Edvarts Virza (1983-1940)

Dzejnieks

Īstajā vārdā Jēkabs Eduards Liekna. Dzimis 1883. gada 27. decembrī Salgales pagasta Rāceņu mājās. Lauksaimnieka dēls. Beidzis Bauskas pilsētas skolu, no 1904. līdz 1905. gadam Maskavā papildinājis zināšanas tieslietās un tautsaimniecībā. Pēcāk dzīvojis dzimtas mājās "Billītes" un nodevies rakstniecībai. Pirmā publikācija - dzejoļu cikls "Nakts dziesma" žurnālā "Dzelme" (1906), pirmais dzejoļu krājums - "Biķeris" (1907). Edvarta Virzas proza - tēlojumi un stāsti - apkopoti krājumā "Zaļā Zemgale"(1923). Rakstnieka virsotne prozas žanrā ir "Straumēni" (1933). Tulkojis franču liriķus. 1920. gadā kāzas ar dzejnieci Elzu Stērsti. Pavisam izdoti seši dzejoļu krājumi, "Pēdējās dzejas" (1941) sakārtojusi E. Stērste. Pievērsies arī publicistikai, rakstot par latviešu nacionālās dzīves un zemniecības tēmām, recenzējot literatūras un mākslas veikumus. 1938. gadā E. Virza saņēmis Tēvzemes balvu. Miris 1940. gada 1. martā. Atdusas Meža kapos.

100 Latvijas personību. Rīga: Nacionālais apgāds, 2006. 227 lpp.