Informācija par novadnieku

Jānis Alberts Jansons (1892-1971)

Folklorists

Dzimis 1892. gada 5. aprīlī Mežotnes pagasta "Kugrēnos". Mācījies Mežotnes pagastskolā (1901-1905), Jelgavas reālskolā (1905-1913) un ģermāņu filoloģiju Pēterburgas universitātē (1913-1917). Mobilizēts Krievijas armijā (1917), dienējis turku flotē Kaukāzā. Pēc atgriešanās Latvijā (1918), studējis baltu filoloģiju LU un līdztekus strādājis skolās Limbažos un Rīgā. Pirmā publikācija žurnālā "Mūsu Nākotne" Nr. 5 (1923), tā vēsta par latviešu tautas dziesmu vērtību nacionālajā kultūrā. Piedalījies zinātniskās folkloras ekspedīcijās. Papildinājis zināšanas Vācijā. Ķelnes universitātē ieguvis doktora grādu (1933) par darbu "Latviešu masku gājieni", ko atkārtoti aizstāvējis (1943). LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes privātdocents (1936-1944). Uzmanību pievērsis latviešu literatūrvēstures sarakstīšanas metodoloģijai. Grāmata "Literatūras zinātne" (1935) Daudzu rakstu par folkloru autors, ir sastādījis arī vairākus tautas dziesmu izlases. Analizējis latviešu tautas tradīcijas, kā arī individuālu autoru veikumus literatūrvēsturiskā skatījumā - brāļu Kaudzīšu, Edvarta Virzas un citu rakstnieku daiļradi. Būdams Latvijas folkloras krātuves darbinieks un skolotājs, 1933. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (V šķ.). Miris 1971. gada 22. martā Rīgā, apglabāts Meža kapos.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.; Triju Zvaigžņu gaismā: pirmā grāmata (1924-1940). Rīga: Latvijas Vēstnesis, 1997. 679 lpp.


Iet atpakaļ