Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri ar savu darbu un dzīvi saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Svarīgākais ir viņa devums savam pagastam, novadam, pilsētai. Bauskas Centrālās bibliotēkas Novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kuriem kopēja bijusi piedzimšana, dzīve vai darbs Bauskas novadā.

KKF atbalsts


 

Darba procesā tiek atklāti arvien jauni novadnieki. Patlaban elektroniskā enciklopēdija ietver ap 310 ievērojamu cilvēku vārdus.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:315

Alfrēds Dziļums

Rakstnieks

Dzimis 1907. gada 2. maijā Doles pagasta "Jenčos". Agri zaudējis vecākus, strādājis dažādus darbus, bijis plostnieks, namdaris. Mācījies Rīgā, V. Olava komercskolā, vēlāk izglītojies pašmācības ceļā. Nodarbojies ar lauksaimniecību Baldones pagastā. 1944. gadā iesaukts Latvijas leģionā. Darbojies karavīru laikrakstos. Pēc kara palicis Vācijā, Lībekā, kur iesaistījies latviešu bēgļu kultūras dzīvē. Četrdesmito gadu beigās pārcēlies uz Zviedriju, kur strādājis Vermlandē meža darbos, vēlāk fabrikā Kalhellā un latviešu palīdzības komitejā Stokholmā. Pirmā publikācija 1925. gadā ar pseidonīmu Vizuls. Savā daiļradē pievērsies galvenokārt lauku dzīves tematikai, apliecinājis darba un zemnieka dzīves vērtību. Dziļuma prozai raksturīgs spilgts tipāžs, psiholoģiski precīzs raksturojums. Populārākie darbi ir „Saplēstā krūze”, „Celmenieki”, kā arī uz dokumentālu materiālu pamatiem veidoti romāni par latviešu leģionāriem un bēgļu dzīvi „Tornas grāvrači”, „Nokaltis zars” un citi. Miris 1976. gada 31. maijā Vermlandē.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, R., 1992


Imants Lancmanis

Mākslas vēsturnieks

Dzimis 1941. gada 29. jūlijā Rīgā, dzelzceļa pasta darbinieka ģimenē. Beidzis Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolu (1959) studējis LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (1960-1966). Mākslas akadēmijas mācību laikā sāk strādāt Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja Rundāles pils filiālē par zinātnisko līdzstrādnieku. Rundāles pils muzeja direktors (1972-2019). Lasījis lietišķi dekoratīvās mākslas vēstures lekcijas Valsts Mākslas akadēmijā (1970-1987). Glezno galvenokārt klusās dabas, portretus un alegoriskas kompozīcijas. Veic pētniecības darbu, galvenie tā virzieni - Latvijas māksla 18. un 19. gadsimtā, Latvijas muižu un piļu arhitektūra, heraldikas vēsture un terminoloģija. Sarakstījis monogrāfijas par Jelgavas un Rundāles pili, par Liepājas, Mežotnes, Kaucmindes, Iecavas un citām muižām. Rakstus var regulāri lasīt žurnālos "Māksla", "Latvijas Arhitektūra" u.c. Latvijas restauratoru biedrības biedrs (kopš 1990), Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (kopš 1992). Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni (1994). Saņēmis Francijas, Vācijas un Itālijas atzinības zīmes. 2004. gadā apbalvots ar Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu par Rundāles pils kompleksa atjaunošanu un izcilu devumu mākslas zinātnē. Eiropas Gada cilvēks Latvijā 2021.

100 Latvijas personību. Rīga: Nacionālais apgāds, 2006, 190. lpp. (227 lpp.)


Mārtiņš Zaurs (1915-1998)

