Gundega Sileniece (1928)

Literatūrzinātniece

Dzimusi 1928. gadā 22. aprīlī Bauskā amatnieku ģimenē. Beigusi Bauskas vidusskolu (1948) un LVU filoloģijas fakultāti (1953). Zinātņu akadēmijas Valodu un lit. institūta zin. sekretāre, līdzstrādniece (1953-1976). Latvijas Enciklopēdiju Zinātnes un literatūras kontroles redakcijas vadītāja (1976-1991). Sarakstījusi monogrāfiju par Robertu Eidemani (1965), līdzautore latviešu padomju literatūrās hronikai "Literārā dzīve" (1967). Ieguvusi LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka nosaukumu (1988).

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Otrais, pārstr. un papild. izd. Rīga: Zinātne, 2003. 741 lpp.

Eduards Senka (1896-1971)

Latvijas armijas virsnieks

Dzimis 1896. gada 18. martā  Lubānā. Kā  virsleitnants dienējis Latvijas  armijā. Pirms okupācijas bijis 13. Bauskas aizsargu pulka komandiera palīgs. Paralēli strādājis Bauskas valsts ģimnāzijā par militārās mācības skolotāju. Laulībā ar Vairu Kugrēnu dzimuši divi bērni, dzīvojuši Bauskā, Zaļā ielā. Pēc padomju okupācijas ieskaitīts Sarkanajā armijā. 1941. gadā  apcietināts un notiesāts uz 8 gadiem cietumā. Izsūtīts uz Amūras apgabalu. 1949. gadā, pēc soda izciešanas, nav ļauts atgriezties Latvijā un norādīta dzīvesvieta Novosibirskas apgabalā.  Miris 1971. gadā, apglabāts Mihailovkas ciemā Sibīrijā.

Rētas. Staļinisma upuru liecības. [Bauska]: Bauskas Dzīve, 2001., 9-12.lpp.

Mārtiņš Segliņš (1928-2012)

Inženieris elektriķis

Dzimis 1928. gada 28. oktobrī Svitenes pagastā. Mācījies Pilsrundālē, Jelgavā un Bauskā. Beidzis Latvijas Valsts universitātes Mehānikas fakultātes Elektrotehnikas nodaļu. "Latvkomunenergo" Jelgavas energorajona pārvaldes Tehniskās daļas vadītājs (1953). "Latvijas dzelzceļa" Jelgavas nodaļas elektrosaimniecības vadītājs (1958). Dienvidu elektrisko tīklu darbinieks no 1960. gada Tīklu ekspluatācijas un remonta dienesta priekšnieks. No 1968. gada veicis galvenā inženiera pienākumus, no 1971. gada - direktors. Bijis Jelgavas pilsētas izpildu komitejas loceklis un direktoru Padomes priekšsēdētājs. Miris 2012. gada 27. decembrī.

Ievērojami Latvijas elektroenerģētiķi: dzīve un darbi, 1. daļa. Rīga: Latvenergo, 1999. 448 lpp.

Ausma Saulinska (1932)

Bauskas rajona bibliotēkas vadītāja (1951-1958)

Dzimusi 1932. gada 14. februārī. Meitas uzvārds - Žemaite. Bērnības dienas pavadītas Brunavā, mājās Sieriņi. Turpat uzsāktas skolas gaitas 4gadīgā skolā, vēlāk tās turpinot Jaunsaules un Mežgaļu skolās, kā arī Bauskas vidusskolā. Vēlējusies izglītoties teātra mākslā, ko vecāki nav atbalstījuši. Neilgu laiku strādājusi Bauskas pagasta bibliotēkā (tag. Jauncode bibl.). No 1951. līdz 1958. gadam Bauskas rajona bibliotēkas vadītāja. Tā laikā ar izcilību pabeigts Kultūrizglītības tehnikums. Līdz ar A. Žemaites darba gaitām, Bauskas rajona bibliotēkas darbā ieviesti regulāri semināri ciema bibliotekāriem un mūsdienās aizmirsts teatrāls pasākums - literārās tiesas. Pēc vadītājas pienākumu beigšanas, četrus gadus strādājusi turpat kā bibliotekāre. Aktīvi darbojusies Bauskas pašdarbības kolektīvos. Pēc darba bibliotēkā sekojis darbs Bauskas Kultūras nodaļā. Vairāk nekā 40 gadi aizvadīti apbedīšanas nozarē.

