Andrejs Balodis (1908-1987)

Dzejnieks

Dzimis 1908. gada 24. martā Vecumnieku pagasta "Brūveros". Mācījies Vecumnieku pamatskolā (1920-1923), Rīgas 4. vidusskolā (1923-1927). Skolotāja vadīts, iepazinies ar komunisma idejām, par ko nonācis kārtības sargu redzes lokā. Pirmais dzejolis publicēts žurnālā "Domas" Nr.3 (1924). Publicējies jauno autoru dzejas kopkrājumā "5x5=25" (1926). Vairākas reizes apcietināts (1928; 1929;1930-1938). Ieslodzījumā turpinājis dzejas rakstīšanu. Otrā pasaules kara laikā cīnījies Sarkanās armijas 1. latviešu iznīcinātāju pulkā. Pēc kara strādājis Kirovā par laikraksta "Cīņa" redaktora vietnieku. Tur atdzejojumā krievu valodā iznācis krājums "Tu mīli Dzimteni" (1943). Pēc atgriešanās Rīgā bijis žurnāla "Karogs" atbildīgais sekretārs un vēlāk - atbildīgais redaktors (1948-1964). Rakstnieku Savienības dibinātāju vidū. Autors dzejoļu krājumiem: "Lai lielgabali klus" (1951) pausta padomju ideoloģija, veltījumi uzvarām, jauncelsmes darbam; "Vēji logā" (1955) apkopoti pirmskara dzejoļi, tēlotas cietumnieka izjūtas; "Laika upe" (1968) filozofiskāks dzīves skatījums; kā arī citi krājumi. Dzejoļu krājumi bērniem: "Kolhoza bērni" (1951), "Kamu-kamu-kājiņas" (1970). Vairākus dzejoļus veltījis Bauskai. Miris 1987. gada 6. aprīlī Rīgā, atdusas Ogres kapos.

Balodis, A. Rudens sērmūkšķi. Rīga: Liesma, 1988. 252 lpp.; Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.