Viesturs Sutra

Represētais

Dzimis 1930. gada 26. maijā Bārbeles pagasta Sutru mājās lielzemnieku ģimenē. Kopā ar ģimeni 1941. gadā izsūtīts uz Krasnojarskas apgabalu. Atgriezies no Sibīrijas 1946. gadā. Pirmās darba gaitas uzsāka Limbažu rajonā. Iesaukts sarkanajā armijā, dienējis slepenajā daļā Taškentā. Pēc demobilizācijas 12 gadus strādājis Rīgas taksometru parkā par šoferi. Nodarbojies ar brīvo cīņu, ieguvis sporta meistaru titulu. LPSR čempions klasiskajā cīņā (1958). Pēc atmodas ar sievu un dēliem atgriezies saimniekot dzimtajās mājās Bārbeles pagastā. Miris 2017.gada 4. augustā.

Rētas. Staļinisma upuru liecības. Bauska: SIA Bauskas Dzīve, 2001. 46.-50. lpp.; Varnevičs, U. Viens otram vajadzīgi. "Bauskas Dzīve" (26.08.2016.); Mantojuma ziņas. "Latvijas Vēstnesis" (18.09.2017.), pieejami www.news.lv (skatīts 04.03.2022.)

Eduards Stukels (1884-1956)

Teologs

Dzimis 1884. gada 3. martā Panemunes pagastā. Lauksaimnieka dēls. Beidzis Kauņas garīgo semināru un iesvētīts par priesteri (1906). Teoloģijas studijas Insbrukā un Lavēnā (1907-1910). Kopš 1910. gada Liepājas skolu kapelāns. Liepājas pilsētas izglītības valdes vicepriekšsēdis un Kurzemes dekāns. No 1924. gada kalpojis Sāpju Dievmātes baznīcā Rīgā. Vairākas reizes vadījis svētceļojumus uz Romu. 1923. gadā iecelts par pāvesta kambarkungu, 1928. g. - par galma prelātu, 1937. g. - par apustulisko protonotāru. Dekāns Stukels kā Rīgas metropolīta pārstāvis piedalījies katoļu kongresos Čikāgā, Stokholmā un citviet. 1944. gadā deportēts uz Vāciju. Aprūpējis latviešus DP nometnēs Vācijā. Ieceļojis ASV 1949. gadā. Vairākus gadus vadījis katoļu mēnešrakstu "Auseklis", katoļu kalendāru redaktors. Sarakstījis katehismu, lūgšanu grāmatu jaunatnei, liturģiju u.c. Mūžībā devies 1956. gada 2. augustā, apbedīts blakus brālim Ņudžersijā.

"Laiks" Nr. 66 (1956), pieejams LNDB periodika.lv [02.03.2022.]

Voldemārs Strautnieks (1892-1941)

Bauskas pamatskolas pārzinis

Dzimis 1892. gada 14. septembrī Budbergas (Paņemunes) pagastā. Beidzis Bauskas pilsētas skolas, Paņevežas Skolotāju institūtu (1912). Kirkiļu un Sostu tautskolu pārzinis Lietuvā. Iesaukts armijā, kalpojis kā seržants, armijas rakstvedis. Darbvedis Bauskas kara komisariātā (1919). Vadījis Grenctāles pienotavu. Skolotāju Brunavā (1924). Piešķirta jaunsaimniecība Panemunes pagasta Grenctāles muižā. No 1927. gada Bauskas pagasta pamatskolas pārzinis. 1940. gada jūlijā ievēlēts Tautas saeimā, pēc tam LPSR Augstākajā Padomē. Mainoties okupācijas varām, palicis Bauskā. Nošauts Vecsaules silā 1941. gada 2. septembrī. Lāčplēša kara ordeņa kavalieris (1920).

Lāčplēša kara ordeņa kavalieri, pieejams http://lkok.com (skatīts 25.02.2022.); "Komunisma Ceļš" Nr. 86 (19.07.1980.), pieejams www.periodika.lv (skatīts 25.02.2022.)

Elza Stērste (1885-1976)

Rakstniece

Dzimusi 1885. gada 18. martā Vecpiebalgā. Rakstniece, tulkotāja. Vecākā sešu bērnu ģimenē. Jurista A.Stērstes meita. Uzaugusi Jelgavā. No 1906. līdz 1913. gadam apguvusi mūzikas un mākslas studijas Pēterburgas konservatorijā un Sorbonnas universitātē. Pēc studijām strādājusi par skolotāju Jelgavas mūzikas skolā un Rīgas 2. ģimnāzijā. 1920. gadā laulības ar Edvartu Virzu, apmetas uz dzīvi „Billītēs”, nododas tikai rakstniecībai un tulkošanai. Literārās publikācijas no 1903. gada. Izdoti dzej. krāj. "Prelūdijas"(19013), "Eizebija un Florestāns"(1921), "Zaļā gredzenā" (1928) u.c. Tulkojumi: O. De Balzaka "Gorio tēvs" (1949), latviešu dzejas antaloģijas franču val. (1931). Pēc kara apcietinātā un izsūtīta uz Sibīriju (1951-1955), par iemeslu minot darbošanos t.s. „Franču grupā”. Atgriežoties dzimtenē un spītējot kustību grūtumam, turpinājusi rakstīt. Mirusi 1976. gada 19. aprīlī, atdusas Rīgas Meža kapos.