Tēlnieks, grafiķis

Dzimis Mežotnes pagastā 1915. gada 17. februārī. Pilnā vārdā Mārtiņš Roberts. Beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju. 1936. gadā iestājies Rīgas mākslinieku savienībā "Zaļā vārna". Veidojis skulpturālus portretus, figurālas kompozīcijas, kapa pieminekļus, piemiņas zīmes, sīkplastiku, sabiedrisko ēku interjerus, apgleznojis porcelānu. Pazīstams arī kā grafiķis un kolekcionārs. Piedalījies sabiedrisko ēku interjera veidošanā Bauskā. Brieduma gados un mūža nogalē pastāvīgi dzīvoja un darbojās mājās "Stūrīši", Mežotnes pagastā. Tēlnieks strādājis ar granītu un marmoru, šajos smagajos materiālos tapis diplomdarbs "Zeme" (1942), kas atrodas "Stūrīšu" mājās. Populārs ir 45 koku skulptūru cikls "Vagara Trejača dzimta", kas atrodas Latvijas Etnogrāfiskajā muzejā. Mākslinieks veidojis pirmo kinofestivāla "Lielais Kristaps" balvu (1976). Pie Iecavas dzelzceļa pārbrauktuves redzams piemineklis represētajiem "Sāpju semafors" (1990). Mārtiņa Zaura radīta ir arī trīs objektu kompozīcija Bauskā, Plūdoņa un Kalna ielu krustojumā. Mākslinieks ir Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Apbalvots ar Kārļa Zāles jubilejas medaļu. Miris 1998. gadā.

Bauskas CB novadpētniecības mape "Mārtiņš Zaurs"; Ušča, A. Mākslinieki: Bauska, Iecava, Rundāle, Vecumnieki. Jelgava: Biedrība "Meistars Gothards", 2020, 179 lpp. 2020; www.bauskasvecpilseta.lv (skatīts 23.08.2021.)


Zenta Dzividzinska

Fotomāksliniece

Dzimusi 1944. gada 12. septembrī Codes pagastā. Fotomāksliniece, dizaingrafiķe. Gleznotāja J. Tīfentāla dzīvesbiedre. Beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu. Mācījusies LVMA vakara kursos, bijusi Rīgas pantomīmas fotogrāfe. Strādājusi kombinātā „Māksla” (1967-1976), Dekoratīvā mākslas kombināta dizaingrafiķe (1976-1993). Izstādēs piedalījusies kopš 1966. gada. Fotografējusi portretus, pantomīmas uzvedumus, sadzīves ainas. Darbojusies arī lietišķajā grafikā. Pazīstama ar parakstu ZDZ. Pēdējā personālizstāde "Es neko neatceros" (2005). Iznākusi fotogrāmata "Zenta Dzividzinska. Es neko neatceros. Fotogrāfijas 1964-2005" (2007). Darbi regulāri skatāmi mākslas centros arī pēc mākslinieces aiziešanas mūžībā. Mirusi 2011. gadā.

Latvijas enciklopēdija, 2. sējums, R., 2003; https://www.artdays.net [17.08.2021.]


Elmārs Dubults

Zootehniķis

Dzimis 1921. gada 24. decembrī Codes pagastā. 1956. gadā beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju. No 1946.– 1960. gadam Saulaines sovhoztehnikuma mācību daļas vadītājs, vēlāk Kazdangas lauksaimniecības tehnikuma direktora vietnieks. No 1967. gada Jaunpils Lopkopības institūta zinātniskais līdzstrādnieks. Vairāku zinātnisku darbu autors. Miris 1993. gada 23. decembrī Jaunpilī.

Latvijas enciklopēdija, 2. sējums, R.:2003


Kārlis Eihe

Mežkopis

Dzimis 1884. gada 29. augustā Svitenes pagastā. Mācījies Jelgavas reālskolā. Beidzis Pēterburgas mežu institūtu, papildinājis zināšanas ārzemēs. Bijis Mežu departamenta direktors, sarakstījis vairākus zinātniskos darbus par mežsaimniecību. Vēlāk aizbēdzis uz Krieviju, kur darbojies kā pārtikas komisārs un Sibīrijas izpildu komitejas priekšsēdētājs. Nošauts 1937.gadā.

