Arnolds Apse (1914-1983)

Rakstnieks

Rakstnieks, dzejnieks. Dzimis 1914. gada 28. maijā saimnieka ģimenē Iecavā. Mācījies Hercoga Pētera ģimnāzijā Jelgavā, strādājis laikrakstā "Brīvā Zeme". Vēlāk uzsācis studijas LU Juridiskajā fakultātē. Pirmais dzejolis – "Mātei" publicēts laikrakstā "Bauskas Vēstnesis" (1931). 1943. gadā iesaukts latviešu leģionā. Kara beigās nonācis gūstekņu nometnē Vācijā, vēlāk Beļģijā. Rediģējis nometnes laikrakstus. Izceļojis uz Franciju (1948), kur strādājis par ogļraci un ar laiku ieguvis nelielu īpašumu Valšēdas ciemā. Ievērojamākais darbs - "Klosterkalns" ar autobiogrāfisku ievirzi tapis 1964. gadā. Dzejoļi apkopoti krājumā "Saulespuķes" (1966). No 1978. gada dzīvojis Sārbūrā. Romānā "Gandrīz ģenerālis" (1982) atspoguļota bērnības garīgā biogrāfija, "Lepnā Zemgales bajāru cilts" (sāk. "Kugrēni", 1983) – kādas Zemgales saimnieku dzimtas likteņi vairākās paaudzēs. Dzejoļu izlase "Manas saknes ir Latvija" (1990). Miris 1983. gada 19. janvārī Francijā. Atdusas Sārbūrā, Valšēdas kapos.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.