Pasākumu fotogrāfijas

Vila diena 2018 01.JPG
24.05.2018

Aptauja

pakalpojumi_10
Vai izmantojat grāmatu rezervēšanas iespēju tiešsaistē? (kopkataloga lietotājvārdu un paroli iespējams iegūt abonementā)
Atbildes

Šodien vārda dienu svin

Magda, Magdalēna, Magone, Mērija

Novadnieki jubilāri

Informācija par novadnieku

Kārlis Berķis

Lāčplēša ordeņa kavalieris

Lāčplēša ordeņa kavalieris. Ievērojamā ģenerāļa Krišjāņa Berķa brālis. Dzimis 1883. gada 4. janvarī Ceraukstes pagastā. Beidzis Bauskas pilsētas skolu. 1902. gadā iestājies Kazaņas junkuru skolā. 1905. gadā paaugstināts par apakšpraporščiku, iedalīts 153.Baku kājnieku pulkā. Līdz Pirmajam pasaules karam sasniedzis štabskapitāna pakāpi. 1914.gada oktobrī pārcelts uz 239.Konstantinopoles kājnieku pulku, kur ir kapteinis un rotas komandieris. 1916. gada janvārī kā rotas komandieris pārgājis uz 7.Bauskas latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāko pulku. 1917. gadā tādā pašā amatā vada 5.Zemgales latviešu strēlnieku pulku. 1917. gada 31. jūlijā iecelts par 440.Buguruslanas kājnieku pulka komandieri, 18. oktobrī - par 138.Ohtas kājnieku pulka komandieri. 1917. gada decembrī no armijas aizgājis, dzīvojis Smoļenskas un Kalugas guberņu latviešu kolonijās, zemkopis. 1919.gada aprīlī mobilizēts Sarkanajā armijā, satiksmes priekšnieks Ukrainā, 22.augustā pārgājis uz Deņikina armiju, ieskaitīts Kijevas virsnieku bataljonā. 1920. gada februārī veselības stāvokļa dēļ atvaļināts, oktobrī iestājies ģenerāla Vrangela armijā. Apbalvots ar Staņislava II, III šķ., Annas II, III šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem, Jura krusta IV šķ., Jura Zelta ieroci. 1916. gadā 21. un 22. jūnijā pie Katrīnmuižas spēcīgā ienaidnieka ugunī Berķis ieņēma vāciešu pozīcijas, sagūstīja 2 virsniekus un 40 kareivjus, ieguva daudzas trofejas, tā sekmēdams uzvaru visā kaujā. 1921. gada janvārī atgriezies Latvijā. 28.janvārī iestājies Latvijas armijā, ir bataljona komandieris 8.Daugavpils kājnieku pulkā. 1923. gadā pārcelts par Bauskas apriņķa priekšnieku, 13.Bauskas aizsargu pulka komandieris. 1929. gadā devies uz Franciju, strādājis, studējis. Pēc atgriešanās Latvijā neatkarības pēdējos gados Rīgas pilsētas Diskonta bankas direktors un valdes loceklis. 1941. gada 14. jūnijā izsūtīta ģimene, pats izvairījies no represijām. 1944. gadā aizbraucis uz Vāciju, kur pēc kara miris (datums nav zināms).

Enciklopēdija "Es viņu pazīstu", 1939; Datu bāze-Lāčplēša kaŗa ordeņa kavalieŗi www.lkok.com


Iet atpakaļ

Top.LV
Valid XHTML 1.0 Strict
/* vids.lv */
briedis.lv
www.celmins.lv