Informācija par novadnieku
Ēriks Hānbergs (1933)
Rakstnieks, žurnālists

Dzimis 1933. gada 29. maijā Birzgales pagasta "Rimeņos". Mācījies Birzgales pamatskolā, Vecumnieku vidusskolā. Studējis Cēsu skolotāju institūtā un Liepājas pedagoģiskajā institūtā (1954-1957). No 1958. gada pievēršas žurnālista darbam. Literārās publikācijas no 1976. gada. Strādājis par Liepājas pilsētas un rajona laikraksta literāro līdzstrādnieku. Laikraksta "Cīņa" korespondents (1990–1999). Pirmais stāstu krājums "Pirmā grēka līcis" žurnālā "Karogs" (1976), stāsti izdoti arī grāmatās "Taka rudzu laukā" (1981), "Biķu alus" (1985). Prozai raksturīgs sulīgs humors. Hānbergs raksta stāstus par lauku dzīvi, prozai raksturīgs spēcīgs dokumentālisms, asu dzīves pretrunu atmaskojums. Publicistikas grāmatas "Vīru vakara valoda" (1972), "Nekušinot.." (1982), "Kukuržņi. Aizmetņi" (1988) u.c. Autobiogrāfiska grāmata "Mirklīši" (2000). Kopā ar A. Jakubānu iedibinājis grāmatu sēriju "Jakubāna un Hānberga bibliotēka" (1991). Saņēmis "Sējēja" prēmiju (1990). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2003).
Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.