Lolita Gulbe (1931)

Dzejniece

Dzimusi 1931. gada 12. februārī Jelgavā, meitas uzvārds - Roze. Bērnībā dzīvojusi Jelgavā, Krustpilī, Rēzeknē un Bauskā. Pirmā publikācija - dzejolis "Vakars" laikrakstā "Zemgale" (1944). Ar ģimenis emigrējusi uz Vāciju (1944), kur bēgļu nometnēs beigusi pamatskolu un mācījusies latviešu ģimnāzijā. Izceļojusi uz Kanādu (1949), kur studēji Toronto universitātē, Ontārio mākslas koledžā. Apguvusi apdrošināšanas nozari, kā arī tajā strādājusi. Izdoti vairāki dzejoļu krājumi: "Jāiztur" (1981), "Varbūt - es esmu mežs" (1985), "Gājputns" (1996; saņemts Pasaules Brīvo latviešu apvienības Atzinības raksts literatūrā), "Zaļi pirkstu nospiedumi" (2002) u.c. Dzejai raksturīgs dabas vērojums un cilvēka izjūtu atspoguļojums.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.; Celle, M. Zili īrisi, sarkanvīns un desmit dzejnieki. "Laiks" Nr. 18 (2009), pieejams LN Digitālā bibliotēka www.periodika.lv [26.09.2023.]

Augusts Gulbis (1888-1961)

Aktieris, režisors

Dzimis 1888. gada 14. februārī Bauskas apriņķa Svirlaukas pagastā. Mācījies draudzes skolā. Izglītojies Latvju dramatiskajos kursos (1912-1914),. Darbojies Maskavas latviešu teātrī (1915-1916), kur tēlojis Edvartu "Indrānos" un Kosu "Raudupietē". Harkovas latviešu teātrī iestudējis Raiņa "Pūt, vējiņi!" un Hejermansa "Visu dvēseļu diena" (abas 1917. gadā). Nacionālā teātra aktieris (1919-1925). Respektējis autentisku tekstu un tēla darbības loģiku. Raksturīga iespaidīgi pateikta frāze, lomas izstrāde. Aktiera un režisora darbs Cēsīs, Limbažos, Kuldīgā. Līdztekus strādājis par aktiermeistarības un skatuves un runas pedagogu Latvju dram. kursos, Latvijas aktieru arodbiedrības teātra skolā. Drāmas teātra aktieris (1942-1949). Miris 1961. gada 27. septembrī Rīgā, atdusas Meža kapos.

Teātris un kino biogrāfijās, A-J (sast. un red. M. Niedra). Rīga: Preses Nams, 1999. 462 lpp.

Harijs Gulbis

Rakstnieks

Dzimis 1926. gada 25. oktobrī Dobelē. Mācījies Tukuma vidusskolā un apguvis vijoļspēli Tukuma mūzikas skolā. Absolvējis LU filoloģijas fakultāti (1952). Strādājis par skolotāju Allažu, Gulbenes, Valkas un Iecavas skolās. Iecavas internātskolas skolotājs un audzinātājs (1959-1967). Pirmais stāsts publicēts 1957. gadā. Visvairāk darbu dramaturģijā. Popularitāti iemantojis ar savām lugām "Silta, jauka, ausainīte", "Aijā, žūžū bērns kā lācis", "Cīrulīši" (pēc lugas motīviem uzņemta tāda paša nosaukuma filma) un citas. Uz skatuves parādās gan H.Gulba dramatisma, gan komēdijas žanra lugas. Tajās brīdina par lauku sētas sairumu, kas draud ar latviskās identitātes zaudēšanu. 70. gadu vidū, kad nebija pieņemts runāt par kolektivizācijas nesto postu, viens no pirmajiem latviešu literatūrā pievērsa uzmanību veselas latviešu zemnieku paaudzes traģēdijai. Lugu krājums "Lugas par mājām"(1986). Savos romānos pievērsies jauniešu dzīvei un ģimeņu likteņiem. Romānu "Doņuleja" (periodikā, 1981) un "Pieneņu laiks" (1976) autors. E. Veidenbauma prēmijas ieguvējs (1976), A. Pumpura prēm. (1977), A. Upīša prēm. (1982). Miris 2019. gada 11. novembrī.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.; Harijs Gulbis, Nacionālā enciklopēdija, pieejams: www.enciklopedija.lv [25.10.2021.]

