Pasākumu fotogrāfijas

Vila diena 2018 01.JPG
24.05.2018

Aptauja

pakalpojumi_10
Vai izmantojat grāmatu rezervēšanas iespēju tiešsaistē? (kopkataloga lietotājvārdu un paroli iespējams iegūt abonementā)
Atbildes

Šodien vārda dienu svin

Marija, Marika, Marina

Novadnieki jubilāri

Dzimšanas diena

Bauskas novada jubilāri

Kārlis Freimanis Dzilna - 120

Informācija par novadnieku

Imants Lancmanis

Mākslas vēsturnieks

Imants Lancmanis dzimis 1941.gada 29.jūlijā Rīgas dzelzceļa pasta darbinieka ģimenē. Beidzis Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolu (1959) un Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (1966). Mākslas akadēmijas mācību laikā sāk strādāt Rundālē. Jau vairāk kā 25 gadus ir Rundāles pils muzeja direktors. Paralēli strādā pētniecības darbu, ir vairāku barokam veltītu monogrāfiju autors. Turpina arī gleznot. 1999.gadā Rīgā notika Imanta Lancmaņa personālizstāde. Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni. Lancmaņa darbība vainagojusies ar apjomīgiem restaurācijas darbiem un muzeja izveidi. Paralēli strādājis pētniecības darbu, ir vairāku barokam veltītu monogrāfiju ("Jelgavas pils" (1979, 1986), "Liepāja no baroka līdz klasicismam" (1984), "Mežotnes pils" (1983), "Kaucmindes pils" (1999), "Iecavas muiža" (2001), "Garozas muiža, Lambārtes muiža" (2001), "Svitenes un Bērsteles muiža" (2002)[2]) un katalogu autors. Viņa rakstus var regulāri lasīt žurnālos "Māksla", "Latvijas Arhitektūra" u.c. Piešķirta prēmija par rakstu sēriju mākslas žurnālā "Māksla plus" par tēmu Māja, kuras nav, kur saistošā valodā Imants Lancmanis raksta par pilīm un muižām, kuru dažādu iemeslu dēļ šodien vairs nav. Par Rundāles pili Imants Lancmanis saka tā: " Es veltu savu dzīvi šai ēkai, neļauju tai sabrukt." Par šo vēsturisko celtni tiešām jārūpējas ir daudz, jo visa pils platība aizņem ap 12 000 m2 . Rundāles pils muzeja pastāvēšanas laikā tiek rīkotas regulāras izstādes, kuru tematika saistīta ar pils un Latvijas vēsturi, ar Bīronu dzimtu. Otra svarīgākā Imanta Lancmaņa nodarbošanās ir glezniecība. Pašā sākumā Lancmaņa kungs savu nākotni saistīja ar glezniecību, bet, kad liktenis deva vienreizējo iespēju kļūt par pils direktoru, gleznošana palika otrajā plānā. Pēc piedalīšanās izstādē Varšavā viņu atkal pārņēma vēlēšanās gleznot, un desmit gadu laikā (no 1989.-1999.) tapa desmit gleznas, kuras 1999. gada martā varēja aplūkot Lancmaņa kunga personālizstādē Rīgā. "Mana glezniecība nav nekādā saistībā ar pili. Tā ir cita mana iekšējā dzīve, ko nevaru vairs ilgāk sev aizliegt," saka viņš pats. Imants Lancmanis ir Baltijas Vēstures komisijas Getingenē korespondētājloceklis, Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, Valsts Heraldikas komisijas un Latvijas Bankas monētu dizaina komisijas loceklis, Latvijas restauratoru biedrības biedrs (kopš 1990), Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (kopš 1992) un Latvijas muižu, piļu un muzeju fonda prezidents.

www.gramata21.lv


Iet atpakaļ

Top.LV
Valid XHTML 1.0 Strict
/* vids.lv */
briedis.lv
www.celmins.lv