Informācija par novadnieku
Ernsts Johans Bīrons (1690-1772)
Kurzemes hercogs (1737-1769)
Dzimis 1690. gadā 23. novembrī. Nabadzīgas Kalnciema muižas īpašnieka Karla fon Bīrena un Katrīnas Hedvigas ģimenes atvase. Ernsta Johana Bīrona vectēvs esot bijis hercoga Jēkaba staļla puisis. Domājams, ap 1707. gadu studēja Kēnigsbergas universitātē kā brīvklausītājs. Ap 1718. gadu iestājies dienestā hercogienes atraitnes Annas kancelejā. Laulībā (1723) ar hercogienes galma dāmu Benignu Gotlību, dzimuši bērni Pēteris, Hedviga Elizabete un Karls Ernsts. Pēc ķeizarienes Katrīnas I pavēles 1725. gadā iecelts par Annas Joanovnas kambarkungu. Annai kāpjot Krievijas tronī, cēlās arī Ernsts Johans - Krievijas impērijas grāfs (1730). Ernsts Johans 1735. gadā nopircis Rundāles muižu no fon Grothusu dzimta. Gadu vēlāk liks Rundāles pils pamatakmens. 1737. gada maijā Dancigā nomira pēdējas Ketleru dzimtas Kurzemes hercogs Ferdinands un jūnijā Kurzemes muižnieku konferencē par Kurzemes hercogu ievēlēts Ernsts Johans. Kurzemes hercogs (1737–1740; 1763-1769). Pēc ķeizarienes Annas nāves 1740. gadā tiek arestēts un ieslodzīts Šliselburgas cietoksnī, apvainojot pretmuižnieciskos, politiskos nodarījumos un valsts kases izsaimniekošanā. 1741. gadā Bīronu izsūta uz Sibīriju, no kurienes pēc gada ļauts atgriezties. No 1742. līdz 1762. gadam dzīvojis Jaroslavļā. 1762. gada 22. augustā Krievijas ķeizariene Katrīna II atjaunoja Ernsta Johana tiesības uz Kurzemes hercogisti. Neguvis muižnieku atzinību un pārcietis infarktu, viņš 1769. gadā atteicies no varas par labu dēlam Pēterim. Mirst 1772. gada 28. decembrī Jelgavas pilī no infarkta, apglabāts hercogu kapenēs Jelgavā.
Lancmanis, Imants. Rundāles pils. Rīga: Jumava, 2009. 263 lpp.; Putiķis, Gints. Esejas par hercogiem Kurzemes un Zemgales hercogistē. Jelgava, 2023. 87 lpp.; Ernsts Johans Bīrons, pieejams: https://rundale.net/pils/vesture/ernsts-johans-birons/ [10.06.2024.]