Jūlijs Gulbītis (1878-1967)

Kaucmindes Mājturības semināra direktors

Dzimis 1878. gada 10. februārī Lazdonas pagastā (Kusas pag.) Roklaužu mājās. Mācījies draudzes skolā Vestienā. Beidzis skolotāju seminārā Pēterburgā (1900), kā arī ieguvis komercskolotāja tiesības. Skolotājs Pēterburgā, Tallinā, Rīgā Jēkabpilī. Pēc Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrības aicinājuma izstrādājis lauksaimniecības grāmatvedības sistēmu. Klātesošs Latvijas neatkarības proklamēšanas aktā. Kaucmindes mājturības semināra dibinātājs un tā pirmais direktors (1924). Lasījis audzēknēm lekcijas tautsaimniecībā, kooperācijā, mājsaimniecības grāmatvedībā līdz 1935. gadam. Viens no pirmajiem Mazpulku organizētājiem un līdz 1934. gadam faktiskais to vadītājs. Žurnāla "Mazpulks" redaktors. Latvijas zemnieku savienības līdzdibinātājs, kandidējis Saeimas vēlēšanās. Valdes loceklis vairākās saimnieciskās organizācijās. Rakstījis presē. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Ar ģimeni emigrējis (1944) uz Zviedriju. Miris 1967. gada 22. jūnijā Upsalā. Pelnu urna pārapbedīta dzimtenē (1988).

Miris kooperators Jūlijs Gulbītis. "Londonas Avīze" Nr.1088 (1967); Mūža sējēji tautas druvā. "Trimdas Skola" Nr.2 (1954); Redzamākie kandidāti Saeimas vēlēšanās. "Nedēļa" Nr.40 (1925), pieejami LNB Digitālā bibliotēka www.periodika.lv [14.11.2022.]; Ozoliņa-Ķeņģe, M., Auziņa-Smita, I. Kaucmindes Mājturības seminārs un Latvijas Mājturības institūts. [Almelija],1989. 306 lpp.;

Ādolfs Grasis (1905-1976)

Sporta pedagogs

Dzimis 1905. gada 11. janvārī Vecumnieku pagastā. Beidzis LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāti (1941) un Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (1948). Pedagoģijas zinātņu kandidāts (1955). LU fiziskās audzināšanas instruktors (1928-1936). Fiziskās audzināšanas nodaļas vadītājs Rīgas Pionieru pilī (1945-1955). No 1956. gada līdz mūža galam LVFKI docētājs. Izpētes lokā basketbola tehnikas un taktikas metodiku. Sarakstījis grāmatas: "Basketbola spēļu analīze" (1962); "Basketbols" (1966). Miris 1976. gada 3. martā Rīgā.

Latvijas Enciklopēdija 2. sēj. (Cē-H). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2003. 799 lpp.

Elija Grīnberga (1865-1891)

Mājskolotāja, rakstniece

Dzimusi 1865. gada 26. janvārī Kuldīgā. Reizēm rakstos minēta kā Ellija Grīnberģe. Mācījusies Šmita meiteņu skolā Kuldīgā. Nolikusi mājskolotājas eksāmenu Rīgā. Mājskolotāja un guvernante Rīgā un Bauskas apkārtnē, arī Maskavā. Dzīvodama Maskavā, nodarbojusies ar rakstniecību. Saslimusi ar kakla diloni un pārcēlusies uz Bausku, Pilsmuižu (1891). Drīz vien devusies mūžībā. Manuskriptos palikuši raksti "Žūpība un viņas augļi", "Par svešu valodu dabisko iemācīšanās veidu", "Par vēsturi un viņas uzdevumu", "Gabali iz Spensera audzināšanas mācības", kā arī tulkojumi, par kuru izdošanu solījies gādāt advokāts J. Kreicbergs. Mirusi 1891. gada 16. maijā, apglabāta Plosta kapos Bauskā.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.

