Esmeralda Ermale (1956)

Aktrise

Dzimusi 1956. gada 5. decembrī Iecavā. Absolvējusi Iecavas vidusskolu. Vēl skolniece būdama, debitējusi ar Baibas lomu filmā "Pūt, vējiņi!" (1973) un saņēmusi balvu 7. Vissavienības kinofestivālā Baku. Mācījusies Rīgas kinostudijas Tautas kinoaktieru studijā. Vienlaikus ar Dailes teātra 6. studijas absolvēšanu (1977), saņēmusi arī Jāzepa Vītola Valsts konservatorijas Teātra fakultātes diplomu. Dailes teātrī kopš 1977./1978 gada sezonas. Nozīmīgākās lomas teātrī: Kate "Baznīcas kalnā" (1981), Zīra "Kāds, kura nav" (1988), Ebija "Mīla zem gobām" (1993), lēdija Čiltena "Ideāls vīrs" (1997), Zelma "Cīrulīši" (2011), Hanna "Visas viņas grāmatas" (2014), Magdelēna Zlocka un Majas māte "Sievietes daļas" (2022). Lirisku varoņu atveidotāja, kā arī dramatisku kolīziju caurstrāvotu lomu izpildītāja. Kinolomas: Marina "Šīs bīstamās balkona durvis" un māksliniece "Meistars" (abas 1976), Linda "Lielā jaungada nakts (1978), Ilze "Īsa pamācība mīlēšanā" (1982). Vairākkārt piedalījusies TV seriālu filmēšanā. Vadījusi TV raidījumus "Dzīvīte", "Daudz laimes!", "Profesija - mamma".

Teātris un kino biogrāfijās, A-J (sast. un red. M. Niedra). Rīga: Preses Nams, 1999. 462 lpp.; Bauskas CB novadpētniecības mape "Teātris. Personālijas"

Austra Fedoroviča (1927-2014)

Griķu pamatskolas direktore

Dzimusi 1927. gada 2. jūnijā Bauskā, meitas uzvārds - Jakste. Beigusi Bauskas vidusskolu, Rīgas Pedagoģijas institūta ģeogrāfijas fakultāti. No 1949. gada strādājusi Griķu pamatskolā. Skolas direktore no 1950. līdz 1982. gadam. Neatlaidīgi iestājusies par pagasta izglītības iestādes pilnveidošanu un attīstīšanu, sekojot līdzi gan skolotāju, gan skolnieku ērtībām - skolai uzbūvēta piebūve (1964), uzcelta 18 dzīvokļu skolotāju māja (1980). Mūžībā devusies 2014. gada 1. septembrī.

Ceraukstes bibliotēkas novadpētniecības materiāli; Griķu pamatskola, pieejams: grikupamatskola.lv [26.09.2023.]

Vilis Feldmanis (1886-1939)

Nodokļu inspektors

Dzimis 1886. gada 15. janvārī Rundālē. Mācījies Rundāles pagastskolā, Bauskas pilsētas skolā un Harkovas komercinstitūtā. Būdams Rīgas III iecirkņa nodokļu inspektors, 1935. gadā iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku (n.p.k. 1745). Miris 1939. gada 2. oktobrī.

Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā archiva apgāds, 1939. 562 lpp.; Triju Zvaigžņu gaismā: pirmā grāmata (1924-1940). Rīga: Latvijas Vēstnesis, 1997. 679 lpp.

Balfurs Ferbers (1925-2015)

Teātra darbinieks, skolotājs

Dzimis 1925. gada 23. aprīlī Tukumā, Dzirkaļu mājās. Otrais pasaules karš un nežēlastības pret ebreju tautu izpostīja arī Ferberu ģimeni. Beidzis Rīgas 23. vakara vidusskolu (1946), LVU Vēstures fakultāti (1951). Skolotājs Bauskas 1. vidusskolā, tomēr no šī darba bija spiests aiziet. Strādājis Valmieras Drāmas teātrī (1964-1976), sākumā kā direktora vietnieks, vēlāk direktora amatā. Latvijas PSR Operas un baleta teātra saimnieciskais direktors (1976-1978). Pētījis Valmieras Drāmas teātra vēsturi. Publicējis apcerējumus par Valmieras teātri: "Vētrais dzimušais" (1968-1969, laikr. "Liesma"), Valmieras teātris ver priekškaru" (1969. almanahā "Teātris un dzīve"). Grāmatas "Teātris ar divsimt skatuvēm" (1972) kopautors. Sarakstījis vairākas lugas, viena no tām - "Alpu vijolīte nenosalst" iestudēta Bauskas Tautas teātrī. Izdots sešu lugu krājums bērniem "Zvaigžņu skaitītāji" (1997). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmi (1997). Miris 2015. gada 2. janvārī.

