Jānis Teodors Galiņš (1906-1942)

Sabiedriskais darbinieks, aizsargs

Dzimis 1906. gada 6. maijā Rundāles pagastā. Karavīra dienestā stājies 1928. gadā. Pildījis pienākumus smagās artilērijas pulkā (1929-1940), Aizsargu organizācijā (1938-1940). Svitenes pagasta aizsargu nodaļas priekšnieks. Apbalvots ar Atzinības Krusta II pakāpes Goda zīmi (1938). Izsūtīts. Miris 1942. gada 13. maijā Kirovas apgabala Vjatlagā.

Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Brīvības cīņas Rundālē"

Fricis Garais (1865-1936)

Valodnieks

Dzimis 1865. gadā Vecmuižas (Vecumnieku) pagastā, mājās "Bizdēni". Mācījies Vecmuižas pagasta skolā, vēlāk - Jelgavas ģimnāzijā. Beidzis Maskavas universitāti, bijis vācu valodas skolotājs Pēterburgā, nodokļu inspektors Latvijā un Igaunijā. Rakstījis par Baltijas agrārām attiecībām, par feodālo iekārtu - muižniecības stāvokli prestatā zemnieku un bezzemnieku stāvoklim. Kā nodokļu inspektors bija labi iepazinies ar vietējiem apstākļiem. Publicējies ar pseidonīmu V. Zemcevs. Autors grāmatai "Vidzemes agrārjautājumā" (1907). Vairāki darbi krievu valodā. 1918. gadā atgriezies Vecmuižas pagastā, kur pievērsies grieķu literatūrai. Uzturējies Vecmuižas "Ilgās". Tulkojis latviski Platona darbus "Sokrata aizstāvēšanās runa - Kritons, Faidons" (1920) un "Protagons" (1925). Sarakstījis kritisku apcerējumu "Daži latviešu valodas jautājumi" (1930). Traģiski gājis bojā 1936. gadā, apbedīts Vecmuižas kapsētā blakus tuviniekiem.

Nonācs, O. Fricis Garais. V. Zemcevs, viņa dzīve un darbs. [Rīga]: Latvijas preses biedrības izdevums, 1936. 57 lpp.; Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā Archiva apgāds, 1939. 362 lpp.

Andrejs Garkalns (1900-?)

Redaktors

Dzimis 1900. gada 5. janvārī Bērzaunes "Pakalniešos". Bauskas rajona un vēlāk visa apriņķa lopkopības instruktors (1927-1940). Strādājis Kuldīgā kā žurnāla "Pilsēta un lauki" redaktors un Bauskā par avīzes "Bauskas Vēstnesis" atbildīgo redaktoru (1935-1940). Miršanas gads nav zināms.

Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā archiva apgāds, 1939. 562 lpp.

Juris Garkalns (1938)

Basketbola treneris

Dzimis 1938. gada 12. maijā. Absolvējis Bauskas 1. vidusskolu (1957), Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (1961). Uzreiz uzsācis trenera darbu Iecavas internātskolā, un jau 1964. gadā iecavnieces guvušas uzvaru Latvijas PSR pionieru sacensībās un ieguvušas pirmo vietu Vissavienības pionieru spartakiādē Artekā (Krimā). Pieņēmis Bauskas sporta skolas trenera darba uzaicinājumu. Kopumā 14 gadus bijis treneris Bauskas rajonā. Vadījis Latvijas PSR izlasi, kas uzvarēja PSRS skolēnu spartakiādē (1976). Ar 1977. gadu sācis strādāt TTT sistēmā, trīs gadus pēc kārtas TTT juniores aizvedot līdz Latvijas PSR pieaugušo čempionu titulam (1977-1979). Arī "TTT – Rapa" kluba sieviešu basketbola komandas treneris. TTT galvenais treneris laika posmos: 1988-1991; 1995-2000; 2002 (TTT atkal atgūst čempionu titulu). Trenera darbu beidzis 2002. gadā.

Bauskas CB novadpētniecības mape "Sports. Personālijas"; Juris Garkalns, pieejams www.latvijassports.lv/lv/personalijas [22.09.2023.]

Edgars Gasūns (1939-2018)

Retroauto restaurētājs

Dzimis 1939. gada 15. martā Bauskā, uzaudzis Rundālas pagastā. Pabeidzis Pilsrundāles septiņgadīgo skolu, kas tolaik atradusies Rundāles pilī (1956), Priekuļu mehanizācijas skolu. 1962. gadā sāka strādāt Bauskas "Lauktehnikā". Laulībā ar Annu piedzima dēls Agris. Edgars Gasūns no 1971. gada pildīja specceha vecākā inženiera pienākumus. Darba gaitas Bauskā Gasūni beidza 1973. gadā, kad Edgars sāka strādāt Rundāles pils muzejā par inženieri-mehāniķi. Rundāles pils muzeja direktora vietnieks saimnieciskajā darbā (1976-1988), vēlāk vadījis auto muzeja vajadzībām. Vairāk nekā 20 gadus darbojies Antīko automobiļu klubā, piedalījies auto salidojumos, saņēmis atzinības par teicamu restaurācijas darbu. Dzīvoja Rundāles pagasta "Mežmaļos". Mūžībā devies 2018. gada 8. oktobrī, atdusas Rundāles pagasta Sudmalu kapos.

