Jāzeps Maksvitis (1874-1949)

Prāvests

Dzimis 1874. gada 4. aprīlī Lietuvā. Arī Juozu Maksvyti (Jozefs). Beidzis Palangas proģimnāziju, Kauņas garīgo semināru. Bijis mācītājs Skaistkalnē un prāvests Dunavā. Bauskas Vissvētākā Sakramenta Romas katoļu baznīcas prāvests no 1906. gada līdz 1944. gadam. Ticības mācības katoļiem skolotājs Valsts Bauskas vidusskolā (1919-1924) Sudmalu ielā (tag. Rīgas iela). Ievainots (1944), tikai gada nogalē atsācis darbu. Miris 1949. gadā.

Cakuls, J. Latvijas Romas Katoļu draudzes kūrijas arhīva materiālu apkopojums. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1997. 778 lpp.; Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā archiva apgāds, 1939. 562 lpp.; Latvijas Okupācijas muzeja gadagrāmata 2000. Rīga: Latvijas 50 gadu okupācijas muzeja fonds, 2001. 340 lpp.; Valsts Bauskas vidusskola laikā no 1919. gada 22. sept. līdz 1924. gada 22. sept. Jelgava: Pedagoģiskās padomes izdevums, 1924. 49 lpp.; "Zaļā Vārna" Nr.4 (1929)

Lidija Māršalka (1903-?)

Dziedātāja

Dzimusi 1903. gada 19. maijā Iecavas pagastā. Skolojusies franču ģimnāzijās Rīgā un Maskavā. Beigusi Latvijas konservatorijas dziedāšanas klasi (prof. Sakss) kā brīvmāksliniece (1932). Dziedājusi radiofonā, sākot ar 1931. gadu. Soliste Liepājas operā (1940-1944), soprāns. Paralēli uzstājusies Latvijas Nacionālajā operā un daudzviet pasaulē. Devusies trimdā uz Vāciju (1944), kur līdz 1947. gadam rosīgi darbojusies un organizējusi Oldenburgas latviešu trimdas operu. Neilgi apmetusies Anglijā (1947-1948), kur strādājusi vienkāršus darbus, dziedājusi latviešu sarīkojumos un koncertējusi ar citiem trimdas dziedoņiem. Piecdesmito gadu sākumā izceļojusi uz Ziemeļāfriku, Maroku, kur mācījusi franču valodu. No 1958. gada dzīvojusi ASV, strādājusi Kongresa bibliotēkā. Pārzinājusi sešas svešvalodas. No 1976. gada apmetusies Kolorado Springsā. Vēlāk Oregonā, pensionāru mājā "Rīga".

Archivs. Raksti par latviskām problēmām, 29. sēj. Melburna: Pasaules brīvo latviešu apvienība un Kārļa Zariņa fonds, 1989. 139. lpp.; Ciemos pie dziedones Lidijas Māršalkas. Ritmanis, Z. "Laiks" Nr. 80 (1992); Pa mūža gadu kāpnēm. Sāpe, O. "Laiks" Nr. 49 (1983); "Latvijas Vilnis" Nr. 6 (1940), pieejami LNDB www.periodika.lv [15.03.2023.]

Imants Matīss (1935)

Zinātnieks

Dzimis 1935. gada 29. aprīlī Bauskā. Pēc Latvijas Valsts universitātes absolvēšanas strādājis Zinātņu akadēmijas Polimēru mehānikas institūtā (PMI) kā elektroniskās aparātbūves speciālists. PMI direktors un viens no zinātniskās padomes priekšsēdētājiem (1988-1993). Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas speciālists metroloģijā, diagnostikā, standartizācijā un sertifikācijā. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis. 2019. gadā Imantam Matīsam (Dr.habil.sc.ing.) piešķirts valsts emeritētā zinātnieka statuss.