Žīgure, Anna. Marselīne. Rīga: Jumava, 2005. 342 lpp.; Latvijas Enciklopēdija, 5.sēj. (Ro-Ž). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2009. 1010 lpp.

Eduards Strautnieks (1886-1945)

Tieslietu ministrs, jurists

Dzimis 1886. gadā Mežotnes pagastā, lauksaimnieka dēls. Beidzis vietējo pagastskolu, ģimnāziju Jelgavā. Absolvējis Maskavas universitāti (1912). Zvērināts advokāts Rīgā. Republikāņu partijas līdzdibinātājs (1918). Latvijas neatkarības pasludināšanas akta dalībnieks. Pagaidu valdības tieslietu ministra biedrs, vēlāk tieslietu ministrs (1919, aiz P.Juraševska un pirms E.Magnusa). Kādu laiku bijis "Latvijas Sargs" redaktors un līdzizdevējs. Latvijas krājbankas juriskonsults, pēcāk Valsts bankas Republikāniskā kantora juriskonsults (1941). 1944. gada rudenī ar ģimeni devies emigrācijā uz Vāciju, kur 1945. gadā miris.

Latvijas pirmā pagaidu valdība (1918. gada 18. novembris – 1919. gada 13. jūlijs). "Latvijas Vēstnesis" Nr. 381-383 (17.11.1999.); Un vēstures migla krīt. "Latvijas Vēstnesis" Nr. 96-97 (25.03.1999.) pieejami periodika.lv (skatīts 02.03.2022.); Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā archiva apgāds, 1939. 562 lpp.; Treijs, R. Latvijas valsts un tās vīri. Rīga: "Latvijas Vēstnesis", 1998., 400., 402.lpp.

Andrejs Spudiņš (1880-1942)

Skolotājs, virsnieks

Dzimis 1880. gada 12. maijā Stelpes pagasta Mazkuprīšu mājās. Lauksaimnieka dēls. Mācījies Stelpes pag. Beķeru skolā un Bauskas pilsētas skolā. Tālākizglītojies Baltijas skolotāju seminārā (1897-1901). Kara skolu Pēterpilī un Oranienbaumā audzēknis. Bijis Nīzeres un Stelpes pamatskolu skolotājs (1901-1914). Bauskas apriņķa skolu valdes loceklis. Virsnieks 181. kājnieku pulkā un 2. ložmetēju pulkā. Dienējis Arīdzan strēlnieku pulkā. Pēc kara neilgi skolotājs Valmierā, pēcāk atgriezies Nīzeres skolā, kur turpinājis darbu kā pārzinis. 13. Bauskas aizsargu pulka II bataljona komandieris. Tautas skaitīšanu iecirkņa vadītājs. Stelpes pagasta kora un orķestra vadītājs, režisors. Piedalījies vispārējos dziesmu svētkos. Latvijas Profesiju kameras loceklis. Par nopelniem Tēvzemes labā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru (15.11.1927). Arestēts 1941. gada 14. jūnijā. Miris izsūtījumā 1942. gada 21. augustā Vjatlagā.

Aizvestie: 1941. gada 14. jūnijs. Rīga: Nordik, 2007; Baltijas skolotāju seminārs (1870-1919). Rīga, 1940. 599 lpp. (364.lpp.); Triju zvaigžņu gaismā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 1997; Latvijas pilsoņu martiroloģijs Vjatlagā (2567 Vjatlaga mocekļu īsbiogrāfijas), 1938-1956. Rīga, 2006. 519 lpp. (394.lpp.) Stelpes bibliotēkas novadpētniecības materiāli

Marģers Stepermanis (1898-1968)

Vēsturnieks

Dzimis 1898. gada 15. augustā Bauskā. Tēvs - grāmatizdevējs Krustiņš Stepermanis. Beidzis LU Filoloģijas un filoz. fakultāti (1928), Parīzes Augstāko normālskolu (1935). Piedalījies Latvijas Brīvības cīņās. Strādājis Rīgas pilsētas 3. ģimnāzijā (1928-1931). LU/LVU docētājs (1936-1941; 1944-1968). No 1945. gada strādājis Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūtā. Filoloģijas un filoz. fakultātes dekāns (1962-1968). Pētījis jauno laiku vēsturi. Publicējis darbus par Vidzemes 18. gadsimta apgaismotājiem, par zemnieku stāvokli dzimtbūšanas laikā u.c. Kopā vairāk nekā 50 zinātniskus darbus. LPSR Valsts prēmijas saņēmējs (1957) par monogrāfiju "Zemnieku nemieri Vidzemē 1750-1784". Miris 1968. gada 21. decembrī Rīgā.

