Andrejs Balodis (1908-1987)

Dzejnieks

Dzimis 1908. gada 24. martā Vecumnieku pagasta "Brūveros". Mācījies Vecumnieku pamatskolā (1920-1923), Rīgas 4. vidusskolā (1923-1927). Skolotāja vadīts, iepazinies ar komunisma idejām, par ko nonācis kārtības sargu redzes lokā. Pirmais dzejolis publicēts žurnālā "Domas" Nr.3 (1924). Publicējies jauno autoru dzejas kopkrājumā "5x5=25" (1926). Vairākas reizes apcietināts (1928; 1929;1930-1938). Ieslodzījumā turpinājis dzejas rakstīšanu. Otrā pasaules kara laikā cīnījies Sarkanās armijas 1. latviešu iznīcinātāju pulkā. Pēc kara strādājis Kirovā par laikraksta "Cīņa" redaktora vietnieku. Tur atdzejojumā krievu valodā iznācis krājums "Tu mīli Dzimteni" (1943). Pēc atgriešanās Rīgā bijis žurnāla "Karogs" atbildīgais sekretārs un vēlāk - atbildīgais redaktors (1948-1964). Rakstnieku Savienības dibinātāju vidū. Autors dzejoļu krājumiem: "Lai lielgabali klus" (1951) pausta padomju ideoloģija, veltījumi uzvarām, jauncelsmes darbam; "Vēji logā" (1955) apkopoti pirmskara dzejoļi, tēlotas cietumnieka izjūtas; "Laika upe" (1968) filozofiskāks dzīves skatījums; kā arī citi krājumi. Dzejoļu krājumi bērniem: "Kolhoza bērni" (1951), "Kamu-kamu-kājiņas" (1970). Vairākus dzejoļus veltījis Bauskai. Miris 1987. gada 6. aprīlī Rīgā, atdusas Ogres kapos.

Balodis, A. Rudens sērmūkšķi. Rīga: Liesma, 1988. 252 lpp.; Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.

Teodors Baltalksnis (1886-1946)

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris

Dzimis 1886. gada 1. novembrī Mežotnes pagastā. Zemkopis. Pirmā pasaules kara laikā dienējis 30. Sibīrijas strēlnieku pulkā. Latvijas armijā iesaukts 1919. gadā, piedalījies kaujās pret lieliniekiem. Latgales partizānu pulka seržants. Izlūkgājienā nokļuvis ielenkumā pie Kapasilu un Runsiku sādžām, apšaudījis pretinieku no ložmetēja, nodarot smagus zaudējumus un dodot iespēju saviem vīriem bez zaudējumiem atkāpties. Ievainots. Atvaļināts 1920. gada oktobrī. Turpinājis kā zemkopis Mežotnes pag. "Upmaļos". Pagasta aizsargu nodaļas dalībnieks. Apbalvots par 1919. gada 31. decembra cīņu pie Kapasilu ciema Latgalē, Lāčplēša Kara ordenis piešķirts 1922. gadā. Izsūtīts uz Sibīriju 1945. gada janvārī, atradies filtrācijas nometnē Soļikamskā, no kurienes atbrīvots slimības dēļ. Ieradies Rīgā 1945. gada novembrī. Ievietots 1. Rīgas pilsētas slimnīcā, kur 1946. gada 3. janvārī miris. Apglabāts Rīgā, Matīsa kapos.

Priedītis, Ē. Latvijas valsts apbalvojumi un Lāčplēši. Rīga: Junda, 1996. 368 lpp.; Baltalksnis, Teodors. Lāčplēša Kaŗa ordeņa kavalieŗu datubāze, pieejams: http://lkok.com [01.11.2021.]

Inta Baltgalve (1950)

Skolotāja, dzejniece

Dzimusi 1950. gada 19. maijā Bauskā. Skolotāja, dzejniece, sociālā darbiniece. Augstākā izglītība filoloģijā un sociālajā darbā. Pirmo dzejoli uzrakstījusi 8. klasē. Viņas dzejas būtība izsakāma trīs vārdos – meita, sieva, māte. Dzejoļi ietverti Bauskas literātu apvienības "Akmeņi zied" kopkrājumos "Mēs no Bauskas" (1995), "Akmeņi zied" (2001), "Trešais vārds" (2011), "Sirds dzirde" (2013). Intas Baltgalves vārds gadu no gada regulāri lasāms Bauskas laikraksta literārajā lappusē. Darbojusies dramaturģijā un tulkošanā. Dzīves un darba gadi joprojām vijas ap Bausku. Izdevusi savu dzejoļu krājumu "Bērnišķības" (2020).

