Laimonis Kalnieris (1934-2005)

Kultūras darbinieks, vēsturnieks

Dzimis 1934. gada 17. jūnijā Jelgavā. Otrā pasaules kara laikā ģimene pārcēlusies uz Salgales pagastu (1944). Ar izcilību pabeidzis Salgales pamatskolu, Kultūras darbinieku tehnikumu, ar “sarkano diplomu” - Ļeņingradas kultūras arodbiedrības augstskolu, kur pēc tās absolvēšanas piedāvāts pasniedzēja darbs. Tam nav piekritis, jo vēlējies dzīvot un strādāt Latvijā. Bijis kultūras namu direktores Madlienā, Kalnciemā, Bauskā (1970). Darba mūžs Bauskas novadā vēl aizvijies līdz gida pienākumiem Rundāles pilī, strādājis arī par muzikālās audzināšanas un vēstures skolotāju Mežotnes internātskolā, Pilsrundāles un Īslīces pamatskolās. Bauskas rajonā vadījis vairākus korus, vokālos ansambļus, pūtēju orķestrus, pratis spēlēt klavieres, akordeonu un mācījis to citiem. Padziļināti pētījis Otrā pasaules kara notikumus Bauskā 1944. gada jūlijā-augustā, apraksts-hronika "Dzīvība pret nāvi" publicēts laikrakstā "Komunisma Ceļš" (1979, Nr. 92-117). Bijis viens no Latvijas Tautas frontes organizētājiem Bauskā, piedalījies 1. un 2. kongresā. Saņēmis 1991. gada barikāžu dalībnieka Piemiņas zīmi. Izveidojis (1994) sabiedrisko organizāciju "Bauskas rajona Nacionālā apvienība", kas kā politiska organizācija (partija) kandidēja pašvaldības vēlēšanās. Bauskas rajona padomes deputāts, iestājies par Bauskas mūzikas skolas pārcelšanu uz piemērotām telpām, finansējuma piešķiršanu Bauskas slimnīcai. Devies mūžībā 2005. gada 16. decembrī.

Pēc Laimoņa Kalniera tuvinieku sagatavotās informācijas