LU Polimēru mehāniskas institūts, vēsture. Pieejams: www.pmi.lv; Latvijas Zinātņu akadēmija, Imants Matīss. Pieejams: www.lza.lv [15.03.2023]

Atis Maturs (1870-1937)

Grāvendāles skolas pārzinis, mutvārdu vēstures pētnieks

Dzimis 1870. gada 22. novembrī Tukuma apriņķa Miegaiņu krogā. Apmeklējis vietējo četrklasīgo pamatskolu. Beidzis Irlavas skolotāju semināru 1889. gadā, un jau gadu vēlāk uzsācis skolotāja-pārziņa darbu Mežotnes pagasta Grāvendāles (vēlākos gados Pārupes) pamatskolā. Grāvendāles un Mežotnes vietvārdu, tautasdziesmu, pasaku un teiku vācējs. Sakrātās tautas dziesmas nosūtījis Kr. Baronam, bet pasakas un teikas — Lercham-Puškaitim. Ata Matura iesūtīto tautasdziesmu skaits Dainu skapī varētu būt mērāms vairākos simtos. Ap skolu sastādījis augļu dārzu. Autors brošūrai "Cīņa pret dārzkopības ienaidniekiem" (1909). Ar ģimeni devies bēgļu gaitās (1915), nonākot Krievijā, kur skolotāja vietu, kā cittautietis un citticībnieks, dabūt nevarēja. Strādājis gan kā dārzkopis, gan arī kā darbvedis tabakas fabrikā. Atgriežoties dzimtenē (1918), uzsācis darbu kara izpostītā Grāvendāles skolā. Bauskas lauksaimniecības un rūpniecības izstādē 1924. gadā Maturs saņēmis Zemkopības ministrijas atzinības rakstu par izstādītiem dārza augļiem. Kā Mežotnes pagasta pamatskolas skolotājs Atis Maturs (Attis Māturs) 1926. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķ. (n.p.k. 150). Strādājis arī par Mežotnes izglītības biedrības Grāvendāles nodaļas bibliotekāru, pieminekļu valdes līdzstrādnieku, statistiskās pārvaldes ziņu iesūtītāju un Mežotnes-Bērsteles draudzes priekšnieku un ērģelnieku (1926–1929). Miris 1937. gada 17. janvārī tagadējā Viesturu pagasta Cērņu kapos.

Strazdiņš, Edgars. Grāvendāle starp divām Mežotnes zemēm. Rīga: Madris, 2020. 40. lpp.; Latvijas darbinieku galerija 1918-1928. Rīga: Grāmatu draugs, 1929. 204. lpp.; Triju Zvaigžņu gaismā: pirmā grāmata (1924-1940). Rīga: Latvijas Vēstnesis, 1997. 679 lpp.

Ivars Mazjānis (1944)

Infektologs

Dzimis 1944. gada 5. novembrī Rundāles pagastā. Mācījies Rundāles pamatskolā un dzīvojis kopā ar vecvecākiem. Studējis Rīgas 2. medicīnas skolā un Rīgas Medicīnas institūtā Vispārējās ārstniecības fakultātē. Pēc dienesta padomju armijā, sācis strādāt Rīgas 1. slimnīcas reanimācijas nodaļā. Aspirantūrā izvēlējies infekcijas slimību specialitāti. Pēc negaidītas slimības (1995) pievērsies grāmatu rakstīšanai. Sastādītās grāmatas: "Infekcijas slimību rokasgrāmata" (1997), "Vakcinācija. Imūnsistēma. Antimikrobiskā infekciju profilakse" kopdsrbs, 2002), "Infekcijas slimības" (2006), "Medicīnas mikrobioloģija I: Vispārīgā mikrobioloģija un infekcijas imunoloģija (kopdarbs, 2014) un citas.

Ramane, Aelita. Atmiņu upe plūst: rundāliešu stāsti. Rīga: Madris, 2021. 367 lpp.

Albīns Mazurs (1890-?)

