Juris Ozoliņš (1893-1944)

Dižkareivis, Lāčplēša ordeņa kavalieris

Dzimis 1893. gada 1. aprīlī Vecsaules pagasta zemnieku ģimenē. Iesaukts krievu armijā (1914), dienējis 20. mortīru artilērijas divizionā, pēc tam 8. Valmieras latv. strēln. pulkā. Cietis kaujā pie Ložmetējkalna. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 22. maijā Stelpē. Sākumā dienējis Bauskas brīvprātīgo bataljonā, pēc tam 3. Jelgavas kājn. pulkā. Cīnījies Latgales frontē, paaugstināts par kaprāli. 1920. gada janvārī Latgalē pie Nīcgales Juris Ozoliņš uzbrukumā ienaidnieka bruņuvilcienam piespieda vilciena mašīnistu to apturēt, kā rezultātā krita vilciens kaujas gatavībā. Par cīņu apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (ordeņa nr. 237). Līdz mūža galam dzīvojis Vecsaules pagasta "Ozolkalnos", apstrādājis 15 ha zemes un audzinājis 5 bērnus. Miris 1944. gadā, apglabāts Vecsaules kapsētā.

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. Rīga: Jāņa sēta, 1995, 613 lpp.; Vecsaules bibliotēkas novadpētniecības materiāli