Alfreds Razums (1980-1929)

Būvinženieris

Dzimis 1880. gada 21. jūnijā Reiznieku mājās pie Bauskas. Izglītojies mājās, Bauskas pilsētas skolā un Jelgavas reālskolā. 19. gs. pašā nogalē, E.Veidenbauma iespaidā, mēģinājis rakstīt dzeju. Jelgavā mācījies 6 klases, turpinājis Čerepovecā, (Novgorodas gub.). Rīgas Politehniskā institūta students (1901-1909, ar pārtraukumiem), ieguvis būvinženiera grādu. Sabiedriski aktīvs - biedrības "Zemgalija" biedrs un protestu pret cara valdību dalībnieks, kā arī studentu pārstāvis "Studentu birojā". Idejisks aģitators 1905. gada revolūcijai, tāpēc emigrējis uz Skandināvijas valstīm. Politehniskā institūta noslēguma darbam pirmais izmantojis dzelzsbetona konstrukciju plānu, projektu. Strādājis Tambovas guberņā, praktiskās inženierijas piekritējs. Izmantojis jaunākās konstrukcijas, tehnoloģijas, uzbūvējis tā laika garāko dzelzsbetona tiltu. Saratovā vadījis uguns drošu ēku būvniecību. Neilgu laiku pedagogs. Atgriezies Latvijā (1913) un nodibinājis būvfirmu "inž. A Razums un Ko" ("Būvinženiers A.Razums", 1928). Viņa vadībā notikusi Rīgas pilsētas sistemātiskās kanalizācijas izbūve Maskavas un Pēterpils priekšpilsētās, Daugavgrīvas cietokšņa jaunbūve Mangaļu salā. Sarakstījis darbus "Mēchanika", "Daugava kā ūdens un kuģniecības spēks" u.c. Veicis pētījumus Daugavas spēksstacijas izbūvei pie "Doles". No LU dibināšanas dienas bijis klātesošs Inženierzinātņu fakultātes izveidē. Latviešu Izglītības biedrības un Latvijas Inženieru savienības pārstāvis. Paralēli darbojies kā uzņēmējs, veikti Liepājas-Glūdas dzelzsceļa jaunbūves (1925-1928) un Rīga-Rūjiena dzelzsceļa darbi (1928). Cik varējis, aicinājis un pats izmantojis modernākās būvmašīnas. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Miris 1929. gada 1. oktobrī.

Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā archiva apgāds, 1939. 562 lpp.; "Students" Nr. 15 (1929) un "Latvijas Tirgotājs" Nr. 5 (1929), pieejami LN Digitālā bibliotēka periodika.lv [10.02.2022.]