Mūziķis, ierēdnis

Dzimis Budbergas pagastā 1890. gada 21. jūnijā. Izglītību ieguvis pašmācības ceļā, nokārtojis gala eksāmenu valsts vidusskolā pieaugušajiem. Dziedājis operas korī "Māmuļa" (1907-1921). Iestājas dienestā mantojumu nodokļa Vidzemes kroņa palātā (1916). Brīvā laikā apguvis mūziku. Pasniedzis privātstundas vijoļu kopspēlē un teorijā. Kara apstākļu dēļ pārcelts uz Saratovas kroņa palātu par darbveža vietas izpildītāju. No 1918. gada Rīgā. Ar Latvijas valdības nodibināšanos iecelts par Finansu ministrijas 7. iecirkņa nodokļu inspektora darbvedi, vēlāk pārgājis uz nodokļu departamentu. Nodoķļu daļas 5. nodaļas vadītājs (1927). Par tālāku dzīves ceļu ziņu nav.

Latvijas darbinieku galerija 1918-1928. Rīga: Grāmatu draugs, 1929. 299. lpp.

Jānis Medinskis (1906-1995)

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris

Dzimis 1906. 5. martā Paņemūnē bezzemnieku ģimenē. Brīvprātīgi stājies vācu armijā. Pēc sakāves pret lietuviešiem (pie Soločiem) slēpies. Iestājies latviešu strēlnieku pulkā. Jānis Medinskis ir jaunākais, kurš  apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni - ar ordeņa 3. šķiru apbalvots 13 gadu vecumā, kad Jaunjelgavas pusē pēc cīņas ar bermontiešiem pārpeldējis Daugavu, aiz sevis velkot divus ievainotus karavīrus, tostarp leitnantu Oliņu. Demobilizējies vien 14 gadu vecumā (1920). Kā izbijis strēlnieks un LKO kavalieris tomēr palicis bezzemniekos, jo zemju dalīšanas brīdī bijis nepilngadīgs (no kāda kroga Taurkalnes mežos atteicies). Otrā pasaules kara laikā latviešu leģiona rindās. Ievainots. Piespiedu darbs Tulas un Staļinogorskas lāģerī. Pēdējā darbavieta Dāviņos – būvdarbu meistars, gatavojis arī mēbeles. Kā acuraugu J. Medinskis glabājis F. Zālīša Latvijas vēstures mācību grāmatu pamatskolām, kur vienā no latviešu strēlnieku fotouzņēmumiem saskatījis sevi. Saņemtais Lāčplēša Kara ordenis, kara laikā un krievu nometnēs promesot, pazudis. Latvijas arhīvos nav ziņu par Medinska leģiona un lēģera gadiem, tāpat arī no represēto kārtas izstumts. Mūža nogali pavadījis Sesavas pagasta "Slokās". Miris 1995. gada 26. septembrī. Apglabāts Vecsaules pagasta Leriķu kapsētā.

Bauskas Centrālā bibliotēkas novadpētniecības mape "Personālijas"

Aina Medne (1939-2015)

Dzejniece

Dzimusi Artūra un Almas Bīskapu ģimenē 1939. gada 12. februārī "Lejas-Luņģos" netālu no Ikšķiles. 1944. gada decembrī lielā steigā kopā ar vecākiem mērojusi ceļu pie tēva mātes Nātālijas Bīskapas Ceraukstes pagasta "Austrumos". Beigusi Griķu septiņgadīgo skolu, arīdzan Bauskas 1. vidusskolu, kur mācījusies pie Lijas Brīdakas (tad. Lejietes). Absolvējusi Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu, bibliotekāru nodaļu. Neklātienē mācījusies LVU Juridiskajā fakultātē. Pirmā darba vieta - Jaunraunas bibliotēka. Vidzemē satikusi mūža biedru Jāni Medni. No 1966. gada ar jaunizveidoto ģimeni dzīvojusi Ceraukstē. Strādājusi Bauskas rajona tiesā par sēžu sekretāri, vēlāk darbs prokuratūrā. Rakstījusi vietējai avīzei, publicēti Ainas dzejoļi. Darbs laikraksta "Komunisma Ceļš" redakcijā no 1969. gada. Sākumā korespondente, pēc tam vēstuļu nodaļas vadītāja. Bauskas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājas vietniece (1983-1988). Atmodas laikā atgriezusies redakcijā starp domubiedriem. Pēdējā darbavieta - vēl reizi izpildkomitejā, sekretāres amatā - līdz 2002. gadam. Dzejnieces dzejoļi publicēti Bauskas literātu apvienības "Akmeņi zied" izdotajās grāmatās "Mēs no Bauskas" (1995), "Akmeņi zied" (2001), "Sirds dzirde" (2013). Mirusi 2015. gadā.