Bauskas CB novadpētniecības mape "Personālijas"

Rūdolfs Saulājs (1923-2013)

Dzejnieks, kolekcionārs

Dzimis Dāviņu pagasta Jaunžūžās 1923. gada 11. februārī.  Mācījies Lambārdē, Stelpē, Bauskā. Strādājis Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības Bauskas nodaļā (1969-1972), Viļa Plūdoņa memoriālajā mājā "Lejeniekos" (1981-1991). Iznākuši R.Saulāja sarakstīti ceļveži pa Bauskas novadu (1976, 1986), presē publicēti raksti par nozīmīgiem kultūrvēsturiskiem tematiem. Virkne dzejas publikāciju rajona laikrakstā un literātu apvienības "Akmeņi zied" dzejas izdevumos. No 1991. gada kārtojis un sistematizējis savu mūža darbu, kalendāru kolekciju, kā arī pieņēmis ekskursantu grupas savās mājās Lodēni. Turpinājis rakstīt dzeju, dzejoļu krājums "Mūžīgās vagas" (2007). Miris 2013. gada 18. novembrī. Apglabāts Ceraukstes pagasta (Bauskas nov.) Danes kapos.

Bauskas CB novadpētniecības mape "Personālijas. Literatūra"

Jānis Sarma (1884-1983)

Rakstnieks

Īstajā vārdā Jānis Kalniņš. Dzimis 1884. gada 21. februārī Vecsaules pagasta "Ruģeļu" mājās, Spolnieku sādžā (tag. Spolnieku kalnā). Saimnieku ģimenes vienīgais bērns. Skolojies Vecsaules skolā (1894-1897), vēlāk Bauskas pilsētas skolā (1897-1901). Skolotāja tiesības ieguvis Cēsu pedagoģiskajā seminārā (1903). Beidzis mākslas skolas Rīgā, Maskavā, Penzā. Atvēris privātskolu Rembatē, kur kopā ar sievu Ievu Matildi bijuši skolotāji. Pēc Pirmā pasaules kara ar ģimeni pārcēlies uz Bausku, kur strādājis par zīmēšanas un latviešu valodas skolotāju jaunatklātajā Valsts Bauskas Vidusskolā (1919-1929). Skolotāju arodbiedrības Bauskas nodaļas vadītājs. Rakstījis laikrakstam "Bauskas Vēstnesis". Absolvējis LU Baltu nodaļu (1928). Pirmā publikācija - raksts "Ceļojat pa brīvdienām" žurnālā "Jaunības Tekas" Nr. 6 (1911). Pirmais publicētais stāsts "Spinoza" žurnālā "Domas" (1928). Latvijā rakstījis kultūrvēsturiskus stāstus, galvenokārt par atmodas laikmeta darbiniekiem. Publicējies arī ar pseidonīmu J.Birze. Būdams skolotājs Daugavpilī, darbojies biedrībā "Zaļā Vārna". Rīkojis vairākas patstāvīgas gleznu izstādes, kā arī latviešu gleznotāju darbu izstādes. Ar ģimeni emigrējis uz Vāciju (1944), vēlāk izceļojis uz Austrāliju (1949). Bijis aktīvs Austrālijas latviešu sabiedriskās un literārās dzīves rosinātājs. Trimdā izdoti visi romāni, kultūrvēsturiski stāsti. Bauskai veltīti romāni "Mīļā pilsēta" (1959) un "Kalnakūļu Vikta" (1960), kā arī vērojumi lasāmi romānā "Rūsa" (1954). Trimdā viņa veikums novērtēts ar Pasaules Brīvo Latviešu apvienības Tautas balvu (1965). Miris 1983. gada 24. maijā Melburnā, pārapbedīts Lāčplēša kapos Lielvārdē (1995).

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Otrais, pārstr. un papild. izd. Rīga: Zinātne, 2003. 741 lpp.; Bauskas CB novadpētniecības mape "Jānis Sarma" un kopdarbs "Bauskas novada literāti" (2015)

Jānis Rutkis (1907-1986)

Ģeogrāfs

Dzimis 1907. gada 11. oktobrī Iecavā. Beidzis LU Dabaszinātņu fakultāti (1937). Aviācijas pulka aerologs (1937-1938). LU docētājs (1939-1944). 1944. gadā emigrējis uz Zviedriju. Pētnieks Stokholmas universitātē (1945-1947). Strādājis Kartogr. institūtā un Stokholmas Tirdz. augstskolā (1948-1972). Publicējis vairākus darbus latviešu un ārzemju periodikā. Sarakstījis grāmatu "Latvijas ģeogrāfija" (1960, Ziemeļamerikas latviešu apvienības KF balva). Miris 1986. gada 10. oktobrī Stokholmā.