Teātris un kino biogrāfijās, A-J (sast. un red. M. Niedra). Rīga: Preses Nams, 1999. 462 lpp.; In memoriam Balfurs Ferbers. "Liesma" (14.01.2015.)

Žanis Fogelmanis (1878-1956)

Bankas pārvaldnieks

Dzimis 1878. gada 27. oktobrī Saldū. Darbveža māceklis un vēlāk palīgs dažādās pagastu valdēs Saldus pusē (1896-1903). Arestēts kā 1905. gada revolucionārās kustības dalībnieks, bet attaisnots. Beidzis Saldus pilsētas skolu kā eksterns (1907). Pirmā pasaules kara laika mobilizēts krievu armijā (1914-1917). No 1919. gada veidojies grāmatveža karjeru banku sektorā. Iecelts par Latvijas Bankas Jaunjelgavas nodaļas priekšnieku (1923), savukārt Latvijas Bankas Bauskas nodaļas pārvaldnieka pienākumus pildījis no 1936. gada 18. septembra līdz 1940. gadam. Emigrējis. Iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri 1935. gadā, pildot Brīvības pieminekļa Jaunjelgavas pilsētas komitejas kasiera pienākumus (n.p.k. 3755). Miris 1956. gada 9. maijā Jaundienvidvelsā Austrālijā.

Lipša, Ineta. Latvijas bankas vēsture 1922-1940. Tiešsaistes izdevums (1922), pieejams: https://www.bank.lv/aktualitates-banklv/publikacijas [27.09.2023.]; Triju Zvaigžņu gaismā: pirmā grāmata (1924-1940). Rīga: Latvijas Vēstnesis, 1997. 679 lpp.

Jēkabs Freijs (1876-?)

Drēbnieks

Dzimis 1876. gada 3. aprīlī Emburgas pagastā. Beidzis Emburgas pagastskolu. Darba gadi aizritējuši Bauskā. Līdztekus arodam bijis sabiedriski aktīvs - darbojies ugunsdzēsēju rindās un bijis vairāku biedrību loceklis un vadītājs, piemēram, Bauskas amatniecības un namsaimnieku biedrībās. Apbalvots ar Atzinības krustu (kapitula lēmums 1938. g. 16. novembrī). Miršanas gads nav zināms.

Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā archiva apgāds, 1939. 562 lpp.; Ar atzinības krustu apbalvotie. "Latvijas Vēstnesis" Nr. 426-429 (2000), pieejams LN Digitālā bibliotēka periodika.lv [27.09.2023.]

Jānis Freimanis (1893-?)

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris

Dzimis 1893. gada 18. martā Vecmuižas pagastā. Mežsarga dēls. Beidzis Grienvaldes ministrijas skolu. Brīvprātīgi iestājies 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonā (1915), dienējis izlūku komandā. Paaugstināts par podpraporščiku, apbalvots ar Jura krusta III, IV šķiru. Iestājies Latvijas armijā (1918), piedalījies kaujās pret lieliniekiem līdz Rīgas atbrīvošanai. Paaugstināts par leitnantu (1919), iecelts par kājnieku izlūku komandas priekšnieku. 1919. gada martā Kurzemē vairākkārt drosmīgi rīkojies, izglābdams rotu no draudīgām situācijām. Bermontiešu uzbrukuma laikā ar savu komandu darbojies ienaidnieka aizmugurē pie Ragaciema, sekmējis ienaidnieka sakāvi frontē. Iecelts par Rīgas sardzes rotas komandieri (1920). Vēlāk pārcelts uz 2. Ventspils kājnieku pulku, pēc tam sevišķu uzdevumu virsnieks Aizputes-Kuldīgas kara apr. pārvaldē, visbeidzot dienējis Jaunjelgavas-Ilūkstes kara apr. pārvaldē. Atvaļināts 1920. gada novembrī. Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni 1921. gadā (nr. 699). Dzīvojis Baldones pagasta "Balkās". Sakarā ar kādu kriminālnoziegumu ordeni nēsāt noliegts (1929). Notiesāts uz vienu gadu pārmācības namā (1939). Par turpmāko likteni ziņu nav.

