Rūdolfs Ceplītis (1895-1941)

Latvijas armijas pulkvedis

Dzimis 1895. gada 16. aprīlī Ceraukstes pagasta "Lielkaktiņos". Ceplīšu ģimenes jaunākais dēls. Mācījies Bauskas pilsētas skolā un tehniskajos kursos Rīgā. Iesaukts cariskās Krievijas armijā (1915). Absolvējis Oranienbaumas praporščiku skolu (1916). Piedalījies kaujās Karpatos 91. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā un smagi ievainots. Pēc izveseļošanās pāgājis dienēt Latviešu strēlnieku rezervistu pulkā Tērbatā (1917). Frontei sabrūkot, kritis vācu gūstā. Atgriezies 1918. gada nogalē. Iestājies jaunizveidotajā Latvijas armijā, 1. Jelgavas brīvprātīgo rotā (1919). Komandējis rotu kaujās pret lieliniekiem Latgales frontē (1919). Bermontiādes laikā palīdzējis noturēt Dammes - Anniņmuižas - Zolitūdes pozīcijas. Veiksmīgi vedis savu rotu pretuzbrukumā, kad vācu karaspēks pārrāvis fronti pie Iecavas upes. Par varonību un nopelniem piešķirta jaunsaimniecība Īslīces pagastā un Lāčplēša Kara ordenis (Nr. 97; 1920). No 1920. gada 6. Rīgas kājnieku pulka saimniecības daļas priekšnieks, no 1934. gada pulka štāba priekšnieks. Pa starpu turpinājis izglītoties - beidzis vecāko virsnieku kursus (1923), bataljonu komandieru kursus (1931). Pārcelts uz 9. Rēzeknes kājnieku pulku, tā komandieris (1937-1940) un Rēzeknes garnizona priekšnieks. Iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri (n.p.k. 1163; 1938. gads). Atcelts no amata pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā. Deportāciju laikā 1941. gada 14. jūnija apcietināts un deportēts uz Maskavu. Nošauts Komunarkas masu kapos 1941. gada 16. oktobrī.

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Jāņa Sēta, 1995. 613 lpp.; Latvijas Enciklopēdija 1. sēj. (A-Cē). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2002. 926 lpp.; Bauskas CB novadpētniecības mape "Vēsture: virsnieki, karavīri un pretošanās kustību dalībnieki"