Mēs no Bauskas. Bauska: Bauskas Dzīve, 1995. 208 lpp.; Akmeņi zied. Bauska: Bauskas Dzīve, 2001. 293 lpp.; Bauskas CB novadpētniecības mape "Literatūra. Personālijas"

Jānis Bankavs (1886-1951)

Redaktors, žurnālists

Dzimis Vecmuižas (Vecumnieku) pagastā 1886. gada 10. novembrī lauksaimnieka ģimenē. Mācījies A. Šaņavska universitātē Maskavā. Ventspils laikraksta "Jaunā Avīze" redaktors un redakcijas loc. (1912-1915), laikraksta "Dzimtenes Atbalss" red. un izdevējs Maskavā (1915-1918), piedalījies laikraksta "Latvijas Sargs" izveidē (1919), laikraksta "Latvija" galv. redaktors (1922-1934), kā arī vairāku citu periodisko izdevumu atbildīgais. Publicējies periodikā. Savos rakstos aplūkojis Latvijas vēstures un politikas jautājumus, rakstījis teātra un literatūras recenzijas. Autors dokumentālai grāmatai "1919. gads" (1935), romāniem "Trīs zvaigznes" un "Grāfs Kaļostro" (abi 1936). Izdevis savu stāstu krājumu "Gaismai austot" (1911). Apcietināts un deportēts (1941). Atgriezies Latvijā 1950. gadā un atkal apcietināts. Miris 1951. gadā.

Latvijas Enciklopēdija 1. sēj. (A-Cē). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2002. 926 lpp.

Maija Baņķiere (1938-2021)

Restauratore

Dzimusi 1938. gada 10. maijā Talsos. Beigusi Rīgas LMV Keramikas nodaļu (1959), LVMA Lietišķi dekor. mākslas nodaļu (1965). Studiju gados vadījusi VEF Kultūras pils Keramikas studiju. Strādājusi LPSR Kultūras ministrijas Muzeju un kultūras pieminekļu zinātniski pētnieciskajā padomē (1965-1972). 1972. gadā uzsākts darbs Rundāles pils muzejā. Maija Baņķiere aprūpējusi muzeja lietišķās mākslas priekšmetu kolekcijas (stikls, fajanss, Tālo austrumu keramika). Veikusi stikla lustru u.c. pils interjera apgaismes ķermeņu restaurāciju, rosinājusi šo priekšmetu izpēti. Līdz pat 2019. gadam restauratore Rundāles pils muzejā. Mirusi 2021. gada 3. martā.

Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 1.sēj. (A-Kal). Rīga: Latvijas Enciklopēdija, 1995. 329 lpp.; Maija Baņķiere (10.05.1938.-03.03.2021.), pieejams: www.restauratorubiedriba.lv [22.11.2022.]

Anna Bauga (1905-1991)

Tulkotāja

Dzimusi 1905. gada 13. martā Blīdenes pagasta "Mazpūcēnos" zemnieku ģimenē Beigusi Zvārdes pamatskolu (1922), Jelgavas skolotāju institūtu (1927). Strādājusi par angļu, vācu un krievu valodas skolotāju Iecavā (1927–1933), Dobelē, privātskolotāja Rīgā. Veikusi skolotājas pienākumus Uzbekijā (1941). Pēc Otrā pasaules kara Rīgā nodarbojusies ar grāmatu tulkošanu. Rakstnieku savienības tulkotāju sekcijas priekšsēdētāja (1946-1958), vadījusi seminārus iesācējiem, ilgus gadus tulkotāju konsultante. Tulkojusi no angļu, vācu, čehu, slovāku un krievu valodas vairāk nekā 100 grāmatu, kā arī ap 50 lugu, kas iestudētas Latvijas teātros. Tulkojusi J. Hašeka, Dž. Londona, Č. Dikensa, A. K. Doila, K. Vonnegūta, H. K. Andersena un citu pasaules vārda rakstnieku darbus. Anna Bauga veikusi literāro apdari latviešu tautas pasaku grāmatām "Zelta tīnīte" (1955), "Trīs labas lietas" (1974). Mirusi 1991. gada 16. janvārī Rīgā, atdusas Meža kapos.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.