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Jāņa Sēta, 1995. 613 lpp.

Elmārs Celmiņš (1926-2004)

Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības priekšnieks

Dzimis 1926. gada 15. janvārī Rīgā. Pirmās Latvijas laikā mācījās Rīgas 1. ģimnāzijā. Absolvējis Rīgas Finansu tehnikumu. Otrā pasaules kara beigās mobilizēts PSRS bruņoto spēku gvardes ložmetējnieku rotā. Saņēmis jaunākā seržanta pakāpi un iecelts par ložmetējnieku nodaļas komandieri. Pēc kara strādājis Bauskas apriņķa Finanšu inspekcijā par budžeta inspektor un absolvējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju. Bauskas rajona Lauksaimniecības pārvaldes darbinieks. No 70. gadu sākuma līdz pensijai vadījis Bauskas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību. Divdesmit darba gadus organizējis ugunsdzēsības sporta norisi Latvijā. Saņēmis atzinības rakstus un apbalvojumus par teicamu darbu ugunsdzēsības darba popularizēšanā. Miris Bauskā 2004. gada 7. oktobrī. Apglabāts Bauskas pilsētas kapos.

Pēc Elmāra Celmiņa piederīgo atmiņu stāstījuma

Kārlis Freimanis-Dzilna (1894-1944)

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris

Dzimis 1894. gada 22. jūlijā Ceraukstes pagastā. Beidzis Bauskas pilsētas skolu, Jonišķu lauksaimniecības skolu. Lauksaimniecības un lopkopības instruktors. Iesaukts Krievu armijā (1915). Pārcelts uz 4.Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonu (vēlāko pulku), kurā dienējis līdz 1917. gada 20. augustam seržanta pakāpē. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi (1919), piedalījies daudzās brīvības cīņu kaujās. Sasniedzis virsleitnanta pakāpi. 1920. gada 19. martā Latgale Miļevdnas sādžā, kad Freimaņa vadam uzbruka apmēram 20 vīru liels ienaidnieka pārspēks, vedis savus kareivjus pretuzbrukumā, saņēmis gūstekņus un ieguvis ap 40 šauteņu, tā saglabādams frontes stāvokli. Par nopelniem kaujās paaugstināts par leitnantu. Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni 1922. gadā (nr. 1471). Palicis dienestā arī pēc brīvības cīņām, sasniedzot kapteiņa pakāpi. Būdams 3. Jelgavas kājnieku pulka ieroču pārzinis virsleitnants, iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri 1929. gadā (n.p.k.1778). Mainījis uzvārdu uz Dzilna (1940). Arestēts un deportēts 1941. gada 14. jūnijā. Noriļskā notiesāts uz 20 gadiem labošanas darbu nometnēs. Miris ieslodzījuma vietā Irkutskas apgabala Taišetlagā 1944. gada 20. maijā.

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Jāņa Sēta, 1995. 613 lpp.; Kārlis Freimanis-Dzilna, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru datubāze, pieejams: lkok.com [27.09.2023.]

Jānis Frīdenbergs-Mieriņš (1869-1894)

Dzejnieks

Dzimis 1869. gada 7. janvārī Mežotnes pagasta "Mazrūtiņos". Mācījies Sesavas pagastskolā, Jelgavas reālskolā. Neilgi apguvis tirdzniecību. Reģistrators Kuldīgas apriņķa policijas valdē. Pirmā publikācija - dzejolis "Pirmais pērkons" laikrakstā "Balss"(1887). Publicējis dažus stāstus. Ražīgs tautiskā romantisma norieta laika dzejnieks. Liriska dzejnieka talants. Dzejoļu krājumi "Līgas skaņas" (1-2, 1889-1891). Formas un satura ziņā nozīmīga balāde "Taurētājs" (1889). Rokrakstā palikusi drāma dzejā "Greizsirdības upuris". Dzejas galvenie motīvi – tēvzemes mīlestības cildinājums, sāpes un vilšanās. Dzīvi beidzis pašnāvībā 1894. gada 4. jūnijā Kuldīgā, atdusas Kuldīgas Vecajos (vācu) kapos,

Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā archiva apgāds, 1939. 562 lpp.