Bauskas CB novadpētniecības mape "Literatūra. Personālijas"; Akmeņi zied. [Bauska]: SIA Bauskas Dzīve, 2001.

Miķelis Mengots (1884-1949)

Rundāles pagasta vecākais

Dzimis 1884. gada 30. septembrī Jaunsaules pagastā. Laulībā (1913) ar medmāsu Malvīni Čuri, dzimušas meitas un dēls Auseklis. Ģimene dzīvoja Rundāles "Balčos". Laikā no 1931. līdz 1945. gadam ieņēmis vairākus Rundāles pagastā nozīmīgus amatus - Rundāles pagasta padomes priekšsēdētājs (1936-1940), Ugunsapdrošināšanas biedrības priekšnieks, Krājaizdevumumu sabiedrības valdes priekšsēdētājs. Bijis arī Bauskas apriņķa nekustamās mantas vērtēšanas un Savstarpējās apdrošināšanas centrālās savienības revīzijas komisiju loceklis. 1939. gadā Saņēmis Lauksaimniecības ministrijas pateicību par sasniegumiem lauksaimniecībā un lopkopībā. Apbalvots ar Atzinības krusta 4. šķiru (1939). Ienākot padomju varai, apcietināts (1945) un atbrīvots. Tam sekoja atkārtots apcietinājums kopā ar dēlu un izsūtījums (1946). Dēls atgriezās. M. Mengots mira Čeļabinskā 1949. gada 9. septembrī.

Ramane, A., Truntika, A. Atmiņu upe plūst: rundāliešu stāsti. [Rundāle]: Rundāles novada dome, 2018. 274 lpp.

Alvis Mengots (1947-2020)

Kinooperators

Dzimis 1947. gada 1. novembrī. Beidzis Bauskas 1. vidusskolu (1965). Tad pat uzsācis darbu Rīgas kinostudijā, veicot strādnieka pienākumus. Vēlāk ieguvis arī gaismotāja pieredzi. Absolvējis Vissavienības Valsts Kinematogrāfijas institūtu Maskavā un ieguvis kinooperatora diplomu (1987).  Bijis operatora asistents vairāk nekā 40 mākslas filmās, tostarp visszināmākajām -"Vella kalpi", "Pūt vējiņi!",  "Aija", "Mērnieku laiki" u.c. Apbalvots ar Lielā Kristapa balvu (2000) par operatora darbu J.Streiča filmā "Vecās pagastmājas mistērijas". Strādājis arī dokumentālajā kino un televīzijās. Bijis valdes loceklis vairākās producējošās studijās. Dibinājis filmu un reklāmas studijas "Alpha alliance" (1994), kā arī filmu studiju "Art Novo" (2006), kur bijis tās valdes priekšsēdētājs un galvenais producents. Nozīmīga viņa darbība studentu filmās konsultanta statusā. Mūžībā devies 2020. gada 15. maijā.

Teātris un kino biogrāfijās, 2.sēj. [Rīga]: Pils, 2002. 460 lpp.; Latvijas Kinematogrāfistu savienība. Pieejams: www.kinosavieniba.lv [01.11.2021.]