Jānis Alberts Jansons (1892-1971)

Folklorists

Dzimis 1892. gada 5. aprīlī Mežotnes pagasta "Kugrēnos". Mācījies Mežotnes pagastskolā (1901-1905), Jelgavas reālskolā (1905-1913) un ģermāņu filoloģiju Pēterburgas universitātē (1913-1917). Mobilizēts Krievijas armijā (1917), dienējis turku flotē Kaukāzā. Pēc atgriešanās Latvijā (1918), studējis baltu filoloģiju LU un līdztekus strādājis skolās Limbažos un Rīgā. Pirmā publikācija žurnālā "Mūsu Nākotne" Nr. 5 (1923), tā vēsta par latviešu tautas dziesmu vērtību nacionālajā kultūrā. Piedalījies zinātniskās folkloras ekspedīcijās. Papildinājis zināšanas Vācijā. Ķelnes universitātē ieguvis doktora grādu (1933) par darbu "Latviešu masku gājieni", ko atkārtoti aizstāvējis (1943). LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes privātdocents (1936-1944). Uzmanību pievērsis latviešu literatūrvēstures sarakstīšanas metodoloģijai. Grāmata "Literatūras zinātne" (1935) Daudzu rakstu par folkloru autors, ir sastādījis arī vairākus tautas dziesmu izlases. Analizējis latviešu tautas tradīcijas, kā arī individuālu autoru veikumus literatūrvēsturiskā skatījumā - brāļu Kaudzīšu, Edvarta Virzas un citu rakstnieku daiļradi. Būdams Latvijas folkloras krātuves darbinieks un skolotājs, 1933. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (V šķ.). Miris 1971. gada 22. martā Rīgā, apglabāts Meža kapos.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.; Triju Zvaigžņu gaismā: pirmā grāmata (1924-1940). Rīga: Latvijas Vēstnesis, 1997. 679 lpp.

Paulis Jansons (1895-1942)

Lauksaimnieks

Dzimis 1895. gada 8. februārī Iecavā. Mācījies Jelgavas reālskolā un inženieru kara skolā Pēterburgā, studējis ķīmiju Latvijas universitātē. Bijis virsnieks Latvijas armijas tehniskajā divīzijā. Lauksaimnieks Vircavas "Lielrekstelēs". Vircavas lauksaimniecības biedrības priekšsēdētājs. Aizsargu bataljona komandiera palīgs. Apcietināts (1940) un notiesāts par "kontrrevolucionāriem noziegumiem". Tulkotājas Ineses Veides tēvs. Paulim Jansonam 1942. gada 3. martā Novosibirskas cietumā izpildīts nāvessods.

Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā archiva apgāds, 1939. 562 lpp.; Inese Veide, pieejams: www.literatura.lv [23.08.2023.]

Vilis Janums (1894-1981)

Pulkvedis

Dzimis 1894. gada 7. janvārī Codes pagastā. Beidzis Orānienbaumas praporščiku skolu (1916), Latvijas Virsnieku kursus (1924), Čehoslovākijas Kara akadēmiju (1930). Mobilizēts krievu armijā (1914), dienējis Latvijas strēlnieku rezerves bataljonā (1916-1917). Dezertējis no Sarkanās armijas (1919). Virsnieks Latvijas Pagaidu vadības bruņotajos spēkos un dažādās Latvijas armijas daļās. Atvaļināts (1940). Īslaicīgi izceļojis uz Vāciju (1941). Latviešu leģiona 15. div. 33. pulka komandieris (1943-1945). Berlīnes kauju laikā izvedis savu pulku uz Rietumiem un kopā ar to padevies gūstā ASV armijai (1945). Daugavas Vanagu organizācijas dibinātājs un vadītājs (1946-1969). Latviešu centrālās komitejas Vācijā priekšsēdētājs (1950-1970). Autors grāmatai "Mana pulka kaujas gaitas" (1953). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (V šķ., 1928; IV šķ., 1935), kā arī ar Viestura ordeni (III šķ.), Vācijas dzelzs krustu (II un I šķ.) u.c. Pasaules Brīvo Latviešu Tautas balvas saņēmējs (1970). Miris 1981. gada 6. augustā Minsterē. 2007. gada 9. oktobrī V. Januma pīšļi tika pārapbedīti Rīgas Brāļu kapos.

Latvijas Enciklopēdija 3. sēj. (I-La). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2005. 799 lpp.