Latvijas Enciklopēdija 5. sēj. (RO-Ž). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2009

Andra Rušmane-Vēja (1991)

Rakstniece

Andra dzimusi 1991. gada 25. decembrī Bauskā. Absolvējusi Dzimtmisas pamatskolu (2007) un Bauskas 2. vidusskolu (2010). No 2011. gada ir konkursa "Lata romāns" (tag. "Vakara romāns") dalībniece un kopš 2014. gada arī tā laureāte. Izdoti 4 romāni: "Aleksandrs. Dzīves grāmatzīme" (2015), "Vienpatnieki" (2019), "Ar kastani kabatā" (2020) un "Vienpatnieku" turpinājums "Divatne" (2021). Andra Rušmane-Vēja sevi sauc par iecavnieci un turpina lolot jaunu romānu idejas, dzīvojot pilsētas pievārtē.

Bauskas CB novadpētniecības mape "Personālijas"

Pēteris Ruņģis (1893-1967)

Gleznotājs

Dzimis 1893. gada 23. februārī Madonas apriņķa Spikulu mājās (Bērzaunes pag.). Mācījies J. Madernieka studijā Rīgā, privātskolotāju vadībā arī Tallinā. Pirmā darbu izstāde Jelgavā (1929). Beidzis Latvijas Mākslas akadēmijā dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu (1931), ko vadīja V.Purvītis. Par diplomdarbu "Dzimtenes laukos" piešķirts mākslinieka nosaukumu. Ceraukstes pusē no 1932. gada. Mūža lielāko daļu P. Ruņģis strādājis par zīmēšanas skolotāju Bauskas un tās apkārtnes skolās - Griķu pamatskolā, Bauskas 8gadīgajā skolā, kā arī Bērzu pamatskolā, kur tam bija iekārtota plaša telpa gleznošanai un vadījis skolu. 1944. gadā izlaupīta viņa darbnīca un dzīvoklis skolā, kā arī Rīgā padomju okupācijas gados pazuda vairāk nekā 100 darbi. Bauskas tēlotājmākslas studiju vadītājs, izstāžu apskatnieks, gleznojis dekorācijas amatierteātru izrādēm. Aktīvs Bauskas apriņķa (rajona) izstāžu dalībnieks. Galvenokārt gleznojis ainavas Bauskas apkārtnē un Vidzemē. Darbos atpazīstami Bauskas apkārtnes skati Mežotnes un Codes pusē, kā arī arī pašā Bauskā - ielas, parki, upes, pagalmi. Gleznām raksturīgs klusināts kolorīts, plūstošu toņu pārejas, noskaņu bagātība. Miris 1967. gada 23. februārī, 74 gadu dzimšanas dienā, apglabāts Bauskas vecajos kapos.

Ceraukstes bibliotēkas un Bauskas CB novadpētniecības materiāli; Ušča, A. Mākslinieki: Bauskas, Iecava, Rundāle, Vecumnieki. Jelgava: Biedrība "Meistars Gothards", 2020, 179 lpp.

Agnis Rūja (1974)

Sporta deju dejotājs

Dzimis 1974. gada 12.decembrī Bauskā. Mācījies Bauskas 1.vidusskolā, kur obligātajās deju nodarbībās viņu pamanījis skolotājs J. Arājs. Izglītojoties Rīgā, deju turpinājis apgūt pie Valērija un Agitas Mironoviem. Studējis LVU Svešvalodu fakultātē. Augstākos panākumus guvis kopā ar savu partneri Sandru Suharevsku. Latvijas čempioni desmit dejās (1998). Iegūta sestā vieta pasaules čempionātā desmit dejās (1999). Pastāvīgi augstvērtīgāko rezultātu pāris demonstrējis Latīņamerikas dejās. Piedalījies TV3 šovā "Dejo ar zvaigzni" pārī ar Mariju Naumovu (2007). Sporta deju pedagogs.

Bauskas CB Novadpētniecības mape "Personālijas"