Gunārs Grīnfelds (1957)

Restaurators

Dzimis 1957. gada 18. martā Elejā. Beidzis Rīgas Lietišķās Mākslas vidusskolu (1980). Papildinājis zināšanas PSRS Restauratoru asociācijā. 1985. gadā ieguvis šīs iestādes atestācijas 2. kategoriju. Latvijas valsts vicmeistara kvalifikācija (1996). Rundāles pils restaurators kopš 1980. gada. Visvairāk strādājis ar stuka veidojumiem. Restaurējis arī Nogales un Mežotnes pilis. Latvijas restauratoru biedrības biedrs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2010). Dzīvo Rundāles pagasta Miltiņu mājās.

Latvijas Enciklopēdija 2. sēj. (Cē-H). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2003. 799 lpp.; Bauskas CB novadpētniecības mape "Rundāles pils".

Vilhelms Grūbe (1827-1898)

Ķirurgs

Dzimis 1827. gada 11. jūnijā Vecumnieku pagastā. Abolvējis Tērbatas universitāti, Dr. med. (1850). Flotes ārsts Kronštatē (1850-1859). No 1859. līdz 1984. gadam Harkovas universitātes profesors. Pētījumi operatīvajā un karalauka ķirurģijā, oftalmoloģijā. Miris 1898. gada 10. maijā Harkovā, Ukrainā.

Latvijas Enciklopēdija 2. sēj. (Cē-H). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2003. 799 lpp.

Dainuvīte Guļevska (1937-2014)

Filoloģe

Dzimusi 1937. gada 19. decembrī Vecumniekos. Beigusi LVU Vēstures un filoloģijas fakultāti (1962). Latvijas Zinātņu akadēmijas Latviešu val. un lit. institūta zinātniskā līdzstrādniece (1966-1971). Redaktore izdevniecībās "Liesma" (1971-1980) un "Avots" (1980-1993). Piedalījusies vairāku vārdnīcu sastādīšana: "Latviešu valodas vārdnīca" (1987), svešvārdu vārdnīca (1996), "Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīcas" (2001), "Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmatas" (2002) un citu sastādīšanā. Mirusi 2014. gada 4. februārī.

Latvijas Enciklopēdija 2. sēj. (Cē-H). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2003. 799 lpp.

Kārlis Hammers (1913-2000)

Skolotājs, kordiriģents

Dzimis 1913. gada 11. janvārī Jelgavā. Tēvs, kordiriģents Kārlis Hammers, bijis pirmais muzikālais skolotājs un muzikālās pieredzes devējs. Spēlējis klavieres un flautu. Dienējis Latvijas armijā. Pabeidzis Jelgavas Valsts skolotāju institūtu. Skolotājs Svitenes pamatskolā. Arestēts 1945. gada 21. janvārī bez "nozieguma" uzrādīšanas. Izsūtīts uz Soļikamsku. Atbrīvots 1946. gada 25. septembrī. Atsācis skolotāja darbu Svitenes skolā un vadījis arī Bauskas 1. vidusskolas kori, kas atzīstami startējis koru finālskatē Rīgā (1948), taču likti šķēršļi skolotāja darbam Bauskā. Visbeidzot ar ģimeni, sievu Alvīni un bērniem Liviju, Kārli un Ilgu, pārcēlušies uz dzīvi un darbu Bauskā. Sācies mierīgs un darbā intensīvs dzīves posms. Absolvējis LVK kordiriģentu nodaļu (1962). Diriģējis vairākus korus Bauskā un Bauskas rajonā - Svitenes pagasta kori, Bauskas Patērētāju biedrības kori, Bauskas Kultūras nama kori, 11. ceļu darbinieku vīru kori, Bauskas skolotāju kori u.c. Strādājis Vecsaules, Svitenes skolās un līdz 1973. gadam Bauskas 1. vidusskolā. Ilgus gadus bijis rajona Dziesmu un deju svētku virsdiriģents. Miris 2000. gada 29. februārī, apglabāts Pilsrundāles Sudmalu kapos.

Bauskas CB novadpētniecības mape "Dziesmas tradīcijas novadā. Dziesmu un deju svētki"; Diriģents Kārlis Hammers, pieejams: https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/22424/dirigents-karlis-hammers [09.11.2022.]; Rētas. Staļinisma upuru liecības. Bauska: SIA “Bauskas Dzīve”, 2001. 255 lpp.