Informācija par novadnieku
Andrejs Jesens (1873-1958)
Skolotājs, grāmatizdevējs
Dzimis 1873. gada 14. aprīlī Rutku mājās, Gailīšu pagastā Birzgales ciemā (toreiz Kauņas guberņa, Kamārdes muižas teritorija). No 1882. gada mācījies vietējā lietuviešu skolā, ap 1885. gadu Mazinga privātskolā Bauskā, 1890. gadā beidzis Bauskas pilsētas skolu. Darbojies Friča Adamoviča vadītajā latviešu valodas un literatūras pulciņā (audzēkņu vidū arī Plūdons). Skolotāja ietekmē pievērsies tulkošanai. 1899. gadā beidzis Baltijas skolotāju semināru Kuldīgā. Pirmā publikācija bijusi leišu dainas atdzejojums "Rudens tumšās dienās" žurnālā "Austrums" (1894). 1906. gadā Zeltiņa apgādā izdots Jesena apcerējums "Kultūras vēsture". Būdams skolotājs, publicējies periodikā, piedāvājot populārzinātniskus rakstus. No 1908. gada organizējis grāmatu sēriju "Jaunības bibliotēka", līdz 1931. gadam izdodot 136 numurus. Nodibinājis arī grāmatu sērijas "Grāmatas skolai un mājai" (1914-1934), "Ievērojami vīri dzīvē un darbā" (1924) u.c. Izveidojis žurnālu "Jaunības Tekas", kas datētas ar 1910. gadu. Vēlāk uzsācis arī jaunākā skolas vecuma bērniem domāta žurnāla izdošanu - "Mazās Jaunības Tekas" (1924-1935), bet pirmsskolas vecuma bērniem tapa "Mazo Teciņas" (1930). Jesens uzskatāms par pirmo ievērojamo augstvērtīgas bērnu un jaunatnes periodikas un daiļliteratūras izdevēju Latvijā. Andrejs Jesens ievērojami rosinājis īpašu literatūras žanru – rakstnieku bērnības atmiņas. Pēc 1935. gada par A. Jesenu galveno rūpalu kļuva saimniekošana Pēternieku pagasta (tag. Olaines pag.) Birzuļu mājās, palīgā nākot dēlam, agronomam un bendija spēlētājam Andrejam Jesenam (1908-1865). Izdevējs, skolotājs un lauksaimnieks Andrejs Jesens miris 1958. gada 30. maijā, apbedīts Rīgā, Meža kapos.
Bauskas Centrālās bibliotēkas novadpētniecības mape "Andrejs Jesens"; Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.