Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri ar savu darbu un dzīvi saistīti ar Bauskas, Iecavas, Rundāles, Vecumnieku novadiem, nešķirojot vai šis cilvēks ir populārs visā pasaulē vai Latvijā. Svarīgākais ir viņa devums savam pagastam, novadam, pilsētai. Bauskas Centrālās bibliotēkas Novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kuriem kopēja bijusi piedzimšana, dzīve vai darbs šajos novados.

KKF atbalsts

Kultūrkapitāla

fonda

atbalsts

 

Darba procesā tiek atklāti arvien jauni novadnieki. Patlaban elektroniskajā enciklopēdijā apkopoti ap 300 ievērojamu cilvēku vārdi.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:304

Viktors Zilgalvis

Arhitekts

Dzimis 1929. gada 4. novembrī Bauskas apriņķa Kurmenes c. Beidzis LVU Inženierceltnieku fak. Arhitektūras nodaļu. Nozīmīgākie darbi dzīv. Ciemats “Vangaži” (1956.-59.), Kultūras nams Saulkrastos, Uzvaras monuments Rīgā, līdzautor “Hotel de Rome”u.c..

Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 4. – R : Preses Nams, 2003


Lūcija Otīlija Žurgina

Tēlniece

Dzimusi 1908. gada 23.februārī Rundāles pagasta “Vītoliņos” 1940. gadā beigusi LMA K. Zāles meistardarbnīcu. Izstādēs piedalījusies no 1931. gada. Darinājusi portretus, figurālas kompozīcijas, sīkplastikas darbus un medaļas. Mirusi 1999. gada 2. janvārī Rīgā.

Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 4. R : Preses Nams, 2003


Knuts Skujenieks

Dzejnieks

Dzimis 1936. gada 5. septembrī Rīgā. No 1939.gada dzīvojis pie tēva mātes Kurmenes pagasta Mūru dzirnavās. Studējis LVU Vēstures un filoloģijas fakultātē (1954-1956), beidzis M.Gorkija literatūras institūtu Maskavā (1961). 1962.gadā apcietināts, līdz 1969.gadam atradies ieslodzījumā KPFSR. Reabilitēts 1989.gadā. Pirmais dzejoļu krājums „Lirika un balsis” (1978), „Iesien baltā lakatiņā” (1986), „Sēkla sniegā” (1990) u.c. Skujenieks pašmācības ceļā apguvis tulkošanu un daudzas valodas. Apbalvots ar Spānijas Katoļu Izabellas ordeni (1994), Triju Zvaigžņu ordeni (1995), Lietuvas Lielkņaza Ģedimina ordeni (2001). Izdotas izlases „Līdz kailai rokai” (1995), „Parkā par solu” (1997), Raksti (2002).

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, 2003


Baiba Tormane

Bauskas Centrālās bibliotēkas direktore

Baiba Tormane Bauskas bibliotēkām veltījusi vairāk kā četrdesmit mūža gadus, no kuriem divdesmit - Bauskas Centrālās bibliotēkas direktores amatā. Baibas profesionālā darba pamatā bija spēja domāt, saskatīt lietu un notikumu attīstību nākotnē, kas bija priekšnoteikums novada un reģiona bibliotēku izaugsmei un attīstībai. Viņas vadībā Bauskas Centrālā un novadu bibliotēkas kļuva par mūsdienīgām un attīstītām kultūras iestādēm, katra novada “mazajām gaismas pilīm”. Baiba Tormane bija daudzu bibliotekāru iedrošinātāja un darbaudzinātāja, kaislīga inovatīvu ideju un netradicionālu pakalpojumu ieviesēja, nenogurdināma vietējā kultūrvēsturiskā mantojuma popularizētāja. To apliecina arī 2015. gadā saņemtais Atzinības krusts, kas Baibai Tormanei piešķirts par nopelniem bibliotēku nozares darbā, lielo personīgo un profesionālo ieguldījumu bibliotēku tradicionālās lomas attīstībā, kultūras un zinātnes vērtību apkopošanā, saglabāšanā un popularizēšanā. Mūžībā aizgājusi 2018.gada 21. maijā.

Bauskas Centrālās bibliotēka