Bauska: vietas un laika grāmata. Rīga: Liesma, 1990. 236 lpp.; Latvijas Enciklopēdija, 5.sēj. (Ro-Ž). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2009. 1010 lpp.; "Latvijas Vēstnesis" Nr. 347/348 (1998), pieejams www.vestnesis.lv (skatīts 25.02.2022.)

Atis Slakteris (1956)

Zemnieks

Dzimis 1956. gada 21. novembrī. Dzīvo Codes pagastā. Beidzis Bauskas astoņgadīgo skolu (1972), Bauskas 1. vidusskolu (1975), Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju (1980). Zemnieku saimniecības "Mālnieki" izveidotājs, tagad saimniecība nodota dēla rokās. Vairāk nekā desmit gadu darbojies politikā, bijis vairāku nozaru ministrs: zemkopības (2000-2002), aizsardzības (2004; 2006-2007), finanšu ministrs (2007-2009). Bijis pasaules rekordists ūdensmotosportā, 10 jūdžu braucienā S – 500 klasē Groznijā (1987), pieder Starptautiskās klases sporta meistara tituls (1988). Bronzas medaļas ieguvējs pasaules čempionātā Endurance – S2 klasē Ruānā (2013).

Bauskas CB Novadpētniecības mape "Personālijas"; www.lumsf.lv (skatīts 08.10.2021)

Vasilijs Smolijs (1929-2004)

Represētais

Dzimis 1929. gada 7. janvārī Bauskā. Absolvējis Bauskas vidusskolu (1948). Uzsācis mācības Rīgas Upju kuģniecības skolas celtniecības nodaļā. Arestēts 1950. gadā. Notiesāts uz 25 gadiem par darbošanos nelegālā jaunatnes pretpadomju organizācijā (vad. G. Zemtautis). Atbrīvots 1956. gadā un atgriezies Bauskā. Beidzis Rīgas Celtniecības tehnikumu (1958). Turpinājis darbu celtniecībā kā darbu vadītājs, tehniskais uzraugs, personāldaļas priekšnieks. Politiski represēto kluba «Rēta» priekšsēdētājs līdz 2004. gadam. Mūžībā devies 2004. gada 7. jūlijā.

Rētas. Staļinisma upuru liecības. Bauska: SIA Bauskas Dzīve, 2001. 174-190 lpp.; Bauskas CB novadpētniecības mape "Vēsture"

Arnolds Spekke (1887-1972)

Diplomāts

Dzimis 1887. gada 14. jūnijā Vecmuižas pagastā (tag. Vecumnieku) Cīruļu mājās. Absolvējis Jelgavas reālskolu, mācījies senās romāņu valodas Maskavas Universitātē (1909-1915). Ieguvis filoloģijas doktora grādu LU (1927). Līdzdibinātājs Liepājas reālģimnāzijai un 1. Rīgas valsts ģimnāzijai. Latvijas ārlietu dienestā: no 1933. g. oktobra sūtnis Itālijā, Grieķijā, Bulgārijā un Albānijā ar rezidenci Romā. Protestēja pret Latvijas okupāciju un gaidāmo inkorporāciju PSRS, iesniedzot notu Itālijas valdībai. Padomju okupācijas laikā atbrīvots no amata pēc paša lūguma (1940). Pēc sūtniecības darbības izbeigšanas strādājis par skolotāju un citos darbos Milānā un Romā. Pēc kara darbojies latviešu organizācijās Itālijā. Piedalījās Latvijas Atjaunošanas komitejas Eiropas centra dibināšanā Londonā (1951). No 1954. g. jūnija ģenerālkonsuls ASV. Līdztekus darbam Spekke nodevies arī rakstniecībai - tapis plašs atmiņu stāsts, Latvijas vēstures grāmata. Laulībā ar Aleksandru Spekki (dz. Stērste) dzimuši Andrejs un Vija Violeta Spekkes. Arnolds Spekke miris Vašingtonā, ASV 1972. gada 27. jūlijā.

Spekke, Arnolds. Atmiņu brīži: ainas, epizodes, silueti. [ASV]: Zelta Ābele, 1967; Ministri un ārlietu dienesta vadītāji 1918-1991, pieejams www.mfa.gov.lv (skatīts 24.02.2022)