Informācija par novadnieku

Roberts Krimbergs (1874-1941)

Medicīnas doktors

Dzimis 1874. gada 9. janvārī Iecavas pagastā Kraķu mājās. Sešus gadus mācījies Rīgas Aleksandra ģimnāzijā un vienu, abitūrijas gadu, Nikolaja ģimnāzijā Rīgā. Maskavas universitātes Medicīnas fakultātes students (1894). Ārsta diploms saņēmis 1899. gadā. Turpat absolvējis Fizikas un matemātikas fakultātes dabaszinību nodaļu (1904). Kroņa stipendiāts. Aizstāvēta disertācija (1907). Zināšanas papildinājis Vīnē, Nicā, Heidelbergā. Harkovas universitātes fizioloģiskās ķīmijas katedras priekšgalā no 1909. gada, kad tika ievēlēts par ārkārtējo, bet pēc gada par kārtējo profesoru (apstiprināts 1912. gadā, jo izglītības ministrs viņu atzinis vēl par jaunu). Līdztekus Harkovas Sieviešu medicīnas institūta profesors. Atgriežoties Latvijā (1920), kļuva par universitātes Medicīnas fakultātes Fizioloģijas un fizioloģiskās ķīmijas institūta vadītāju. Medicīnas fakultātes dekāns (1920-1923; 1927-1929). Profesors licis pamatus cilvēka normālās fizioloģijas un bioķīmijas pētniecībai Latvijā. Pētījis karnozīna, karnitīna un metilguanidīna fizioloģisko lomu organismā. Par šiem un citiem jautājumiem publicējis aptuveni trīsdesmit zinātnisku darbu. Jau 1905. gadā atklājis karnitīnu un noskaidrojis tā struktūrformulu. Gatavojis arī vairākus jaunos zinātniekus, sava darba turpinātājus. Profesors Krimbergs veicināja Latvijas zinātnieku starptautiskos sakarus, piedaloties starptautiskās konferencēs. Miris 1941. gada 29. aprīlī Rīgā. Apbedīts I Meža kapos.

Bauskas CB novadpētniecība mape "Medicīna"


Iet atpakaļ