Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Bauskas Centrālās bibliotēkas digitālā novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kurus vieno dzimšanas vieta, dzīve vai darbs Bauskas novadā. Patlaban enciklopēdija ietver ap 380 ievērojamu cilvēku vārdus un norit informācijas labošana, papildināšana šķirkļiem A-C.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:378

Irēna Fatare (1937)

Botāniķe

Dzimusi 1937. gada 25. augustā Brunavas pagastā. Absolvējusi LU Bioloģijas fakultāti (1960). Bioloģijas zinātņu doktore (1968). Latvijas Zinātņu akadēmijas Bioloģijas institūta Botānikas laboratorijas zinātniskā līdzstrādniece (1963-1995). "Rīgas Farmaceitiskā fabrikas" Zāļu reģistrācijas dokumentācijas nodaļas speciāliste. Pētījumi augu sistemātikā, floristikā, augu ģeogrāfijā. Publicējusi aptuveni 200 zinātnisku un populārzinātniskus rakstus. Latvijas Botāniķu biedrības biedre. Darbi: "Latvijas jūrmalas kāpu veģetācija" (1975), "Daugavas ielejas flora" (1987) un citi.

Latvijas Enciklopēdija 2. sēj. (Cē-H). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2003. 799 lpp.


Fricis Garais (1865-1936)

Valodnieks

Dzimis 1865. gadā Vecmuižas (Vecumnieku) pagastā, mājās "Bizdēni". Mācījies Vecmuižas pagasta skolā, vēlāk - Jelgavas ģimnāzijā. Beidzis Maskavas universitāti, bijis vācu valodas skolotājs Pēterburgā, nodokļu inspektors Latvijā un Igaunijā. Rakstījis par Baltijas agrārām attiecībām, par feodālo iekārtu - muižniecības stāvokli prestatā zemnieku un bezzemnieku stāvoklim. Kā nodokļu inspektors bija labi iepazinies ar vietējiem apstākļiem. Publicējies ar pseidonīmu V. Zemcevs. Autors grāmatai "Vidzemes agrārjautājumā" (1907). Vairāki darbi krievu valodā. 1918. gadā atgriezies Vecmuižas pagastā, kur pievērsies grieķu literatūrai. Uzturējies Vecmuižas "Ilgās". Tulkojis latviski Platona darbus "Sokrata aizstāvēšanās runa - Kritons, Faidons" (1920) un "Protagons" (1925). Sarakstījis kritisku apcerējumu "Daži latviešu valodas jautājumi" (1930). Traģiski gājis bojā 1936. gadā, apbedīts Vecmuižas kapsētā blakus tuviniekiem.

Nonācs, O. Fricis Garais. V. Zemcevs, viņa dzīve un darbs. [Rīga]: Latvijas preses biedrības izdevums, 1936. 57 lpp.; Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā Archiva apgāds, 1939. 362 lpp.


Andrejs Garkalns (1900-?)

Redaktors

Dzimis 1900. gada 5. janvārī Bērzaunes "Pakalniešos". Bauskas rajona un vēlāk visa apriņķa lopkopības instruktors (1927-1940). Strādājis Kuldīgā kā žurnāla "Pilsēta un lauki" redaktors un Bauskā par avīzes "Bauskas Vēstnesis" atbildīgo redaktoru (1935-1940). Miršanas gads nav zināms.

Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā archiva apgāds, 1939. 562 lpp.


Juris Garkalns (1938)

Basketbola treneris

Dzimis 1938. gada 12. maijā. Absolvējis Bauskas 1. vidusskolu (1957), Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (1961). Uzreiz uzsācis trenera darbu Iecavas internātskolā, un jau 1964. gadā iecavnieces guvušas uzvaru Latvijas PSR pionieru sacensībās un ieguvušas pirmo vietu Vissavienības pionieru spartakiādē Artekā (Krimā). Pieņēmis Bauskas sporta skolas trenera darba uzaicinājumu. Kopumā 14 gadus bijis treneris Bauskas rajonā. Vadījis Latvijas PSR izlasi, kas uzvarēja PSRS skolēnu spartakiādē (1976). Ar 1977. gadu sācis strādāt TTT sistēmā, trīs gadus pēc kārtas TTT juniores aizvedot līdz Latvijas PSR pieaugušo čempionu titulam (1977-1979). Arī "TTT – Rapa" kluba sieviešu basketbola komandas treneris. TTT galvenais treneris laika posmos: 1988-1991; 1995-2000; 2002 (TTT atkal atgūst čempionu titulu). Trenera darbu beidzis 2002. gadā.

Bauskas CB novadpētniecības mape "Sports. Personālijas"; Juris Garkalns, pieejams www.latvijassports.lv/lv/personalijas [22.09.2023.]


