Informācija par novadnieku

Pēteris Iklavs (1911-1986)

Dzejnieks

Dzimis 1911. gada 17. februārī Zālītes pagastā. Mācījies Rīgas 1. ģimnāzijā. Strādājis tēva mājās Iecavā, kā arī Latvijas telegrāfa aģentūrā. Dzejnieks brīvi pārvaldīja vācu, angļu un franču valodas. Pirmais dzejolis publicēts laikrakstā "Brīvā Zeme" (1935.13.IV.). Dzejai raksturīgi intīmi motīvi, formas lakonisms, simbolikai tuva tēlainība. Dzejoļi publicēti, lielākoties, divdesmitajos un trīsdesmitajos gados izdevumos "Brīvā Zeme", "Rīts", "Tēvijas Sargs" un citviet, l. Edvarts Virza teicis labus vārdus par jaunā dzejnieka talantu. Publicējies arī ar J. Iecavnieka vārdu. Cīnījies Latviešu leģionā Kurzemē. Cīņu laikā rakstītā patriotiskā dzeja pieder pie mākslinieciski nozīmīgākajiem šī posma darbiem latviešu literatūrā. Pēc kara bijis padomju gūstā Mordvijā, kur pierakstu klades atņemtas. Pēc atbrīvošanas strādājis par grāmatsējēju Talsos. Pēckara gados nav publicējies, bet savu dzeju arī nav redakcijām piedāvājis. Neizdots palika dzejoļu krājums "No āpša alas", ko viņa vietā 40. gados sakārtoja Ē. Raisters. Pēteris Iklavs (citviet Iklāvs) miris 1986. gada 2. janvārī, apglabāts Jaunajos kapos Talsos.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.; Pēteris Iklāvs. "Literatūra un Māksla" Nr. 5 (1990), pieejams: LN Digitālā bibliotēkā periodika.lv [06.09.2023.]


Iet atpakaļ