Ramane, Aelita, Anna Truntika. Atmiņu upe plūst: rundāliešu stāsti. [Rundāle]: Rundāles novada dome, 2018. 274 lpp.; Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Rundāles pagasta cilvēki"

Oskars Gerts (1940-2019)

"Latvijas Vēstnesis" galvenais redaktors

Dzimis 1940. gada 28. decembrī Jelgavā. Dzīvojis Jausnvirlaukas pagasta "Balžos", vēlāk Svitenes pagasta Ribeņu–Gāzēju mājās. Beidzis Latvijas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Filoloģijas nodaļas Žurnālistikas apakšnodaļu literārā darbinieka specialitātē (1964). 1992. gadā kļuvis par Latvijas Republikas oficiālā laikraksta "Latvijas Vēstnesis" pirmo galveno redaktoru. No 1997. gada Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis. Uzsverams ieguldījums oficiālā izdevēja darbības principu ieviešanā. Iestājies par publikāciju kvalitāti, skaidras un precīzas latviešu valodas lietošanu. Miris 2019. gada 24. martā.

Mūžībā aizgājis Oskars Gerts, “Latvijas Vēstneša” pirmais galvenais redaktors. "Latvijas Vēstnesis" (26.03.2019.), pieejams: https://saite.lv/aUT [05.12.2022.]

Augusts Goževics (1894-1916)

Lāčplēša ordeņa kavalieris

Dzimis 1894. gada 28. jūnijā Mazbruknā. Izglītojies Rīgas Nikolaja ģimnāzijā. Krievu armijā iestājies brīvprātīgi (1914). Bijis 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka ložmetēju komandas priekšnieks. Ziemassvētku kaujās (1916. gada dec.) pie Ložmetējkalna A. Goževica vadītā 3. un 7. rotas ložmetējkomanda paplašināja frontes pārrāvuma vietu un atsita vairākus vācu pretuzbrukumus. Kad visi 3. rotas virsnieki bija krituši, pēc savas iniciatīvas uzņēies tās komandēšanu, līdz kritis kaujaslaukā. Lāčplēša Kara ordenis (nr. 459) par kaujām pie Ložmetējkalna piešķirts pēc nāves. Apbedīts Brāļu kapos Rīgā.

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Jāņa Sēta, 1995. 613 lpp.

Ādolfs Grasis (1905-1976)

Sporta pedagogs

Dzimis 1905. gada 11. janvārī Vecumnieku pagastā. Beidzis LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāti (1941) un Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (1948). Pedagoģijas zinātņu kandidāts (1955). LU fiziskās audzināšanas instruktors (1928-1936). Fiziskās audzināšanas nodaļas vadītājs Rīgas Pionieru pilī (1945-1955). No 1956. gada līdz mūža galam LVFKI docētājs. Izpētes lokā basketbola tehnikas un taktikas metodiku. Sarakstījis grāmatas: "Basketbola spēļu analīze" (1962); "Basketbols" (1966). Miris 1976. gada 3. martā Rīgā.

Latvijas Enciklopēdija 2. sēj. (Cē-H). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2003. 799 lpp.

Jānis Gregors (1893-1944)

Virsleitnants, tautskolu inspektors

Dzimis 1893. gada 2. aprīlī Jaunpiebalgas pagastā. Beidzis Valmieras skolotāju semināru (1914). Mobilizēts krievu armijā līdz ar Pirmā pasaules kara sākumu. Beidzis praporščiku skolu Petrogradā (1916). Dienējis 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā. Palicis kopā ar pulku, kad tas pieslējies boļševikiem. Krievijas pilsoņu kara laikā karojis sarkano pusē, kļūstot par pulka komandieri. Neticēdams jaunajai varai un smagi slims, atgriezies dzimtenē (1919). Skolotājs Limbažos, vēlāk Rīgas Skolotāju institūtā. LU tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnēs. Tautskolu inspektors Rīgā, tad Jelgavas un Bauskas apriņķa tautskolu inspektors (līdz 1940. gadam). Rediģējis Friča Adamoviča ģeogrāfijas mācību grāmatas. Izglītības un kultūras ģenerāldirekcijas vidusskolu vicedirektors (1942-1944). Pievienojies Jāņa Kureļa vienībai 1944. gada vasarā. Ģenerāļa Kureļa grupas štāba operatīvais adjutants. Pēc kureliešu nonākšanas vācu ielenkumā un gūstā Kurzemē, tiesāts izņēmuma stāvokļa kara tiesā. Nošauts Liepājā 1944. gada 18. novembrī (20. novembrī)

Dravnieks, A. Jāņa Gregora piemiņai. "Nedēļas apskats" Nr.10 (1946); Kurelieši cīņā par neatkarīgu Latviju. "Ilustrētā Pasaules vēsture" Nr. 166 (2021), pieejami LN Digitālā bibliotēkā periodika.lv [22.09.2023.]; Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā archiva apgāds, 1939. 562 lpp.

Alfrēds Greiselis (1939-2008)

Dzimis 1939. gada 1. jūnijā Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagasta "Vilciņos". Beidzis Bulduru dārzkopības tehnikumu (1958), Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultāti, Dārzkopības nodaļu (1963). No 1965. gada galvenais agronoms rajona paraugsaimniecībā Bauskā. 1969. gadā sācis veikt Rundāles sovhoza direktora pienākumus. Īpašais nopelns ir Pilsrundāles ciemata apbūve - daudzdzīvokļu māju projektēšana uz būve, jo viņa sirdslieta bijusi celtniecība. No 1977. gada līdz 1981. gadam bijis direktors Saulaines sovhoztehnikumā, kur līdz 1982. gadam strādājis par pasniedzēju. 1989. gada rudenī no Pilsrundāles pagasta ievēlēts par rajona padomes deputātu. No 1990. gada janvāra – rajona padomes priekšsēdētājs. Atkārtoti šajā amatā ievēlēts 1994. gadā, kad vēlēšanās startēja no Zemnieku savienības. Miris 2008. gada 26. oktobrī, atdusas Rundāles pagasta Važītes kapsēta.

Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mapes "Kolhozs/sovhozs" un "Rundāles pagasta cilvēki"