Alfrēds Jātnieks (1898-1936)

Lāčplēša ordeņa kavalieris

Dzimis 1898. gada 3. maijā Ceraukstes pagastā (dažviet norādīts Cērkstes pagasts). Ieguvis pagastskolas izglītību. Iestājies 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkā (1917), piedalījies pēdējās strēlnieku kaujās pie Olaines un Vidzemē. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi (1919). Cīnījies Latgales frontē pret lieliniekiem un bermontiešiem, pēc tam kājnieku pulku sastāvā Latgales frontē. Paaugstināts par seržantu. 1919. gada oktobrī pie Jumpravmuižas A. Jātnieks kā pulka ložmetēju instruktors viens no pirmajiem brīvprātīgi pārcēlās pāri Daugavai, atsita ienaidnieku no krasta, tā dodot iespēju pārējiem mūsu spēkiem forsēt Daugavu. Atvaļināts (1921). Piešķirta jaunsaimniecība Kandavas pagasta Cikundes kroga "Lapaiņos". Miris 1936. gada 1. jūnijā Jelgavā. Apbedīts Kandavas pagasta Cikundes kapos.

Alfrēds Jātnieks, Lāčplēša kaŗa ordeņa kavalieŗu datubāze, pieejams: lkok.com [23.08.2023.]

Andrejs Jesens (1873-1958)

Skolotājs, grāmatizdevējs

Dzimis 1873. gada 14. aprīlī Rutku mājās, Gailīšu pagastā Birzgales ciemā (toreiz Kauņas guberņa, Kamārdes muižas teritorija). No 1882. gada mācījies vietējā lietuviešu skolā, ap 1885. gadu Mazinga privātskolā Bauskā, 1890. gadā beidzis Bauskas pilsētas skolu. Darbojies Friča Adamoviča vadītajā latviešu valodas un literatūras pulciņā (audzēkņu vidū arī Plūdons). Skolotāja ietekmē pievērsies tulkošanai. 1899. gadā beidzis Baltijas skolotāju semināru Kuldīgā. Pirmā publikācija bijusi leišu dainas atdzejojums "Rudens tumšās dienās" žurnālā "Austrums" (1894). 1906. gadā Zeltiņa apgādā izdots Jesena apcerējums "Kultūras vēsture". Būdams skolotājs, publicējies periodikā, piedāvājot populārzinātniskus rakstus. No 1908. gada organizējis grāmatu sēriju "Jaunības bibliotēka", līdz 1931. gadam izdodot 136 numurus. Nodibinājis arī grāmatu sērijas "Grāmatas skolai un mājai" (1914-1934), "Ievērojami vīri dzīvē un darbā" (1924) u.c. Izveidojis žurnālu "Jaunības Tekas", kas datētas ar 1910. gadu. Vēlāk uzsācis arī jaunākā skolas vecuma bērniem domāta žurnāla izdošanu - "Mazās Jaunības Tekas" (1924-1935), bet pirmsskolas vecuma bērniem tapa "Mazo Teciņas" (1930). Jesens uzskatāms par pirmo ievērojamo augstvērtīgas bērnu un jaunatnes periodikas un daiļliteratūras izdevēju Latvijā. Andrejs Jesens ievērojami rosinājis īpašu literatūras žanru – rakstnieku bērnības atmiņas. Pēc 1935. gada par A. Jesenu galveno rūpalu kļuva saimniekošana Pēternieku pagasta (tag. Olaines pag.) Birzuļu mājās, palīgā nākot dēlam, agronomam un bendija spēlētājam Andrejam Jesenam (1908-1865). Izdevējs, skolotājs un lauksaimnieks Andrejs Jesens miris 1958. gada 30. maijā, apbedīts Rīgā, Meža kapos.

Bauskas Centrālās bibliotēkas novadpētniecības mape "Andrejs Jesens"; Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.

Valerijans Jonikāns (1952)

Tiesnesis

Dzimis 1952. gadā. Beidzis LVU Juridiskās fakultātes tiesību zinātņu nodaļu, iegūstot jurista kvalifikāciju (1975). Tiesneša amata pienākumus pildījis tiesas priekšsēdētāja amatos Bauskā, Talsos un Daugavpilī, Augstākās tiesas Krimināllietu kolēģijā un Civillietu kolēģijā. Bija viens no administratīvo tiesu pamatlicējiem Latvijā – kad 2004. gadā šīs tiesas sāka darbu, bija Senāta Administratīvo lietu departamenta pirmais priekšsēdētājs, vēlāk – Civillietu departamenta priekšsēdētājs un departamenta tiesnesis. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un Tieslietu sistēmas Goda zīmi, kā arī - Augstākās tiesas apbalvojumu Temīdas balvu. Darbojies Tiesnešu disciplinārkolēģijā, lasījis lekcijas, gatavojis publikācijas un ir līdzautors Civilprocesa likuma komentāru otrajai daļai. Tieslietu padome bijušajam Augstākās tiesas tiesnesim Valerijanam Jonikānam piešķīrusi Goda tiesneša nosaukumu (2019). Tiesneša amata pienākumus beidzis pildīt 2019. gadā.

Bijušajam senatoram Valerijanam Jonikānam piešķir Goda tiesneša nosaukumu, pieejams: juristavards.lv [23.08.2023.]

