Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Bauskas Centrālās bibliotēkas digitālā novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kurus vieno dzimšanas vieta, dzīve vai darbs Bauskas novadā. Patlaban enciklopēdija ietver ap 380 ievērojamu cilvēku vārdus un norit informācijas labošana, papildināšana šķirkļiem A-C.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:20

Dace Akmentiņa

Aktrise

Īstajā vārdā Doroteja Šteinberga. Dzimusi 1858. gada 3. augustā Bauskas apriņķa Grienvaldes pagastā lauku mūrnieka ģimenē. Izmācījusies par šuvēju. 17 gadu vecumā kopā ar ģimeni pārcēlās uz Rīgu, dziedāja dažādos koros. Vien 28 gadu vecumā, citu pierunāta, uz skatuves nodzied zēna Vaņas lomu ar sevis latviskotu pseidonīmu un kopš tā brīža aktrise bez nevienas aktiermeistarības stundas uzsāka ceļu teātrī. Strādāja Rīgas Latviešu teātrī. Laikposmā no 1886. līdz 1920. gadam nospēlēja 238 lomas. Ievērojamākās – Ofēlija (Hamlets, 1894), Mirdza (Vaidelote, 1894), Grietiņa (Fausts, 1898), Kārlēns (Skriderdienas Slimačos, 1902), Kristīne (Ugunī, 1905), Sniedze (Princese Gundega un karalis Brusubārda, 1912) u.c. Teātra kritiķi viņu nosaukuši par sava laika labāko latviešu aktrisi. Viņu raksturoja emocionalitāte, jūtu īstums un pārveidošanās spējas. Daces Akmentiņas daiļrades galvenā tēma ir neatkarīgas sievietes personības tapšana. 1914. gadā aktrise aizgāja no teātra, bet viņas pēdējā uzstāšanās notika 1922. gadā, 64 gadu vecumā. Mirusi 1936. gada 16. martā.

Bauska: vietas un laika grāmata,1992; 100 Latvijas izcili aktieri, 1. daļa, 2018


Astrīda Aļķe

Literatūrkritiķe

Dzimusi 1937. gada 11. jūnijā zemnieku ģimenē (dzim. Astere Kalniņa). Beigusi Iecavas vidusskolu (1950), Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti (1961). Strādājusi Mākslas darbinieku nama bibliotēkā, Grāmatu palātā un Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā. Pirmā publikācija "Starp vilkiem" žurnāla "Karogs" (1962). Raksti nereti ar socioloģisku un publicistisku ievirzi. Rakstnieku Savienības biedre no 1985. gada. Kritiski publicistiski raksti izd. grāmatā "...saprast sevi un pasauli" (1984). Pēcvārdu autore vairākām grāmatām. Grāmatas "Rīgas bruņinieks Mariss Vētra" autore (2001). Mirusi 2020. gada 8. decembrī.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp; Astrīda Aļķe, pieejams literatura.lv [16.08.2021.]


Dzintris Alks

Traumatologs ortopēds

Dzimis 1931. gada 3. septembrī Skaistkalnē. Beidzis Krasnojarskas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti. Strādājis par ārstu Krasnojarskas novadā un Novosibirskā. No 1972. – 1992. gadam strādājis Latvijas traumatoloģijas un ortopēdijas institūtā. Apkopojis datus par padomju laikā represētajiem mediķiem. Paula Stradiņa balvas ieguvējs 1993. gadā. Miris 1998. gadā, Rīgā. Apbedīts Baltezera kapos.

Latvijas enciklopēdija I, R : 2002


Teodors Amtmanis

Režisors

Dzimis 1883. gada 11. decembrī zemnieku ģimenē. Uzaudzis Bauskas apriņķa Vallē, mājās "Zvanītāju Bukas" (tēvs bijis baznīcas zvaniķis). Piemērs un iedvesmotājs brālim Alfrēdam Amtmanim–Briedītim. No 1902. gada strādājis Jaunajā latviešu teātrī, vēlāk Apollo teātrī. No 1911. gada Jaunā Rīgas teātra direktors. Vadījis amatieru teātra trupas Samarā un Harkovā. Maskavā nodibinājis un vadījis "Aģitteātri", darbojies teātrī "Skatuve". 1938. gadā represēts. Nošauts 1938. gada 3. februārī Krievijā.

Teātris un kino biogrāfijās, 1999


Alfreds Amtmanis-Briedītis

Režisors

Dzimis 1885. gada 5. augustā, zemnieku ģimenē. Uzaudzis Bauskas apriņķa Vallē, mājās "Zvanītāju Bukas". Mācījies Jaunjelgavas pilsētas skolā. Skatuves gaitas sācis 1902. gadā, kur pieņēmis uzvārdu Briedīts. No 1905. gada strādā Apollo teātrī, vēlāk darbojies Liepājas teātrī, kur vadījis savu pirmo režiju. 1908. gadā atgriežas Apollo teātrī. Jaunajā Rīgas teātrī no tā dibināšanas dienas 1908. gada rudenī. Pirmā Pasaules kara laikā darbojies Pēterpils Latviešu teātrī. Bijis viens no Latviešu Strādnieku teātra aizsācējiem, piedalījies Nacionālā teātra dibināšanā. Nesaskaņu dēļ Raiņa direkcijas laikā 1921. gadā pārgājis uz Dailes teātri, pēc tam uz Liepājas teātri. 1924. gadā atgriezies Nacionālajā, vēlākajā Drāmas teātrī. Amtmaņa–Briedīša vadībā teātris izveidojies par augstas kultūras un spilgtu tēlotāja ansambļa teātri. Izdotas vairākas grāmatas, tai skaitā atmiņu grāmata "Pretim saulei". Miris 1966. gada 15. maijā, Rīgā. Apglabāts Meža kapos.