Vilis Bazons (1908-1978)

Jurists

Dzimis 1908. gada 11. oktobrī Rundāles pagastā "Kraukļos". Mācījies Jelgavas ģimnāzijā (1926-1934). Latvijas Universitātes maģistrs jurisprudencē. Rīgas un Jelgavas apgabaltiesas viceprokurors, Kurzemes apgabaltiesas prokurors. Korporācijas "Latvia" filistrs. Izsūtīts uz Krieviju (1945). Miris 1978. gada 10. oktobrī, atdusas Jelgavas Baložu kapos.

Ievērojamas personas Jelgavas novadā, "Jelgavas Ziņotājs" Nr.192 (1991); Nekrologs "Darba Uzvara" Nr. 162 (1978), pieejami LN Digitālā bibliotēka [24.11.2022.]; Latvijas Universitātes absolventi – juristi. Rīga. 1999.

Rita Bebre (1938)

Dzejniece, psiholoģe

Dzimusi 1938. gada 19. augustā Rēzeknē. Beigusi Rīgas 2. vidusskolu (1956), LVU Vēstures un filoloģijas fakultāti (1961). Studiju laikā devusies folkloristu zinātniskajās ekspedīcijās. Strādājusi Bauskas rajona skolās un Bauskas rajona komjaunatnes komitejā (1961–1965). Pirmais publicētais dzejolis "Tikšanās ar angļu studentiem Krakovas kafejnīcā" nodrukāts Bauskas rajona laikrakstā "Komunisma Ceļš" (1964). Raiņa literatūras un mākslas muzeja zinātniskā līdzstrādniece (1965-1968). Pasniegusi psiholoģiju augstskolās, strādājusi par docenti Latvijas Valsts konservatorijā. Izglītības attīstības institūta vadošā pētniece un docente (1991-1999). Izdoti divi dzejoļu krājumi "Kodols" (1975) un "Ugunstieksme" (1984). Ritas Bebres dzeju raksturo ētiski ideāli, aktīva atieksme pret dzīves norisēm. Publicējusi rakstus par daiļrades psiholoģiskajiem un kreativitātes jautājumiem. Veidojusi grāmatu par operas māksliniekiem "Un mūžīgs darba lauks.." (1981); sastādījusi dzejoļu krājumu "Es, Lucij Zamaič, un man vārdi" (1978) un zinātnisko rakstu krājumu "Radoša personība" (2000).

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.; Labākās zāles pret vecumu. "Diena" 11.10.2013. Pieejams: https://video.diena.lv [15.11.2023.]

Eduards Beinarts (1888-?)

Paņemunes pagasta vecākais

Dzimis 1888. gada 11. oktobrī Paņemunes pagasta Tunkūnos, "Ausekļu" mājās. Beidzis vietējo pagastskolu, kursus Priekuļos. Lauksaimniecību apguvis Krievijā. Paņemunas pagasta vecākais. Savstarpējās apdrošināšanas centrālās savienības padomes loceklis. Kā Valsts statistiskās pārvaldes Paņemunes pagasta brīvprātīgais korespondents apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmes II pakāpi (n.p.k. 2360; 1934. gads). Sekmīgi saimniekojis tēva mājās. Latvijas Lauksaimniecības kameras sekcijas Lauksaimniecības biedrību priekšsēdētājs. Miršanas datums nav zināms.

Ed. Beinarta 25 gadi sabiedriskā darbā. "Bauskas Vēstnesis" Nr. 41 (1938) un Latvijas Lauksaimniecības kameras sekcijas priekšsēdētāji. "Latvijas Lauksaimnieks" Nr. 18 (1938), pieejami www.lndb.lv [15.11.2023.]; Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā archiva apgāds, 1939. 562 lpp.; Triju Zvaigžņu gaismā: pirmā grāmata (1924-1940). Rīga: Latvijas Vēstnesis, 1997. 679 lpp.

Paulis Beķeris

Lauksaimnieks

Lauksaimnieks. Bauskas pagasta vecākais. Dzimis 1901. gada 6. oktobrī Jelgavā. Studējis Latvijas Universitātē, piedalījies Brīvības cīņās. Bauskas lauksaimniecības valdes biedrības loceklis. Miršanas datums nav zināms.

Enciklopēdija "Es viņu pazīstu", 1939