Mārīte Jonkus (1958)

Kordiriģente

Dzimusi 1958. gada 28. augustā Bauskā. Beigusi Codes pamatskolu, Jelgavas mūzikas vsk. (1977) un LVK Kordiriģentu nodaļu (1982). 1982. gadā sāka strādāt ar Mežotnes pagasta jaukto kori "Mežotne" kā otrā diriģente. Kopš 1990. gada M. Jonkus ir kolektīva mākslinieciskā vadītāja un kordiriģente. Saņēmusi U. Darkēvicas labākā diriģenta balvu (1998). Koris "Mežotne" atzīts par labāko Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku koru skatē (pagastu jaukto koru grupa, 1998), kā arī saņemta Valsts prezidenta balva. Pasaules koru olimpiādē kategorijā "Tautas mūzika" koris M. Jonkus vadībā ieguva Zelta diplomu (2014). Mārīte Jonkus vadījusi arī Bauskas 1. vidusskolas (ģimnāzijas) kori.

Bauskas CB novadpētniecības mape "Dziesmas tradīcijas novadā. Dziesmu un deju svētki"; Latvijas Enciklopēdija 3. sēj. (I-La). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2005. 799 lpp.

Dace Judina (1970)

Rakstniece

Dzimusi 1970. gada 13. maijā Rīgā. Dzimtas mājas - Viesturu pagasta "Mazzeltiņi". Kopš 90. gadiem darbojas žurnālistikā. Viena no aizvadītajā desmitgadē izdotās latviešu daiļliteratūras top 10 visvairāk lasīto romānu autorēm. Iekļauta Latvijas Simtgades 100 Vērtīgāko grāmatu autoru sarakstā (Dzimtu romāni). Grāmatas detektīvromānu sērijā "Izmeklē Anna Elizabete" iznāk kopš 2011. gada. Radošo darbību izvērsusi kopā ar vīru Arturu Nīmani. Vairāk par autores veikumu var lasīt vietnē: wwww.pucmaja.lv

Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Rundāles literāti"

Emīlija Jurevica (1894-1967)

Rakstniece

Dzimusi 1894. gada 29. oktobrī Bauskā tirgotāja ģimenē. Meitas uzvārds - Rūķe. Beigusi Beķeres ģimnāziju Bauskā. Izdevusi un rediģējusi žurnālu "Nākotnes Sieviete" (1923-1928). Aktīvi darbojusies sieviešu sabiedriskajās aktivitātēs Latvijā. Bijusi "Latviešu sieviešu apvienības" un "Zaļā krusta" priekšniece. Romānu "Elita" (1925) un "Sievietes uzvara" (1927) autore. Literārie pseidonīmi - Rūķu Zelma, Amanda Kloto. Starptautiskā pasaules miera kongresa iniciatīvas komitejas ģenerālsekretāre, Literatūras akadēmiskās izglītības veicināšanas biedrības sekretāre un citu organizāciju valdes locekle. Romānos un rakstos paudusi idejas par sievietes noteicošo lomu sabiedrībā. Rakstnieka Jēkaba Jurevica sieva. Mirusi 1967. gadā Rīgā, apbedīta II Meža kapos.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.; Vāka attēls. "Nākotnes Sieviete" Nr.1 (1926), pieejams LN Digitālā bibliotēka periodika.lv [23.08.2023.]

Jēkabs Jurevics (1895-1947)

Rakstnieks

Dzimis 1895. gada 7. augustā Bauskā seglinieka ģimenē. Izglītojies pašmācības ceļā. Bijis sievas, Emīlijas Jurevicas, izdotā žurnāla "Nākotnes sieviete" redkolēģijas loceklis. Laikraksta "Jaunā tauta" redaktors (1929–1932). Publicējis rakstus par sabiedriski politiskiem jautājumiem, rakstījis dzejoļus un stāstus. Romānu "Zemgaļi" (1927-1928), "Jūras kungs" (1930) un "Dzīves valgos" (1937) autors. Romānos izmantota gan latviešu tautas vēstures temaika, gan risinātas sadzīves problēmas. Prozai raksturīgs konspektīvs izklāsts un liktenīgu kaislību apzīmogots personāžs. Publicējis trīs pasaku grāmatiņas, kā arī autora izdevumā iznākušas prātnieciskas dzejas grāmatiņas. Saistītā un nesaistītā valodā rakstījis arīdzan lugas. Nodibinājis literāro grupu "Latvju literatūras akadēmija", sastādījis tās krājumu. Literārie pseidonīmi A. Klots, Rītvars, Sando Lettons, Zig-Zags. Miris 1947. gada 14. janvārī Rīgā, apbedīts II Meža kapos.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.; Zemgaļi. "Nākotnes Sieviete" Nr.1 (1926), pieejams LN Digitālā bibliotēka periodika.lv [23.08.2023.]