20. gadsimta teātra režija pasaulē un Latvijā, 2002; Teātris un kino biogrāfijās, 1999;


Valdis Annuss

Bauskas apriņķa vecākais

Dzimis 1906. gada 21. aprīlī Vircavas pagastā. Beidzis Jelgavas 2. vidusskolu, studējis Latvijas Universitātē. Bijis a/s “Maiznieks” padomē un Bauskas patērētāju biedrības valdes priekšsēdētājs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Miršanas gads nav zināms.

Enciklopēdija "Es viņu pazīstu", 1939


Arnolds Apse (1914-1983)

Rakstnieks

Rakstnieks, dzejnieks. Dzimis 1914. gada 28. maijā saimnieka ģimenē Iecavā. Mācījies Hercoga Pētera ģimnāzijā Jelgavā, strādājis laikrakstā "Brīvā Zeme". Vēlāk uzsācis studijas LU Juridiskajā fakultātē. Pirmais dzejolis – "Mātei" publicēts laikrakstā "Bauskas Vēstnesis" (1931). 1943. gadā iesaukts latviešu leģionā. Kara beigās nonācis gūstekņu nometnē Vācijā, vēlāk Beļģijā. Rediģējis nometnes laikrakstus. Izceļojis uz Franciju (1948), kur strādājis par ogļraci un ar laiku ieguvis nelielu īpašumu Valšēdas ciemā. Ievērojamākais darbs - "Klosterkalns" ar autobiogrāfisku ievirzi tapis 1964. gadā. Dzejoļi apkopoti krājumā "Saulespuķes" (1966). No 1978. gada dzīvojis Sārbūrā. Romānā "Gandrīz ģenerālis" (1982) atspoguļota bērnības garīgā biogrāfija, "Lepnā Zemgales bajāru cilts" (sāk. "Kugrēni", 1983) – kādas Zemgales saimnieku dzimtas likteņi vairākās paaudzēs. Dzejoļu izlase "Manas saknes ir Latvija" (1990). Miris 1983. gada 19. janvārī Francijā. Atdusas Sārbūrā, Valšēdas kapos.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.


Leonīds Arbuzovs

Vēsturnieks

Dzimis 1882. gadā Bauskā, vācbaltiešu vēsturnieka Leonīda Arbuzova (1848-1912) un Olgas (dzim. Anšicas) ģimenē. Beidzis studijas Tērbatas Universitātē (1906) un Getingenas Universitātē (1909). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. No 1919. gada docents, vēlāk profesors Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē līdz 1935. gadam. Repatriējies uz Vāciju (1939). Publicējis lielu skaitu zinātnisko darbu. Miris 1951. gada 16. februārī Getingenā, Vācijā.

Es viņu pazīstu, 1939; www.vesture.eu [01.10.2021]


Jēkabs Arents

Skolas pārzinis

Dzimis 1896. gada 25. aprīlī Mežotnes Mazzeltiņos. Beidzis komercskolu Maskavā, studējis lauksaimniecību Latvijas Universitātē. Piedalījies Brīvības cīņās kā rotas komandieris, bijis Zūru lauksaimniecības skolas pārzinis. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un Viestura ordeni. Miršanas datums nav zināms.

Enciklopēdija "Es viņu pazīstu", 1939


Kārlis Ātrens (1870-?)

Veterinārārsts

Dzimis 1870. gada 15. maijā. Dzīvojis Bauskas apriņķa Rundāles pagasta "Ķeķilās". Beidzis Bauskas apriņķa skolu, Jelgavas reālskolu (1982). Tērbatas Veterinārinstitūtā ieguvis veterinārārsta grādu. Aizkaukāzā nodzīvojis 23 gadus, kur tika nosūtīts liellopu mēra un citu slimību apkarošanai. Piedalījās Tiflisas latviešu pulcināšanā un bēgļu biedrības dibināšanā. Atgriezies Latvijā uzreiz pēc valsts dibināšanas un turpina darbu ar lopu lipīgo slimību apkarošanu Latgalē. No 1921. gada strādājis Zemkopības ministrijas veterinārās pārvaldes dienestā. Lopkopības un lauksaimniecības jautājumos publicējies "Zemkopī", "Piensaimniecības un Zemkopības Žurnālā", "Jaunākajās Ziņās" un citviet. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Miršanas datums nav zināms.

Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā archiva apgāds, 1939. 562 lpp.; Latvijas darbinieku galerija (1918-1928). red. P. Kroders. Rīga: Grāmatu Draugs, 1929