Augusts Goževics (1894-1916)

Lāčplēša ordeņa kavalieris

Dzimis 1894. gada 28. jūnijā Mazbruknā. Izglītojies Rīgas Nikolaja ģimnāzijā. Krievu armijā iestājies brīvprātīgi (1914). Bijis 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka ložmetēju komandas priekšnieks. Ziemassvētku kaujās (1916. gada dec.) pie Ložmetējkalna A. Goževica vadītā 3. un 7. rotas ložmetējkomanda paplašināja frontes pārrāvuma vietu un atsita vairākus vācu pretuzbrukumus. Kad visi 3. rotas virsnieki bija krituši, pēc savas iniciatīvas uzņēies tās komandēšanu, līdz kritis kaujaslaukā. Lāčplēša Kara ordenis (nr. 459) par kaujām pie Ložmetējkalna piešķirts pēc nāves. Apbedīts Brāļu kapos Rīgā.

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Jāņa Sēta, 1995. 613 lpp.


Jānis Gregors (1893-1944)

Virsleitnants, tautskolu inspektors

Dzimis 1893. gada 2. aprīlī Jaunpiebalgas pagastā. Beidzis Valmieras skolotāju semināru (1914). Mobilizēts krievu armijā līdz ar Pirmā pasaules kara sākumu. Beidzis praporščiku skolu Petrogradā (1916). Dienējis 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā. Palicis kopā ar pulku, kad tas pieslējies boļševikiem. Krievijas pilsoņu kara laikā karojis sarkano pusē, kļūstot par pulka komandieri. Neticēdams jaunajai varai un smagi slims, atgriezies dzimtenē (1919). Skolotājs Limbažos, vēlāk Rīgas Skolotāju institūtā. LU tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnēs. Tautskolu inspektors Rīgā, tad Jelgavas un Bauskas apriņķa tautskolu inspektors (līdz 1940. gadam). Rediģējis Friča Adamoviča ģeogrāfijas mācību grāmatas. Izglītības un kultūras ģenerāldirekcijas vidusskolu vicedirektors (1942-1944). Pievienojies Jāņa Kureļa vienībai 1944. gada vasarā. Ģenerāļa Kureļa grupas štāba operatīvais adjutants. Pēc kureliešu nonākšanas vācu ielenkumā un gūstā Kurzemē, tiesāts izņēmuma stāvokļa kara tiesā. Nošauts Liepājā 1944. gada 18. novembrī (20. novembrī)

Dravnieks, A. Jāņa Gregora piemiņai. "Nedēļas apskats" Nr.10 (1946); Kurelieši cīņā par neatkarīgu Latviju. "Ilustrētā Pasaules vēsture" Nr. 166 (2021), pieejami LN Digitālā bibliotēkā periodika.lv [22.09.2023.]; Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā archiva apgāds, 1939. 562 lpp.


Jānis Grīns (1890-1966)

Rakstnieks, žurnālists

Dzimis 1890. gada 23. martā Biržu pagasta Ziedu mājās. Rakstnieka Aleksandra Grīna brālis. Mācījies Biržu pagastskolā, Jēkabpils pilsētas skolā. Ieguvis mājskolotāja tiesības (1908). Skolotājs Bauskas, Cēsu un Rūjienas, Rīgas proģimnāzijās (1908-1919). Literārās darbības sākumā rakstījis dzejoļus. Pirmā publikācija laikrakstā "Dzimtenes Vēstnesis" (1909). Sekojuši dzejoļu krājumi "Pirmdiena" (1911) un "Rožu ugunī" (1914). Lasāma romantiska mīlas un dabas lirika. Pievērsies arī vēsturiskām balādēm. Viencēlienu "Glābts gods" (1912) un "Imperfectum" (1920) autors. Darbojies laikrakstā "Latvijas Kareivis" un "Latvis" (1921-1923). Beidzis LU Tautsaimn. un tiesību zin. fak. (1925). Izdevniecības a/s "Valters un Rapa" direktors (1925-1937), grāmatu veikala vadītājs (1941-1944). Nodibinājis un vadījis žurnālu "Daugava" (1928-1938). Kopā ar Valdi Grēviņu sarakstījis novatorisku dēku romānu "Latvijas karalis jeb Cilvēks, kam visi parādā" (1928). Kopā ar Jāni Ezeriņu 30. gados sarakstījis vairākas lasāmgrāmatas un ābeces. Periodikā publicējis daudz recenziju par literatūru un teātri. Nacionālā teātra direktors (1937-1940). Devies trimdā uz Zviedriju (1944), kur bijis redaktors laikrakstā "Latvju Ziņas", neilgu laiku atjaunojis žurnālu "Daugava". Publicējis sarkastisku un traģisku stāstu krāj. par trimdas aktualitātēm "Dadzīvotāji rezonē" (1951) un krāj. "Trīs leģendas" (1960). Memuāra "Redaktora atmiņas" autors (1968). Pseidonīmi: Ģederts Zars, Roscijs, Zenķis u.c. Miris 1966. gada 25. februārī Stokholmā.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.


