Valdemārs Ērmanis (1889-1941)

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris

Dzimis 1889. gada 7. augustā Bruknas pagastā. Citos avotos arī Valdemārs Jēkabs Ermanis. Pirms 1. pasaules kara bijis students. Krievu armijā dienējis 150. kājnieku pulkā un 363. Viļņas kājnieku pulkā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi (1919). Piedalījies visās 3. Jelgavas kājnieku pulka cīņās. Daugavas forsēšanas laikā, Ērmanis saņēmis uzdevumu izpildīt demonstratīvu uzbrukumu Bebrenes muižas rajonā (1919). Ieņēmis vairākas mājas un muižu, kur ieguvis kara trofejas. Vajādams ienaidnieku, ielauzies tā aizmugurē, izraisījis apjukumu un veicinājis kaujas uzdevuma izpildi. Pēc brīvības cīņām turpinājis dienestu 3. Jelgavas kājnieku pulkā, paaugstināts par kapteini. Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (nr. 1449., 1922. gads). Vēlāk pārgājis darbā Politpārvaldē, dzīvojis Jelgavā. Arestēts Bruknas pagastā, tēva mājās "Zeimaņi" (1940). Notiesāts uz nāvi un 1941. gada jūnijā nošauts Baltezerā.

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Jāņa Sēta, 1995. 613 lpp.; Valdemārs Jēkabs Ērmanis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru datubāze, pieejams: lkok.com [29.09.2023.]