņēmis Paracelza balvu (2014) par aktīvu darbību LFB valdē, īpaši lauku aptieku jautājumu risināšanā, par atbalstu lauku aptieku sekcijas izveidošanā un inovatīvu pieeju mazo un vidējo aptieku uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanai Latvijā.

Latvijas Enciklopēdija 2. sēj. (Cē-H). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2003. 799 lpp.; Saprovska, Inita. Latvijas Farmaceitu biedrības 20 gadi. "Rūpniecisko Farmaceitu Ziņas" Nr. 1 (2015), pieejams: farmaceitubiedriba.lv/lv/ [20.10.2023.]

Eduards Cīrulis (1872-1940)

Veterinārārsts

Dzimis 1872. gada 29. martā Ūziņu pagasta "Kalnamačās". Beidzis Jelgavas klasisko ģimnāziju (1895), Tērbatas veterināro institūtu (1899). Uzsācis brīvpraksi Bauskā, taču aizkomandēts uz Aizkaukāzu, no kurienes iesaukts karadienestā. Pēc atgriešanās Bauskā (1907) darbojies gan kā pilsētas, gan kā apriņķa veterinārārsta vietnieks līdz 1912. gadam. Pasaules karam sākoties, atkal iesaukts krievu armijā un līdz 1918. gadam bijis kara veterinārārsts Rumānijas frontē. Veterinārpārvaldes priekšnieks Latvijā no 1922. gada līdz aiziešanai pensijā 1937. gadā. Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris (n.p.k. 803; 1933). Latvijas Universitātes mācībspēks. Korporācijas "Latvia’s" filistrs, Veterinārārstu biedrības dibinātājs. Miris 1940. gada 21. janvārī, izvadīts no viņa lauku mājām - Taurkalnes pagasta "Baltvartūniem". Atdusas Taurkalnes kapos.

Piemiņai. "Latvijas Veterinārārstu Žurnāls" Nr.1 (1940), pieejams LNDB www.periodika.lv [30.10.2023.]; Latvijas Enciklopēdija 2. sēj. (Cē-H). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2003. 799 lpp.

Nikolajs Cīrulis (1910-2008)

Skolotājs, agronoms

Dzimis 1910. gada 6. septembrī Jērcēnu pagasta "Kaņepēs". Mācījies Strenču pilsētas skolā, Priekules lauksaimniecības vidusskolā. Latvijas Universitātes absolvents. Bijis mazpulku inspektors. Strādājis par Kaucmindes Mājturības skolas pārzini. Pasniedzis dārzkopību un putnkopību (1937-1941). Rotas komandieris Aizsargu organizācijā. Īslīces lauksaimniecības biedrības priekšnieka biedrs. Miris 2008. gada 17. martā Marionā, ASV.

Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā archiva apgāds, 1939. 562 lpp.; Ozoliņa-Ķeņģe, M., Auziņa-Smita, I. Kaucmindes Mājturības seminārs un Latvijas Mājturības institūts. [Almelija], 1989. 306 lpp.; Nekrologs. "Laiks" Nr. 15 (2008), pieejams LNDB www.periodika.lv [22.10.2023.]