Aleksandrs Grēvens (1679-1746)

Tulkotājs, mācītājs

Tulkotājs, latviešu garīgās dzejas autors. Dzimis 1679. gadā 28. augustā Salgalē mācītāja Kristiāna Grēvena ģimenē. Mācījies Bauskas un Jelgavas skolās. Studējis teoloģiju Kēnigsbergas universitātē. Bijis luterāņu mācītājs Codē (no 1699), kā arī Lambārtē. 1711. gada pavasarī viņu ieceļ par mācītāju Salgalē un Emburgā, viņš vienlaikus pilda arī Bauskas prāvesta pienākumus. Kurzemes hercoga Frīdriha Vilhelma galma mācītājs. Mācītājs Jelgavā un Kurzemes ģenerālsuperintendants. Pārstrādājis un izdevis Kurzemes dziesmu grāmatu „Jelgavas jauna un un pilnīga latviešu dziesmu grāmata”, kurā vairs nav ievietotas bezatskaņu dziesmas. Sagatavojis luterāņu baznīcas rokasgrāmatu „Jauno latviešu baznīcas kungu grāmata”, sekmējis Bībeles otrreizēju izdošanu latviešu valodā. Miris 1746. gadā 26. augustā.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.; Aleksandrs Grēvens, pieejams www.literatura.lv [05.08.2021.]


Teodors Grothuss (1785-1822)

Zinātnieks

Dzimis 1785. gada 20. janvārī Kurzemes muižnieka un pianista Ēvalda Grothusa ģimenē. Īstā vārdā Johans Kristjāns Dītrihs Grothuss. Zinātnisko darbību sācis Parīzē un Romā. Jau divdesmit gadu vecumā pievērsis sev zinātnes pasaules uzmanību, izskaidrojot elektrolīzes parādību. No 1908. gada līdz mūža beigām dzīvojis un strādājis vecāku dzimtajā pusē un apmeties mātei piederošajā Geduču muižā (tag. Lietuva), 25 km no Bauskas. Būdams patālu no pilsētām, vēstules, ko Eiropas izcilākie prāti sūtīja uz Geduču muižu, gāja caur Bausku. Grothusa 70 lappušu garais traktāts "Par gaismas un elektrības ķīmisko darbību" nolasīts Kurzemes literatūras un mākslas biedrības sēdē 1818. gadā (publicēts biedrības rakstu 1. sēj.), un traktāts zinātnes pasaulē atzīts par jaunas nozares - fotoķīmijas - pamatu izklāstu. Grothusa raksts palīdzējis biedrībai noturēties pasaules zinātņu vēstures elitē. Pētnieka uzvārds un zinātnisko nopelnu uzskaitījums atrodas dažādu valstu 19.-20. gs. enciklopēdijās, fizikas un ķīmijas vēstures grāmatās. Sastādot 19. gs. potenciālo Nobela prēmijas laureātu sarakstu, tajā iekļauts T. Grothuss, norādot uz viņa ziņotajiem atklājumiem Kurzemes biedrībai. Vairākus pētījumus veicis drauga, H. Bidera, vadītajā aptiekā Jelgavā (Kumerova aptieka). Autors ap 70 rakstiem par ķīmijas, fizikas un blakusnozaru problēmām. Zinātniskajos darbos Grothuss kā adresi allaž norādījis "Geddutz bei Bauske, Kurland". Savu bibliotēku un finansiālos līdzekļus bija novēlējis Kurzemes literatūras un mākslas biedrībai, taču piederīgie to apstrīdēja. Miris 1822. gada 26. martā.

Stradiņš, J. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2012. 639 lpp. (377.-381. lpp.); Bauska: vietas un laika grāmata. Rīga: Liesma, 1990. 236 lpp.


Jānis Gudže (1907-1947)

Nacionālais partizāns

Dzimis 1907. gada 7. aprīlī. Latvijas armijas karavīrs, latviešu leģionārs. Labprātīgi dienējis vācu armijā, bet, atkāpjoties vāciešiem, līdzi negājis. Jāņa Gudžes izveidotā partizānu grupa darbojās Ceraukstes un Īslīces pagastos, arī kopā ar lietuviešu nacionālajiem partizāniem. Nogalināts 1947. gada 4. septembrī Īslīces pagasta "Jūriņās". Jāņa Gudžes piemiņai pie bijušās Īslīces pagastmājas bija uzlikts un iesvētīts (9.08.1997.) balts krusts, taču tas iznīcināts. Marta Grobiņa no "Kairu" mājām, kur reizēm uzturējās Jānis Gudže, 1997. gada 9. augustā uzstādīja piemiņas akmeni kā atgādinājumu par 1947. gada 13. augusta drosmīgo sadursmi starp "Kairu" mājas saimniekiem, Jāni Gudži un čekistiem.

Nezināmais karš : latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. [Rīga]: Latvijas Nacionālo partizānu apvienība un biedrības Domas spēks, 2010. 350 lpp. (284.-285. lpp.); Bauskas CB novadpētniecības mape "Vēsture: virsnieki, karavīri, pretošanās kustību dalībnieki"