Latvju enciklopēdija 1, 1951


Paulis Einhorns

Vēsturnieks

Dzimis 16. gadsimta 90. gados Iecavas luterāņu mācītāja ģimenē. Viņa vectēvs, Aleksandrs Einhorns, bija Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera galma mācītājs un Kurzemes un Zemgales hercogistes superintendants no 1770.-1775.gadam. Vectēvs bija izstrādājis hercogistes baznīcas likumus. Einhorns Paulis baudījis labu izglītību, teicami pārvaldījis sengrieķu un latīņu valodas. No 1621. gada Einhorns bija Mežmuižas (tagad - Augstkalne) mācītājs. 1627. gadā publicējis rakstus pret latviešu elkdievību, kas vēlāk ironiskā veidā padarīja viņu slavenu. No 1634. gada Jelgavas draudzes mācītājs. 1636. gadā publicēja vēsturisku rakstu par latviešu pievēršanos lurerticībai Kurzemes hercogvalstī. No 1636. -1655. gadam Kurzemes un Zemgales hercogistes superintendants. 1645. gadā kopā ar Durbes mācītāju Topiju (Topius) kā hercogistes pārstāvji Toruņas Colloquium charitativum parakstījuši dokumentu pret katolizēšanas mēģinājumiem Polijas-Lietuvas kopvalstī. 1649. gadā Tērbatā publicēja pirmo pamatīgo latviešu vēstures grāmatu "Historia Lettica", kuras pilnais nosaukums zīmīgā veidā parāda grāmatas saturu: "tas ir latviešu nācijas apraksts, kurā stāstīts par latviešiem kā Vidzemes, Kurzemes un Zemgales senajiem iedzīvotājiem, viņu nosaukumu, reliģijas, valstu (Republica) vai pārvaldes izcelsmi, kādi tie bija pagānu laikos, arī viņu paražām, ieražām, dabu un īpašībām u.c." Miris Jelgavā 1655. gada 25. maijā, uz baznīcas kanceles dedzīgi sprediķodams pret jaunā Gregorija XIII kalendāra ieviešanu.

Es viņu pazīstu, 1939


Jānis Esta

Pedagogs

Dzimis 1945. gada 11. septembrī Rēzeknes rajonā. Pedagogs, valsts darbinieks. No 1963. gada bijis Bauskas mūzikas skolas pasniedzējs, vēlāk direktors.1984. gadā beidzis Daugavpils Pedagoģiskās augstskolas Mūzikas pedagoģijas nodaļu. No 1994.-1998. gadam Bauskas domes deputāts. Kopš 1998. gada LR Saeimas deputāts. Kļuvis par Tautas partijas biedrs 1998. gadā, strādājis Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Bauskas mūzikas skolas padomes loceklis.

Latvijas enciklopēdija, 2. sēj., R., 2003


Kārlis Ezeriņš

Ģenerālis

Dzimis 1868. gada 10.septembrī Bauskas apriņķī. 1892. gadā beidzis Viļņas kara skolu, piedalījies krievu – japāņu karā. Pasaules karā paaugstināts par ģenerāli. Strādājis kara ministrijā. Atvaļināts 1926. gadā. Miris 1934. gadā.

Latvju enciklopēdija 1. sēj. 1950 – 1951


Valdemārs Ērmanis

Lāčplēša ordeņa kavalieris

Dzimis 1889. gada 7. augustā Bruknas pagastā. Pirms Pirmā Pasaules kara bijis students. Krievu armijā dienējis 150. kājnieku pulkā un 363. Viļņas kājnieku pulkā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 23. aprīlī. Piedalījies visās 3.Jelgavas kājnieku pulka cīņās. 1919. gada 26. augustā, Daugavas forsēšanas laikā, Ērmanis saņēmis uzdevumu izpildīt demonstratīvu uzbrukumu Bebrenes muižas rajonā. Ar veiklu manevru ieņēma vairākas mājas, pēc tam pašu muižu, kur ieguva trofejas. Vajādams ienaidnieku, ielauzās tā aizmugurē 5 verstu dziļumā, kur nostiprinājās, izraisīja apjukumu un veicināja kaujas uzdevuma izpildi. Pēc brīvības cīņām turpinājis dienestu 3. Jelgavas kājnieku pulkā, paaugstināts par kapteini. Vēlāk pārgājis darbā Politpārvaldē, dzīvojis Jelgavā. Padomju okupācijas laikā arestēts, notiesāts uz nāvi un 1941. gada jūnijā Baltezerā nošauts.

Latvijas valsts apbalvojumi un Lāčplēši; Datu bāze - Lāčplēša kaŗa ordeņa kavalieŗi