Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis, kuri tajā dzīvo. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos cilvēkus, kuri ar savu darbu un dzīvi saistīti ar Bauskas, Iecavas, Rundāles, Vecumnieku novadiem, nešķirojot vai šis cilvēks ir populārs visā pasaulē vai Latvijā, vai arī tikai savā dzimtajā pagastā – galvenais ir viņa devums savam ciemam, pagastam, novadam, pilsētai. Bauskas Centrālās bibliotēkas Novadnieku enciklopēdija – apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas un tajā līdzās cits citam sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kuriem kopēja bijusi piedzimšana, dzīve vai darbs šajos novados.
Darba procesā tiek atrasti arvien jauni mazāk zināmi un pavisam nezināmi novadnieki. Pamazām ar šo materiālu tiek iepazīstināti bibliotēku lietotāji, nodrošināta tā pieejamība internetā. Patlaban tajā apkopoti ap 400 ievērojamu cilvēku vārdi. 

KKF atbalsts

Kultūrkapitāla fonda atbalsts

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:304

Jānis Sarma

Literāts

Īstā vārdā - Jānis Kalniņš. Literāts un gleznotājs .Dzimis 1884. gadā Vecsaules pagastā. Pirmā literārā publikācija ievietota žurnālā “Jaunības Tekas “ 1911. gadā. Mirst Melburnā 99 gadu vecumā. Bauskai veltīti romāni “Kalnakūļu Vikta” un “Mīļā pilsēta”. Par vērtīgākajiem  tiek uzskatīti J.Sarmas biogrāfiskie romāni. Trimdā viņa veikums novērtēts ar 1965. gadā pasniegto Tautas balvu.Strādājis Bauskā par zīmēšanas un latviešu valodas skolotāju pilsētas vidusskolā. Pēc desmit gadiem pārceļas uz Daugavpili. Kara gados dodas bēgļu gaitās. 1949. gadā izceļo uz Austrāliju, kur pavada mūža nogali.

Latvju enciklopēdija 2. sēj. 1952 – 1953


Juris Puriņš

Satīriķis

Līvu Jurka – Satīriķis un humorists. Dzimis 1875. gadā Vecumnieku pagastā. Ražīgākais rakstniecības periods Līvu Jurkam ir 20. gadsimta sākumā. Publicējies “Pēterburgas avīzēs”, “Zobu  Gala kalendāros”, u.c. No 1906. – 1917. gadam trimdā dzīvo Klīvlendā. Atgriezies dzimtenē vada satīrisku žurnālu „Rīkstes”. Miris 1956. gada 29. martā.

Latvju enciklopēdija 2. sēj. 1952 – 1953, Novadpētniecības personāliju mapes CB


Jānis Zakranovičs

Mācītājs

Dzimis 1836.gadā 21.februārī Misā. 1859.gadā beidz Tērbatas univrsitāti. Piedalījās Kr.Valdemāra latviešu studentu pulciņa dibināšanā. Tad mācītājs  Lutriņos un Lielaucē, 1870-879 - Latvijas Avīžu redaktors. Sarakstījis vairākas grāmatas. Miris 1908.gadā.

Latvju enciklopēdija 3. sēj, Stokholmā 1953-1955


Lūcija Zamaiča

Rakstniece

Dzimusi 1893. gada 26. februārī. Mācījusies meiteņu skolā Bauskā un V. Olava komercskolā Rīgā, dzīvojusi Krievijā un Rietumeiropā, no 1927. gada Rīgā. Publicējusi 7 nelielus dzejoļu krājumus un trīs romānus. Ievērojamākais darbs „Direktors Kazrags”. Mirusi 1965. gada  janvārī Rīgā.

Latvju enciklopēdija 3. sēj, Stokholmā 1953-1955


Juris Zankevics

Pašvaldību darbinieks

Dzimis 1884. gada 4. decembrī Svitenes pagastā. 1912. gadā beidzis  Maskavas universitātes tiesību fakultāti, pēc tam zvērināts advokāta palīgs Jelgavā, no 1920. gada Iekšlietu ministrijas darbinieks. 1944. gadā devās trimdā uz Vāciju, kur 1954. gadā mirst   Insulas veco ļaužu nometnē.

Latvju enciklopēdija,3, 1953 –1955


Jānis Ziemelis

Zemkopis

Dzimis 1890. gada 9. maijā Stelpes pagasta „Ziemeļos”. Pēc vietējās pamatskolas beigšanas mācījies Bauskas pilsētas skolā. Pirmās Latvijas republikas laikā bijis Stelpes pagasta vecākais, arī Latvijas piensaimnieku centrālās savienības padomes loceklis. Miris ASV.

Stelpes pagasta novadpētniecības materiāli


Juris Ziemelis

Atmodas laika aktīvists

Dzimis 1941. gada 17. maijā Bārbeles pagasta Ķauķu mājās. Skolu uzsācis Bārbeles pamatskolā, bet mācības pārtrauktas 1949. gadā, kad ģimeni izsūta. Ziemeļu ģimene Latvijā atgriežas 1957. gadā.. 1958. gadā tiek apcietināts par neatļautu ieroču glabāšanu, 1960. gadā par atteikšanos no dienesta padomju armijā Par nepakļaušanos padomju varai pavada 15 gadus dažādos Krievijas cietumos. 1975. gadā atgriežas dzimtajā Bārbelē, atrodoties regulārā Valsts drošības komitejas uzraudzībā.  1987.gadā viņš aktīvi iekļaujas Latvijas cilvēktiesību aizstāvēšanas grupā “Helsinki – 86”, aktīvi darbojās LTF dibināšanā. Mirst 1988. gada nogalē, kad kapā viņu aizved ātri progresējoša slimība. Jura Ziemeļa kapu draugi aizbēra ar rokām. 

Novadpētniecības personāliju mapes Bauskas CB


Pēteris Zutis

Gleznotājs

Dzimis 1905.gada 24. martā Bauskas amatnieku ģimenē. Pirmā Pasaules kara gados Maskavā sāk aizrauties ar zīmēšanu. Pēc atgriešanās Bauskā topošais mākslinieks mācījies I.Kļaviņas ģimnāzijā. 1923. gadā iestājas Mākslas akadēmijā.  Studiju laikā iegūst pirmo godalgu starptautiskā konkursā Vašingtonā. 1929. gadā uzgleznojis altārgleznu Mežotnes baznīcai, bet 1934. gadā altāra velvi Bauskas Svētā gara baznīcai. “Bauskas Vēstnesī” ievietoti daudzi mākslinieka zīmējumi un šarži. Pēdējās ziņas par Pēteri Zuti ir no 1944. gada, kad viņš bijis Jelgavā, tās nopostīšanas laikā.

Vietas un laika grāmata, 1992


Uģis Roze

Dzimis 1960. gada 19.aprīlī Zālītes pagastā. Dziedājis grupā Turaidas Roze", plašas un skanīgas balss īpašnieks ".

Bauskas CB novadpētniecības mapes.


Dagmāra Rozenberga Tunce

Operdziedātāja

Dzimusi 1884. gada 4. janvārī Rundāles pagastā, skolotāja meita. 1916. gadā beidza Pēterburgas konservatoriju, no 1918-1923.gadam Nacionālās operas soliste, pēc tam mūzikas skolotāja. Par tālāko likteni ziņu nav.

Latvju enciklopēdija 2. sēj. 1952 – 1953


Top.LV
Valid XHTML 1.0 Strict
/* vids.lv */
briedis.lv
www.celmins.lv