Informācija par novadnieku

Leo Kalnietis (1895-1941)

Kapteinis

Dzimis 1895. gada 15. oktobrī Svitenē ar uzvārdu Bergmanis. Beidzis zemkopības skolu Jonišķos. Lauksaimniecības instruktors. Iesaukts krievu armijā (1915), dienējis 12. Sibīrijas strēlnieku pulkā, pēc tam rezerves latviešu strēlnieku bataljonā Tērbatā. Beidzis 1. Kijevas praporščiku skolu (1916). Pārcelts uz 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulku (1917). Kā izlūku komandas priekšnieks piedalījies kaujās pie Rīgas un Siguldas. Apbalvots ar Annas IV šķ., Staņislava III šķ. ordeņiem, 1917. gadā saņēmis Jura krusta IV šķiras apbalvojumu. Pusotru mēnesis mobilizēts arī Sarkanajā armijā (1919). Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 10. jūlijā, piedalījies cīņās pret bermontiešiem pie Bolderājas un Torņakalnā, Līvbērzē un pie Dobeles. Par kauju nopelniem Bolderājā paaugstināts par virsleitnantu. Ievainots. 1920. gada 12. janvārī Latgalē, pie Jaundekšņu sādžas, būdams rotas komandieris, pēc savas ierosmes ar 9 kareivjiem devies ienaidnieka aizmugurē. Ar sādžas ieņemšanu sekmēja ienaidnieka sakāvi šajā frontes iecirknī un daudzu gūstekņu saņemšanu. Par to apbalvots. 8. Daugavpils kājnieku pulka virsleitnants. Pēc brīvības cīņām turpinājis dienestu Sapieru bataljonā. Atvaļināts slimības dēļ (1924). Dzīvojis Jelgavā. Bataljona komandieris 13. Bauskas aizsargu pulkā. Atgriezies armijā (1927), dienējis 7. Siguldas kājnieku pulkā, sasniedzis kapteiņa pakāpi. Mainījis uzvārdu uz Kalnietis. Turpinājis dienestu (1940-1941). Kritis kaujā pret vāciešiem 1941. gada jūlijā pie Stāmerienas.

Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā archiva apgāds, 1939. 562 lpp.; Priedītis, Ē. Latvijas valsts apbalvojumi un lāčplēši. Rīga: Junda, 1996. 368 lpp.; Bauskas CB novadpētniecība mape "Virsnieki. Karavīri. Pretošanās kustību dalībnieki"


Iet atpakaļ